Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sestdien Baznīcas dārzā Bauskā atcerēsimies Latvijas brīvības cīnītājus, leģionārus 5

Bauskas novada iedzīvotājus un pašvaldības vadītājus, kā arī skolu jaunatni pilsētas aizstāvēšanas kauju dalībnieks Imants Zeltiņš aicina sestdien, 16. martā, plkst. 14 atnākt uz Bauskas evaņģēliski luteriskās Baznīcas dārzu pie kritušo varoņu atdusas vietas, lai godinātu un atcerētos kritušos varoņus, kuri atdeva savu dzīvību, aizstāvot pilsētu septiņas nedēļas. Ir aizritējuši sešdesmit astoņi gadi, kad 1945. gada 8. maijā apklusa otrā pasaules kara lielgabalu dārdi. Vācija kapitulēja. Kapitulēja arī varonīgie Kurzemes cietokšņa aizstāvji, viņu pulkā arī latviešu leģionāri - 19. divīzija. Ribentropa - Molotova 1939. gada 23. augusta pakta dēļ izlietā asiņu jūra bija beigusi viļņot, tikai tas neattiecās uz Latvijas leģiona Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem. Latviešu karavīrs nevarēja aizmirst asiņaino Baigo gadu, kad pēc okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sākās masu slepkavības visā Baltijā, kad «čeka» bez tiesas sprieduma noslepkavoja Latvijas nacionālās armijas ģenerāļus, virsniekus un Latvijas valdības locekļus, ieskaitot arī valsts prezidentu Kārli Ulmani. Cilvēcei nepieņemams noziegums notika 1941. gada 14. jūnija naktī - 15tūkstošu nevainīgu cilvēku, to starpā sirmgalvju un pat zīdaiņu, apcietināšana un izsūtīšana uz vergu nometnēm Sibīrijā. Tas radīja latviešu tautas un karavīru pamatotu pretdarbību, aizejot mežos un uzsākot bruņotu cīņu. Tā radās nacionālie partizāni, policijas bataljoni, no kuriem veidojās latviešu leģions - 19.un 15. divīzija. Manuprāt, latviešu karavīram bija ne tikai tiesības, bet pienākums ņemt rokās ieročus un atmaksāt drausmīgajam ienaidniekam par nodarīto pārestību. Kaujas laukos Austrumu frontē savas galvas nolika vairāki tūkstoši latviešu karavīri, viņu kapu vietas šodien ir nezināmas, jo baltie bērzu krusti tika iznīcināti, jo PSRS varoņi necīnījās tikai pret dzīvajiem, bet arī pret mirušajiem. Viņiem visi latvieši bijām fašisti, man diemžēl nācies dzirdēt, ka par tādiem civilokupanti Latvijā mūs sauc vēl šodien. Ņemot vērā augšminēto un manis personīgi pārdzīvoto, aicinu visus sestdien, 16. martā, plkst. 14 Bauskas evaņģēliski luteriskās Baznīcas dārzā pie kritušo varoņu atdusas vietas, lai godinātu un atcerētos kritušos varoņus , kuri atdeva savu dzīvību, aizstāvot pilsētu septiņas nedēļas - no 1944. gada 28. jūlija līdz 14. septembrim.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Papa

Visu cieņu tiem, kuri nav kļuvuši par lupatām un joprojām godā Latviju!

pirms 5 gadiem, 2013.04.09 14:45

šis tas ne tā

Ja viss tas klapētu kopā ar īstajiem,patiesajiem vēstures faktiem - nu viena vienīga svētlaime

pirms 5 gadiem, 2013.03.21 13:02

kukū

Un pirms pils, nekritušajiem? Pašslavināšanas nolūkos?

pirms 5 gadiem, 2013.03.15 14:02

ir pareizi

Baznīcas dārzā ir apglabāti kritušie latviešu kareivji, tāpēc pasākuma vieta ir pareiza. Un tur katru gadu 16.martā godinam kritušos leģionārus.

pirms 5 gadiem, 2013.03.15 13:56

kukū leģis

Interesanti, cēla, slavēja un lepojās ar jauno pieminekli, it kā vienīgo pieminekli leģionāriem, bet 16.martu svin pie aizmirstā Baznīcas dārzā? Nu ja, mums tagad tādi 2 svinam kur gribam.

pirms 5 gadiem, 2013.03.15 13:37

Lietotāju raksti