Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Svitenē audzē Latvijas zilās govis 1

Atmiņā iesēdies Gunāra Priedes lugas «Zilā» nosaukums rosinājis svitenieci Daigu Šimkevicu sapņot par zilo govi. Pirms vairāk nekā 20 gadiem Daiga ievērojusi, ka Svitenes pagastā vienās mājās ir zilā govs, kas atvesta no Kurzemes. «Kad to ieraudzīju, bija skaidrs – ja man kādreiz būs govs, tad noteikti zilā. Nevajag neko citu, bet krāsu,» tā «Sveņķu» saimniece.Kādreiz viņas lielās rūpes bija zirgiem, tagad palikuši tikai trīs. Šīs pārmaiņas viņa motivē īsi: «Gribējās ēst, ar zirgiem vieni izdevumi un kaut ko nopelnīt neiespējami.» Pašlaik ganāmpulkā ir 22 slaucamas govis, astoņas no tām – zilās.Valsts lauku tīkla speciāliste Raimonda Ribikauska uzsver: «Daigu var pamanīt, viņa vienmēr ir enerģijas pilna. Tas izpaudies gan mācībās, gan tad, kad pie viņas esam ciemojušies ar mācību grupām.»«Manējās zilās govis katrā ziņā nepieder rekordistēm, bet viņas ir skaistas un izturīgas. Pašlaik man ir tādas, kas jau trīs ceturtdaļas atbilst tīršķirnei, citas mazāk. Zilo īpatnība ir arī tā, ka maksimālo izslaukumu var iegūt trešajā ceturtajā gadā. Omītei, piemēram, jau deviņi bērni, pašai trīspadsmit gadu. Būdama tādā galīgā vecumā, dienā viņa dod 20 litru piena. Nu mīļa veca muša,» tādu jauku salīdzinājumu saimniece piemetina stāstā par savu ganāmpulku. Daiga bilst, ka šīs govis var saukt par reliktiem. Viņas pieaug ļoti lēnām, bet ražo ilgi. «Sveņķu» saimniecei ir zināma buļļu māte, kurai bijuši 12 teļi un gadā vidējais izslaukums sasniedzis 6000 kilogramu. D. Šimkevicai pieder ragaine, kas ir izstādes dalībniece. Šogad tā aizvesta uz Cēsu rajona Priekuļiem. Sviteniece raksturo vairākas šķirnes pazīmes: «Ragiem ir jābūt vainaga formā izvirzītiem uz priekšu. Mēle ir tumša, nevis kā parastajām govīm – rozā. Tas ir sākot ar mazu teļu un beidzot ar pavisam vecu lopiņu. Spalvai jābūt zilganai, bet krāsa mēdz būt dažāda, pat rozīga un ļoti gaiša. Viena man četras reizes gadā mainīja krāsu. Ziemā kūtī bija zila, pavasarī kļuva gandrīz balta, bet vasarā pārvērtās lillā un ziemā atkal bija zila. Šī gotiņa bija ražīga, deva pāri par trīsdesmit litriem piena.» Pašlaik ganāmpulkā ir vesela kolekcija – pareizā tumši zilā krāsā, gaišākas, rūsganas. Interesanti – vēl nav atklājies, ka zilās govis slimotu ar leikozi. Ir pamats uzskatīt, ka šī šķirne pret šo slimību spēj būt neuzņēmīga, raksturojumu turpinot, stāsta Daiga. Zemnieku saimniecība «Sveņķi» produkciju pārdod akciju sabiedrībai «Rīgas piena kombināts». Daiga neslēpj: «Eiropa prasīja piena vadu, mēslu krātuvi, tas viss maksāja ļoti dārgi. Sataisīju, jo nebija jau variantu. Kredītos esmu tik dziļi, ka manam mūžam pietiks, goda vārds. Vēl cīnos un spēju atmaksāt kredītprocentus. Kad piena cena bija 22 santīmi, tad jutos labi. Tagad tā nobraukusi līdz 16 santīmiem. Mēnesī zaudēju piecsimt latu tikai uz cenas starpību.» Stāstot par īpašo ganāmpulku, vēl jāpiemin apvienības «Zilā govs» valdes biedrs Z. Grīslis, kurš atzīst, ka ar šķirnes saglabāšanu nemaz tik raiti neejot, kā gribētos. Problēmas sagādājot vaislinieku trūkums.«Vaislinieki tā kā būtu, bet tiem ir pārāk tuva radniecība ar pārējām govīm,» sacīja Z. Grīslis. Tāpēc bijuši dažādi mēģinājumi sameklēt līdzīgu šķirņu dzīvniekus. Piemēram, Latvijas zilās govis krustotas ar Lietuvas gaiši pelēkajām. Tam bijuši samērā labi rezultāti, jo, kā zināms, zilās govis jau arī nav tīri zilā krāsā, bet gan diezgan stipri velk uz pelēcīguma pusi.Taču pilnīga izzušana Latvijas zilajai nedraudot. «Ja Latvijas brūno sakrusto ar zilās šķirnes lopiņu, teļš gandrīz vienmēr būs zilā nokrāsā. Dažreiz – melnā. Tāpēc, lai arī neesam zinātniski pierādījuši, taču pieredzētais liecina, ka zilo govju gēns ir dominants un tas saglabāsies arī citās paaudzēs,» skaidroja Z. Grīslis. UZZIŅAIKopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības daļas finansiālo atbalstu tiek īstenoti vairāki pasākumi zilās govs aizsardzībai un saglabāšanai, tādējādi to skaits ir palielinājies. 2002. gadā nodibināta šķirnes saglabāšanas apvienība «Zilā govs». Tās mērķis ir saglabāt šos īpašos mājdzīvniekus un pilnveidot to populāciju.Šķirnes saglabāšanas nolūkos par katru zilo govi saimnieks saņem 138 latu lielu subsīdiju. Atbalsts tiek dots ne tāpēc, ka zilajai govij būtu paredzēta kāda loma lauksaimniecībā. Tā ir Latvijā radusies šķirne, savā ziņā nacionālais tēls.Vidējais izslaukums Latvijas zilo govju ganāmpulkos ir no 4500 līdz 6000 kilogramiem gadā.  (Informācija no apvienība «Zilā govs»)

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijā un pasaulē