Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pirms lakšu pārdošanas tirgū jāsaņem atļauja

Pirms aizsargājamā auga lakša jeb mežloka pārdošanas tirgū jāizņem izziņa pašvaldībā, kurā tiek apliecināts, ka augs ir audzēts dārzā nevis ievāks savvaļā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Agnese Veilande.

Lakši ir iecienīti maigās ķiploku garšas un smaržas dēļ. Lai gan augs ir aizsargājams un ieļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā, tomēr dārzā audzēt lakšus drīkst. Aizliegts tos plūkt savvaļā vai rakt un nest audzēt dārza dobēs.Kā stāstīja Valsts Vides dienesta Vides kontroles un uzraudzības departamenta direktora vietnieks un Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs, inspektori tirgos šopavasar ir konstatējuši lakšu tirdzniecību. Šonedēļ ir noformēti trīs protokoli par aizsargājamā auga lakša tirdzniecību."Mēs jautājam pārdevējiem, kur viņi ir ieguvuši šos augus. Ja viņi stāsta, ka vākuši tos savvaļā, tad tiek noformēti protokoli, konfiscēti augi un piemērots naudas sods no 10 līdz 50 latiem. Ir cilvēki, kuri stāsta, ka viņi to saudzē dārzā un par to var uzrādīt pašvaldības izziņu. Ir gadījumi, ka mēs par lakšu audzēšanu dārza dobē pārliecināmies arī dabā. Ja tiešām cilvēki tos audzē, tad mēs viņus nesodām," stāstīja Širovs.Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka īpaši aizsargājamos augus un to daļas aizliegts lasīt, plūkt vai izrakt, kā arī postīt to dzīvotnes, turklāt ir aizliegta savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai. Sods par aprakstītajām darbībām fiziskām personām var būt līdz 500 latiem, bet juridiskām personām līdz 1000. Vides inspektori aicina pavārus nepopularizēt lakšu lietošanu uzturā, lai augi netiktu masveidā izpostīti.Širovs stāsta, ka īpaši aizsargājamu augu tirdzniecībai ir sezonāls raksturs. Patlaban tiek vākti un tirgoti lakši, vietām arī silpurenes, bet pirms Jāņiem tirgos parādīsies arī citi īpaši aizsargājami augi.DAP atgādina, ka daudzas no aizsargājamām augu sugām ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, jo pārlieku lielās izplūkšanas tirdzniecības dēļ Latvijas dabā to skaits ir samazinājies.Par visvairāk izplūktajām un tirdzniecībā esošajām uzskatāmas orhideju dzimtas savvaļas sugas, kas interesantās ziedu formas, ārstniecisko īpašību un vilinošās smaržas dēļ tā vien aicina noplūkt. Visas - vairāk nekā 30 - Latvijā sastopamās orhideju sugas aizsargā Vašingtonas konvencija (CITES), turklāt lielākā daļa šo augu sugu atrodas valsts aizsardzībā.Tirdzniecības dēļ apdraudētas vasaras pirmajos mēnešos mitrās pļavās un mežos augošās smaržīgās naktsvijoles. Aizsargājama ir arī zaļziedu naktsvijole, kuras ziedi ir vairāk iezaļgani, un tie nesmaržo. Lai gan augus bieži vien nezinātāji mēdz sajaukt, tomēr aizsargājamas ir gan dzegužpirkstītes, gan dzegužpuķes, kā arī bruņucepuru dzegužpuķe. Dzeltenā dzegužkurpīte ir viena no retākajiem un krāšņākajiem Latvijas augiem, ko apdraud intensīva mežsaimniecība un krāšņo ziedu kārotāji.Staipekņi nav paši krāšņākie augi, tomēr tos apdraud izmantošana ziedu pušķos, kompozīcijās un tautas medicīnā. Staipekņi ir mūžzaļi lakstaugi, kas ļoti lēni aug, - maksimāli pāris centimetru gadā, turklāt dažu staipekņu sugu attīstība var ilgt pat 30 gadus. Jau agrā pavasarī pļavas un meža silpurenes priecē ar krāšņajiem ziediem, bet vasaras saulgriežu laikā silpurenes veido pogaļas, kas bieži vien tiek pastiprināti izplūktas.Bezdelīgactiņas pēdējo 50 gadu laikā Latvijā kļuvusi gandrīz tik pat retas kā Rietumeiropā, kur nosusināšanas un intensīvās lauksaimniecības dēļ šis augs ir gandrīz pilnībā iznīcināts. Dārza īrisa radiniece Sibīrijas skalbe ir sastopama reti. Augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Slapjās un mitrās palieņu pļavās pēc Līgo sastopama vienīgā savvaļas gladiola - jumstiņu gladiola.Lielākais Latvijas vizbulis - meža vizbulis - nesaudzīgi tiek izplūkts dekoratīvo ziedu dēļ. Latvijas Sarkanajā grāmatā šis augs arī iekļuvis, pateicoties pārliekai izplūkšanai tirdzniecības dēļ.Eiropas saulpureni dēvē arī par sviesta piku, sviesta bumbu vai cāļa galvu. Tās dzeltenie ziedi pavasarī tā vien aicina tos noplūkt. Šis augs nav aizsargājams, bet jāplūc ar mēru, lai tas tāds nekļūtu.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē