Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Prezidenta (ne)darbi

Valda Zatlera prezidentūras četri gadi ir iegājuši finiša taisnē. Par amatā paveikto pirms pāris nedēļām prezidents sniedza pats savu atskaiti. Tieši tagad ir vispiemērotākais laiks ikvienam interesentam no sava pilsoniskā un profesionālā redzespunkta vērtēt Valsts prezidenta ieguldījumu Latvijas tautas labā. Kā zvērināts advokāts un sabiedriski aktīvs cilvēks piekrītu viedoklim, ka laika periods no 2007.gada vidus līdz šim brīdim ir bijis izaicinājumiem pārbagāts ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Valsts pirmā amatpersona, protams, nav izņēmums - prezidentūrā ir gājis kā pa viļņiem, gluži kā valsts ekonomiskajā dzīvē.Viens no prezidenta darbības rādītājiem varētu būt statistiskās informācijas analīze, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik ārvalstu komandējumos būts, cik visu uzņemts Rīgas pilī, cik tautiešiem ordeņi pasniegti, cik daudz līdzcilvēkiem rokas sasveicinoties paspiestas. Lai gan pieminētie rādītāji varētu šķist svarīgi, tomēr daudz nozīmīgāk ir vērtēt praktiski veiktos darbus, kas būtu vairojuši Latvijas un tās iedzīvotāju labklājību. Jāatzīst, ka valsts izaugsme pēdējo četru gadu laikā ir bijusi ar izteiktu mīnusa zīmi. Negatīvi rādītāji ir novērojami gan nodarbinātībā, gan cilvēku skaita ziņā (zema dzimstība, liela mirstība, apjomīga emigrācija), gan iedzīvotāju labklājības līmenī. Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, zvēr, ka sekmēs Latvijas valsts un iedzīvotāju labklājību. Nešaubos, ka zvērests tika dots godprātīgi un ar pilnu atbildības sajūtu, taču šīs apņemšanās izpildes rezultāti nav redzami. Diemžēl politiskajā dzīvē prezidents nav novērsis valsts mērķtiecīgu dzīšanu «parādu verdzībā», bijis salīdzinoši pasīvs likumdošanas iniciatīvas izmantošanā un, šķiet, pārāk aktīvi piedalījies dažādos nepolitiskos masu pasākumos, televīzijas šovus ieskaitot. Prezidenta pārliecinošas autoritātes trūkums sabiedrībā negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaitu. Prezidents nav spējis patriotiski uzrunāt tos, kuri, apstākļu spiesti, pamet savas dzimtās mājas un ģimenes, lai pelnītu iztiku svešumā. Atruna, ka prezidents uz ārzemēm strādāt nebrauks, izklausās pēc neizdevušās anekdotes. Kā gan Zatlers varētu pilnvērtīgi pildīt Valsts prezidenta pienākumus, pastāvīgi strādājot kādā ārvalstīs esošā ražotnē vai saimniecībā? Tas nav valstsvīra cienīgs arguments. Taču tikmēr cilvēki turpina pakot čemodānus, lai dotos svešumā... Nav noslēpums, ka uzsākot amata pienākumu pildīšanu viens no prezidenta personīgajiem uzstādījumiem bija vienot sabiedrību. Diemžēl no cēlās apņemšanās vienot nāciju ir sanākusi smaga izgāšanās, jo liela tautas daļa turpināja masveida pārcelšanos uz citām zemēm, tādējādi faktiski atdaloties no valsts, no Latvijas sabiedrības uz neatgriešanos. Turklāt latviešu un krievu nacionālistu organizācijas katra atsevišķi jau ir savākušas nepieciešamos parakstus, lai īstenotu savas idejas attiecīgi par izglītību un valodu tautas nobalsošanā. Vai Prezidents ir kaut ko darījis, lai šādas sabiedrību nevienojošas politiskās akcijas nenotiktu? Diemžēl aktīva Zatlera rīcība šo it kā viņam prioritāro jautājumu sakarā nav zināma. Lieki atgādināt, ka atbilstoši Satversmei Latvijas tauta nav pelnījusi vēlēt Valsts pirmo amatpersonu tiešās vēlēšanās. Daudzas amatpersonas un sabiedrības vairākums uzskata, ka ir paši spējīgi balsot par valsts vadītāju, taču arī šogad mums šāda iespēja būs liegta, jo prezidentu vēlēs vien 100 Latvijas pilsoņi - Saeimas deputāti. Sabiedrībā ilgstoši ir nepārprotams pieprasījums pēc tautas vēlēta prezidenta. Kāpēc Zatlers ar atbalstu tautas vēlētam prezidentam nācis klajā tikai tagad? Kur viņš bija agrāk ar šādu priekšlikumu, lai šogad prezidenta vēlēšanas notiktu tiešās vēlēšanās? Zatleram pēdējo gadu laikā bija aktīvi jārosina grozījumi attiecīgajos likumos, lai šogad Latvijas tauta varētu vēlēt valsts pirmo amatpersonu. Nebeidzamajām diskusijām par šo jautājumu ir jāpieliek punkts, lai tauta savu prezidentu noteikti varētu vēlēt nākošajā reizē. Izvirzot Valsts prezidentam amatam kandidātus, ir jābūt konkurencei. Tikai salīdzinājumā ar citiem kandidātiem varētu pamatotāk izvērtēt esošā prezidenta priekšrocības un trūkumus. Esmu pārliecināts, ka sabiedrībā ir virkne cienījamu kandidātu, kuriem šis augstais amats būtu piemērots. Tikai viena pretendenta virzīšana liecina par patiesas demokrātijas neesamību un pat tās deficītu. Ikvienas vēlēšanas ir sāncensība, kurā balsotāji nosaka uzvarētāju. Kam gan būtu interesanti vērot sporta veidu, kurā ir tikai viens dalībnieks, bez sāncenšiem? Konkurence ir nepieciešama, jo tā veicina Satversmē nostiprinātās demokrātiskās Latvijas sabiedrības vērtības. Kā pierādīja prezidenta izvirzīšanas procedūra pirms četriem gadiem, tad par valsts nominālo vadītāju var iebalsot jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidenta Zatlera iespējas sevi apliecināt valsts vadītāja statusā ir izsmeltas. Esmu pārliecināts, ka šoreiz kādam citam būtu jāsniedz savs redzējums par valsts ilgtermiņa attīstību un konsekventi tas jāīsteno. Savukārt Zatlera kungam kā reiz sabiedrībā cienītam ārstam novēlētu sekmes ķirurga praksē.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti