Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai patiesība atklājas pēc 60 gadiem? 1

Vēsturi jāsāk rakstīt pēc tam, kad nomiruši aculiecinieki. Šī frāze nāk prātā, lasot rakstu kopu «Patiesība atklājas pēc 60 gadiem» «Bauskas Dzīves» šā gada 17. jūlija numurā. Domāju, ka Pavasara kungs ir nedaudz pārsteidzies.Mans skatījums uz viņa rakstā skartajiem notikumiem sākas nedaudz agrāk par viņa minēto 1950. gadu, jo Bauskas vidusskolā mācījos no 1944. gada līdz izsūtīšanai dažus mēnešus pirms 12. klases izlaiduma 1949.gadā. Pirmajā pēckara mācību gadā dzīvoju direktora Jāņa Viesjāņa ģimenē - vecāki bija bērnības draugi un labi paziņas. Direktora dzīvoklis atradās turpat vecajā skolas ēkā Rīgas ielā, un no skolotāju istabas to šķīra tikai durvis, kas bieži nebija aizslēgtas. Jāatzīst, ka mums toreiz bija brīnišķīgi skolotāji. Viņu vidū Viesjāņa dzīvoklī reizēm viesojās arī Vītols.Neesmu Bauskas jauniešu pretošanās grupas dalībnieks, taču jau no pirmajiem mācību gadiem man izveidojās draudzīgas attiecības ar vienu no šīs grupas dalībniekiem Ojāru Ramani. Mūsu draudzība atjaunojās arī pēc viņa atbrīvošanas no «Gulaga» un manas atgriešanās Latvijā. Esam savulaik pārrunājuši Pavasara kunga skartos jautājumus.Neesmu arī vēsturnieks, manā rīcībā nav dokumentu, tomēr pieredzētais manī ir radījis pārliecību un nepieciešamību izteikt savu viedokli. Pavasara kunga ļoti samudžināto Kļaugas lietu nekomentēšu, jo viņu nepazinu un tiesas prāvas laikā nebiju Latvijā. Gribu runāt tikai par «pēc 60 gadiem atklāto patiesību par Kārli Vītolu».  Šai sakarā salīdzināšu divus tā laika Bauskas vidusskolas direktorus - Jāni Viesjāni un Kārli Vītolu. Pēckara gadi bija skarbs laiks, būt skolas direktoram un saglabāt tīru sirdsapziņu un lojalitāti pret saviem skolēniem bija ļoti grūts uzdevums. Viesjānis sešdesmitajos gados man daudz stāstīja par izsaukumiem uz čeku un partijas (kuras biedrs viņš nebija) komiteju. Viņš tos ļoti pārdzīvoja, tāpēc arī tik īss bija viņa direktora amata pildīšanas laiks Bauskā. Lai izvairītos no kompromisiem ar sirdsapziņu, viņš aizgāja uz Vecmīlgrāvi par vienkāršu matemātikas skolotāju, kur nostrādāja līdz pensijai. Par attieksmi pret savu cienīto direktoru liecināja prāvais viņa bijušo Bauskas skolēnu pulciņš, kas bija ieradušies atdot pēdējo godu Skolotājam viņa bērēs 1986. gadā Meža kapos. Kā Viesjānis, tā Vītols abi bija vecsaulieši. Abu mājas šķīra vien pāris kilometru. Starpība tikai tā, ka Viesjāņa īpašums bija apmēram hektāru liels, bet Vītolam piederēja vecsaimniecība. Vītolam bija iemesls raizēties par savu labklājību padomju iekārtas apstākļos. Bet viņam nebija sirdsapziņas kompleksu un savus pienākumus pret jauno varu viņš pildīja apzinīgi. Būšu godīgs, Vītols nebija slikts ķīmijas skolotājs, taču viņa, direktora, pedagoģiskie līdzekļi bija draudi, uzkliegšana un bieži vien pazemojumi. Vītola raksturs bija laikam atbilstošs, diezgan brutāls, ass. Ne velti skolā viņa iesauka bija Zevs.Vītola politiskā nostāja visai skaidri atklājās 1948. gada skolas izlaidumā, kad viņš pretojās zelta medaļas izsniegšanai Gunāram Zemtautim, atteicās parakstīt viņa raksturojumu. Pēc 1949. gada marta izvešanām Vītols deklarēja, ka tagad strādāt būšot vieglāk, jo smīkņātāji novākti.Skaidrs, ka Vītola darbs direktora amatā nebija viegls. Viņam nebija ideoloģiska atbalsta skolēnu un arī skolotāju vidū. «Vītola ēras» sākumā skolā bija tikai divi komjaunieši. Varu droši pievienoties Intas Puriņas intervijā «Bauskas Dzīves» korespondentei teiktajam: «Mūsos vēl nebija izdeldēts latviskais gars. Lai kā nopūlējās skolas direktors Kārlis Vītols, komjaunatnē nestājāmies, un uz mums skatījās kā uz nacionālistiem. Laikam jau tādi bijām - izjutām iekšēju pretestību tam, ka mūsu tautu apspiež, un izjutām, ka Latvijā nodibinātā iekārta ir netaisna. Tas lauzās uz āru un nebija noslēpjams.»Protams, jāpiekrīt Pavasara kungam, ka doma par Vītola līdzdalību skolēnu pretestības grupā ir absurda, taču tā nedz noliedz, nedz apstiprina Vītola lomu šīs grupas likvidēšanā. Nezinām, kāda konkrēta informācija bija Vītola rīcībā pirms 1950. gada arestiem, taču, kā izriet no Puriņas citāta, viņš šai laikā nevarēja nezināt par nacionālo noskaņojumu viņa vadītās skolas vecākajās klasēs. Kā direktors viņš no padomju varas viedokļa godprātīgi cīnījās ar «kaitīgo ideoloģiju» un tās nesējiem, un runāt šādos apstākļos par nesadarbošanos ar čeku ir vienkārši neloģiski. Jautājums ir tikai par vainas pakāpi.Ja es šeit nepieminētu Vītola kundzi, es mestu ēnu uz lielisku latviešu valodas skolotāju, kas savās stundās nevairījās arī no tobrīd slidenām tēmām latviešu literatūrā. Piemēram, pateicoties viņas netieši pieminētiem «citiem Raiņa darbiem», es izlasīju «Daugavu». Un tā nebija provokācija. Atceros viņas frāzi: «Es jau tikai liela vīra sieva.»Bet Kārlis Vītols? Vai bija vērts viņu «izrakt» pēc 60 gadiem? Sīks latviešu kolaboracionists. Prātam nav pieņemami divi portreti līdzās - Gunārs Zemtautis un Kārlis Vītols.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

ilze

Diskusija par šo tēmu kārtējo reizi apliecina, cik vēsture ir neviennozīmīga un tieksme visu dalīt tikai melnā un baltā, kas pie mums bieži vērojama, ir nepareiza. Bet, kas attiecas uz rakstīt, kad miruši aculiecinieki, tomēr nepiekritīšu, jo tā ir vienkārši izvairīšanās no vispusības. Esmu novērojusi, ka daudziem grūti atzīt, ka par vienu un to pašu notikumu dažādiem cilvēkiem(aculieciniekiem) var būt pilnīgi pretējs viedoklis un vērtējums(kā šajā gadījumā)un ne jau tāpēc, ka kāds no viņiem melotu. Bet vai no tā būtu jābaidās?Manuprāt, tieši tādas pretrunas parāda īsto vēsturi.
Mani gan vairāk šajā stāstā satrieca tas, par ko tika rakstīts iepriekšējā reizē. Jauniešu grupa esot vilkusi lozes, kurš ies uz uzdevumu(priekšsēdētāja nogalināšanu). Vai tiešām bija tā?

pirms 8 gadiem, 2009.08.04 12:05

Lietotāju raksti