Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SVF neiebilst pret lata devalvāciju,SVF neiebilst pret lata devalvāciju, taču šāda iespēja vairs netiek izskatīta

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, atsaucoties uz InteractiveInvestor vēsta biznesa portāls db.lv . To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.SVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.  «SVF nav nekādu iebildumu pret lata devalvāciju, bet tam iebilst Latvijas Banka un Eiropas Komisija. Sarunās ar SVF šis ir klupšanas akmens,» pirms tikšanās ar SVF pārstāvjiem, kurus premjers vēlas pārliecināt atļaut Latvijai lielāku budžeta deficītu, teicis V. Dombrovskis. InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts. Tomēr pēc tikšanās ar SVF un EK pārstāvjiem, kuri kopš pirmdienas viesojas Latvijā, premjers vēlreiz uzsvēra, ka devalvācijas iespēja vairs netiek izskatīta: "Kopš vienošanās ar SVF, kas paraksīta pagājušā gada decembrī, šis jautājums vairs netiek skatīts." Jāatzīmē, ka SVF ir viens no mazākajiem aizdevējiem Latvijai. Tā ieguldījums Latvijas ekonomikas glābšanas aizdevuma paketē ir 1.7 miljardi eiro. Mazāku ieguldījumu - 0.4 miljardi eiro sniedz Pasaules Banka, bet 0.5 miljardus eiro - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija. Lielākā aizdevēja ar 3.1 miljardu eiro ir Eiropas Savienība un ziemeļvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija). Tās Latvijai aaizdos 1.8 miljardus eiro. Kopā līdz 2011.gadam Latvija starptautiskajos aizņēmumos varētu saņnemt 7.5 miljardus eiro. Tikmēr SVF dokumentos par nosacījumiem finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai teikts teikts, ka SVF ir izpētījis lata devalvācijas nestos ieguvumus un zaudējumus. Saskaņā ar fonda speciālistu viedokli, paplašinot lata eiro svārstību koridori līdz ES atļautajiem 15 %, sākotnēji līdz ar pieprasījuma samazināšanos būtiski saruktu arī valsts IKP. Tomēr fonda eksperti uzskata, ka līdz ar lata vērtības samazināšanu valsts konkurētspēja uzlabotos daudz ātrāk, samazinot tekošā konta deficītu, sekmējot daudz ātrāku ekonomikas atlabšanu. Vēl pozitīvāka ietekme koridora paplašināšanai būtu, ja Latvija vienlaikus pievienotos arī eirozonai. Latvijas valdībai būtu arī vieglāk aizņemties eiro starptautiskajos kapitāla tirgos. Taču ES atbildīgās iestādes ir pieņēmušas galējo lēmumu, nepieļaut šādu iespēju, jo tā būtu pretrunā ar Māstrihtas līgumu un radītu precedentu citām ārpus eirozonas esošajām dalībvalstīm, secina SVF.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē