Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šlesera uzbrukums lauku ceļiem 3

Šonedēļ valdības sēdē A. Šlesera vadītā Satiksmes ministrija virzīs apstiprināšanai ministra partijas biedram I. Godmanim Satiksmes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu „Par valsts pamatbudžeta autoceļu programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību". Šie līdzekļi ir mērķdotācijas pašvaldību pārziņā esošo mazo ceļu uzturēšanai.Atbilstoši likumam „Par autoceļiem", Satiksmes ministrijai vajadzēja vēl līdz 2007. gada 1. oktobrim izstrādāt atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par mērķdotāciju lielumu un sadales principiem, kas, kā rāda kalendārs, ne tuvu nav izdarīts laikā, un kamdēļ pašvaldības joprojām nevar apstiprināt šī gada budžetus.  Vienlaikus šī nepatīkamā situācija, ir sīkums, salīdzinot ar MK noteikumos ietvertajām iecerēm. A. Šlesers ir paredzējis, ka Rīga saņems 36% kopējās mērķdotācijas, pie kam paskaidrot, no kurienes radies šāds procents, neviens pat nemēģina.  Tikmēr pārējām Latvijas pašvaldībām noteikti konkrēti kritēriji naudas pārpalikuma saņemšanai - iedzīvotāju skaits, ielu brauktuvju laukums, tiltu laukums un ceļu garums, kas pareizināts ar īpašu koeficientu. Pagājušajā gadā, kad naudas dalīšanas standarti visiem bija vienādi, galvaspilsētai pienācās 21,4% no mērķdotācijas, jeb nedaudz vairāk nekā 12,45 miljoni no kopumā 58,2 miljoniem latu.Šogad valsts mērķdotācijām ir piešķirts vairāk līdzekļu, nekā pērn - 70,9 miljoni latu, taču ja viss noritēs pēc A. Šlesera plāna, tad Rīga saņems nedaudz vairāk par 25,5 miljoniem latu lielu mērķdotāciju, kas būs par 13 ar astīti miljoni vairāk nekā 2007. gadā.  Pārējām pašvaldībām atliks nepilni 43,4 miljoni latu, kas ir - neticēsiet, par 0,3 miljoniem mazāk nekā 2007. gadā. Un ar šādu ierosinājumu A. Šlesers nāk klajā, neraugoties un Latvijas rekordlielo inflāciju un ikvienam lauku rajonu iedzīvotājam labi zināmo katastrofālo daudzu pašvaldību mazo ceļu stāvokli.Lauku rajoniem vārda vistiešākajā nozīmē atņemtos līdzekļus plānots novirzīt Rīgas ielu un tiltu remontam, kā arī būvniecībai, jo īpaši Dienvidu tiltam - tam pašam, kuram valdība galvenokārt A. Šlesera personā vēl nesen attiecās sniegt valsts garantijas, lai Rīgas dome, kurā tobrīd pie varas atradās nepareizā partija - Jaunais laiks, varētu tilta būvniecībai piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Dienvidu tilta būvniecībai, protams, ir nepieciešams valsts atbalsts, taču nekādā gadījumā ne voluntāri atņemot līdzekļus jau tā trūcīgajām lauku pašvaldībām.Taču ka Rīgas tilti nu nepavisam nelīdzinās maziem pašvaldību ceļiem Satiksmes ministru neuztrauc, jo politekonomiskā filozofija acīmredzami balstās uz priekštatu, ka tikai A. Šlesers kopā ar savām uzticības personām drīkst apsaimniekot ar satiksmi saistīto valsts un ES naudu. Kādēļ Latvijā ceļi pie šādas saimniekošas ir ievērojami dārgāki un sliktāki, nekā tepat kaimiņos - Igaunijā, atliek vienīgi minēt. Apšaubāmas metodes un lēmumi, dalot budžeta līdzekļus, Latvijā gan nav nekas jauns, taču Satiksmes ministra izdarības ar mērķdotācijām šo rīcību var pacelt vispār jaunā, negatīvā kvalitātē, jo šoreiz pat netiek meklēti kaut formāli attaisnojumi un iemesli, kamdēļ nauda tiktu atņemtu laukiem un vienkārši atdota Rīgai.  Likuma pants, kas paredz reģionu vienlīdzīgas attīstības principus, tāpat arī tiesiskās paļāvības princips, pēc kura pašvaldības, saskaņā ar valdības apstiprināto Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2000. - 2013. gadiem plāno ilgtspējīgu finansējuma pieaugumu valsts atbalstam mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām, vienkārši tiek ignorēti, kaut kādu tikai A. Šleseram zināmu interešu vārdā.Šāda līdzekļu sadale, protams, nav pieļaujama, jo vienu pašvaldību, kaut arī tā būtu valsts galvaspilsēta, nevar izdalīt no pārējām. Mērķdotācijas ir jāsadala, izmantojot iepriekšējo dalīšanas metodiku, bet pats vēlākais līdz šī gada vidum jāizstrādā objektīvi to sadales kritēriji, kurus jāpiemēro jau nākamgad. Un vislabāk būtu, ja šis process notiktu jau bez A. Šlesera, ar kura priekšstatiem par līdzekļu dalīšanu visiem interesentiem ir iespējams iepazīties pašlaik.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

vietējā

Pateicoties Šlesera aprobežotajai izpratnei par saviem pienākumiem, viņš ir aizmirsis, ka ir atbildīgs par visas valsts ceļiem, ne tikai Rīga jāattīsta, arī reģionos dzīvo cilvēki, kuri nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, tūrismu, jo gluži vienkārši nav normāla ceļa, tas ir ārprāts, kas darās ar valsts ceļiem Bauskas rajonā (grantētajiem).
Ainār, atbrauc pie mums, varbūt tad sāksi beidzot arī domāt!

pirms 10 gadiem, 2008.02.13 15:25

no laukiem

Nu pilnīgs sviests. Šlesers jau sen īsti nesaprot, kura nauda ir viņa personīgajā makā, bet kura ir Valsts budžeta nauda. Ceru, ka veselais saprāts uzvarēs, ja nē - visām lauku un mazpilsētu pašvaldībām jāsaceļ pamatīgs škandāls.

pirms 10 gadiem, 2008.01.24 08:15

kasis

sen bij laiks,patriekt to jūrmalgeitas nolaizīto

pirms 10 gadiem, 2008.01.23 12:17

Lietotāju raksti