Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

''Reuters'' aptauja: Valūtu devalvācija Baltijas valstīs šogad maz ticama

Aģentūras "Reuters" aptaujātie eksperti valūtas devalvāciju kādā no Baltijas valstīm jau līdz gada beigām uzskata par iespējamu, bet maz ticamu.

Valūtas devalvāciju kā iespējamu, bet maz ticamu prognozēja deviņi no 14 aģentūras aptaujātajiem ekspertiem.Savukārt divi eksperti valūtas devalvāciju kādā no Baltijas valstīm šogad vērtē kā ļoti ticamu - ar vairāk nekā 75% iespējamību. Viens eksperts paredz, ka valūtas devalvācija ir visnotaļ jeb vairāk nekā 50% iespējama.Vēl divi "Reuters" aptaujātie eksperti paredz mazāk kā 10% iespējamību, ka kāda no Baltijas valstīm līdz gada beigām varētu devalvēt savu nacionālo valūtu.Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai valūtas devalvācija vienā no Baltijas valstīm varētu izraisīt devalvāciju arī pārējās, seši no 14 respondentiem norādīja, ka abām pārējām valstīm tomēr izdošoties izvairīties no devalvācijas.Septiņi eksperti prognozēja, ka kaimiņvalstīs šāda notikumu attīstība ir ļoti iespējama, bet viens eksperts uzskata, ka kaimiņvalstīm būtu 50% iespēja noturēt savu valūtu.Kā ziņots, daļa analītiķu uzskata, ka Baltijas valstis būs spiestas devalvēt savas nacionālās valūtas, lai ierobežotu ekonomiskās lejupslīdes apjomus un izvairītos no radikāliem budžeta samazinājumiem.Tomēr Zviedrijas bankas SEB vadītāja Annika Falkengrēna šonedēļ norādīja, ka nacionālo valūtu devalvācija bez ilgtermiņa politikām ekonomikas atlabšanai nav labs risinājums. "Tas ir kā čurāt biksēs. Sajūta ir laba, bet tikai uz ļoti īsu brīdi," viņa piebilda.Spekulācijas saistībā ar iespējamo valūtu devalvāciju Baltijas valstīs no jauna uzvirmoja ceturtdien, kad izskanēja ziņas, ka Zviedrijas centrālā banka "Riksbanken" ir aizņēmusies 100 miljardus kronu (6,75 miljardus latus) savu valūtas rezervju stiprināšanai, kas uzskatāms par signālu, ka tā gatavojas iespējamai valūtas devalvācijai Baltijā.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē