Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sarucis minimālās algas saņēmēju skaits 8

Pērn sarucis darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.Pērn gada pēdējā ceturksnī minimālo algu vai mazāk saņēma 19,3% darba ņēmēju. 2011.gada pēdējā ceturksnī minimālo darba algu vai mazāk saņēma 21,4% nodarbināto, bet pērn trešajā ceturksnī - 20,2%. Minimālā darba alga Latvijā ir 200 lati pirms nodokļu samaksas. Pērn neto jeb pēc nodokļiem darba samaksu līdz 200 latiem saņēma 32,8% darba ņēmēju, iepriekšējā gada atbilstošā ceturksnī šādu nodarbināto bija 35,9%. Taču salīdzinājumā ar 2012.gada trešo ceturksni pērn pēdējā ceturksnī nedaudz audzis darba samaksas līdz 200 latiem saņēmēju skaits - 2012.gada trešajā ceturksnī darba samaksu līdz 200 latiem neto saņēma 32,2% strādājošo. Darba samaksu pēc nodokļiem robežās no 200,01 līdz 300 latiem pērn pēdējā ceturksnī saņēma 26%, no 300,01 līdz 500 latiem - 24,5%, no 500,01 līdz 1000 latiem - 9,9%, bet vairāk par 1000 latiem saņēma 1,6%. Lielo algu saņēmēju skaits nedaudz aug. 2011.gada pēdējā ceturksnī neto darba samaksu vairāk nekā 1000 latu apmērā saņēma 1%, pērn trešajā ceturksnī - 1,2%, bet pēdējā ceturksnī - 1,6%. Pērn gada pēdējā ceturksnī 2,4% darba samaksa netika aprēķināta vai izmaksāta, bet 2,8% to neuzrādīja. Centrālā statistikas pārvalde atzīmē, ka iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei jeb 51,1% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadu būtiskākais no tiem bija darba samaksa. "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmē, ka aug gan strādājošo skaits, gan algas, un ir likumsakarīgi, ka īpaši straujas izmaiņas notiek augšgalā. Cilvēku, kuri uz rokas saņem 1000 latus un vairāk, joprojām it kā ir nedaudz - 1,6%, bet tas ir vairāk nekā jebkad līdz šim un apmēram trīs reizes vairāk nekā ceturtajā ceturksnī 2009.-2010.gadā. Pēc eksperta domām, daudzi no faktiski šādu naudu pelnošajiem, visdrīzāk, par to nesaka aptauju veicējiem. Strautiņš arī atzīmē, ka 500-1000 latus saņemošo skaits ir strauji kāpis, bet vēl nedaudz atpaliek no pirmskrīzes maksimuma.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Šito veiksmi !

Aizbraukuši uz ārzemēm saņemt 4 reizes lielāku minimālo algu !

pirms 5 gadiem, 2013.02.16 11:23

cilvēks

Es zinu šo darba devēju tas ir Rundālē.Varbūt arī vēl kāds vai kāda darba devēji.

pirms 5 gadiem, 2013.02.15 16:40

sētnieks

Cik ir tadu kas strādā un nesaņem pat minimālo,jo redz darba devējs nosaka visu un valstij pie vienas vietas sakārtot likumdošanu cik tad cilvēkam jāstrādā par minimālo algu.Ne jau visus darbus jālīdzina darba stundām.Sētniekam par pus slodzi var likt tīrīt un kopt apkārtni hektāriem.Redz tā darba devēja vēlas.

pirms 5 gadiem, 2013.02.15 09:59

sētnieks

Cik ir tadu kas strādā un nesaņem pat minimālo,jo redz darba devējs nosaka visu un valstij pie vienas vietas sakārtot likumdošanu cik tad cilvēkam jāstrādā par minimālo algu.Ne jau visus darbus jālīdzina darba stundām.Sētniekam par pus slodzi var likt tīrīt un kopt apkārtni hektāriem.Redz tā darba devēja vēlas.

pirms 5 gadiem, 2013.02.15 09:59

neticīgais

Tās ziņas ir nepareizas, kur lai paliek bezdarbnieki, kuri aug kā sēnes pēc lietus. Darba vietas tik likvidē un likvidē. It kā mēs dzīvotu robotu valstī, nevis viss cilvēkam.

pirms 5 gadiem, 2013.02.15 08:26

Latvijā un pasaulē