Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rīgā vēl lemj, reģionos jau skatās

Izdzirdot, ka digitālā virszemes tīkla nodrošināšana Latvijā tiks nodota privāta komersanta rokās (un nevis vadīta un subsidēta ar valsts atbalstu) ir patiess prieks un gandarījums! Tas rada konkurējošāku vidi arī citām platformām, tādām kā kabelis un satelīts. Eiropas Savienība (ES) ir skaidri definējusi, ka pārejai no analogās TV uz digitālo jābūt balstītai uz neitralitātes principiem gan komerciāli, gan tehnoloģiski. Tas nozīmē, ka visām izplatīšanas formām ir jābūt pārstāvētām, lai izvairītos no jebkādas monopola situācijas. Monopola stāvoklis ne tikai iznīcina konkurenci, bet arī vairumā gadījumu monopolists diktē cenas, kas tādējādi ietekmē gala lietotāju, tas ir, TV skatītāju. Daudz tiek diskutēts par digitālās TV ieviešanu, tomēr bieži debatēs tiek aizmirsts vai netiek pieminēts, ka jau vairākus gadus digitālā apraide caur satelītu aptver visu Latvijas teritoriju. ES nosaka, ka pārslēgšanai uz digitālo TV ir jānotiek līdz 2012.gadam. Latvijā pilnīgi pārtraukt analogo TV signāla raidīšanu sola 2011.gada 1.decembrī. Taču netiek noteikts, ka digitālajam risinājumam jābūt digitālajam virszemes. Tā, piemēram, vairums no ES valstīm ir izlēmušas veidot virszemes tīklu, bet dažas ļoti veiksmīgi gan no konkurences, gan no tehnoloģiskās neitralitātes puses ir ieviesušas kombinēto risinājumu. Konkrētajos gadījumos lēmums, kuru platformu izmantot, tika nodots gala lietotājam jeb skatītājam, un valdība vienādi subsidēja gan digitālās virszemes, gan digitālo satelīta uztveri. Piemēram, Slovākijā gala lietotājam izdevumi par digitālo virszemes TV iekārtu bija tādi paši kā satelīta iekārtai. Viens no izaicinājumiem ir izglītot ikvienu no mums un it īpaši skatītāju par to, ko tad patiesībā nozīmē pāriešana digitālajā TV formātā. Būtiski, ka skaidrošana sabiedrībai par digitālo TV tiek veikta neitrāli, viegli saprotamā veidā. Patērētājam jāzina, kādi ir ieguvumi no digitālās TV un kādas ir katras apraides formas priekšrocības. Tā skatītājs izvēlēsies sev vispiemērotāko risinājumu. Lai skatītāji saprastu tehniski sarežģīto informāciju par digitālo TV, Zviedrijā bija pieejams portāls ABC formātā par visiem pārraides veidiem. Kopš 2008.gada jūlija arī Latvijas iedzīvotāji portālā www.satellite.lv var iepazīties ar konkrētajiem nosacījumiem, lai redzētu digitālo TV.  Informācijas izplatīšanas kontekstā nevajadzētu aizmirst, ka virszemes ciparu apraides ieviešana skars ļoti lielu skaitu mājsaimniecību - ap 450 tūkstošus, tādēļ izvēlētajam risinājumam jāsasniedz arī visattālākās Latvijas reģionu vietas. 2007.gadā televīzijas signālu ar satelīta palīdzību Latvijā uztvēra 112 800 mājsaimniecību, šogad - 138 00. No tām pagājušajā gadā digitālā formātā satelīttelevīziju skatījās 59 200, bet šogad - 61 500 mājsaimniecību, kas liecina par tendenci - arvien pieaugošu satelīttelevīzijas skatītāju skaitu. Laikā, kad jau vairākus gadus eksistē digitālā TV un arvien straujāk ienāk jaunās tehnoloģijas, piemēram, HDTV (augstas izšķirtspējas TV) un citi platjoslu pieprasījuma pakalpojumi, esmu pārliecināta, ka satelīts turpinās spēlēt svarīgu lomu Latvijai, un lēmuma pieņēmēji, kā arī skatītāji izdarīs abiem piemērotu izvēli valsts nākotnes attīstībai. Vismaz viena lieta ir skaidra - digitālā TV (dažādās platformās) Latvijā būs!

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti