Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai šobrīd ir jēga devalvēt latu?

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt.Pēc Latvijas ekonomikas pārkaršanas un nekontrolētā kreditēšanas buma bija divi veidi, kā ekonomikai atgūt konkurētspēju, samazinot, piemēram, ražošanas izmaksas. No vienas puses bija iespējams devalvēt latu, kas padarītu Latvijā ražotos produktus lētākus ārzemju pircējiem. No otras puses bija iespējams veikt tā saukto iekšējo devalvāciju, kad valūta paliek stabila, bet samazinās algu un cenu līmenis valstī. Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku - ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts. Jebkurā gadījumā arī devalvācija radītu problēmas ar to pašu bezdarba līmeni, jo, piemēram, daudzi uzņēmumi, kuri izmanto Eiro kredītus, iespējams, bankrotētu un atlaistu savus darbiniekus. Šobrīd iekšējās devalvācijas process norit pilnā sparā, tāpēc būtu bezjēdzīgi to nenovest līdz galam un pie reizes arī devalvēt Latvijas latu. Ja pēc iekšējās devalvācijas procesa notiktu vēl lata devalvācija, Latvijas iedzīvotāji būtībā ciestu divreiz. No sākuma viņu pirktspēja būtu samazināta iekšējās devalvācijas rezultātā - samazinoties algu un cenu līmenim. Pēc tam, devalvējot latu, cilvēku pirktspēja samazinātos vēl vairāk - liela daļa importa preču (piemēram, medikamentu) kļūtu dārgākas un tas pats notiktu ar Latvijā ražotām precēm, kuru ražošanā tiek izmantotas ārzemēs iepirktas izejvielas. Šajā kontekstā ir svarīgi, ka Latvijas Bankai pietiek rezervju, lai lata kursu noturētu stabilu. Latvijas valūtas režīms nodrošina to, ka apgrozībā esošie lati jeb monetārā bāze ir nosegta ar ārvalstu valūtu rezervēm un arī, piemēram, zeltu. Šāda sistēma teorētiski nodrošina to, ka Latvijas Banku neviens nevar piespiest devalvēt latu. Praktiski ir iespējams izdarīt spiedienu uz Latvijas centrālo banku, ja ar latu aizņemšanās palīdzību tiek palielinātas latu likmes, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku un to bremzēt. Latvijas gadījumā gan lielākā daļa kredītu ir Eiro kredīti, kas nozīmē, ka šādas latu procentu likmju izmaiņas neietekmē vietējo ekonomiku tik negatīvi salīdzinājumā ar situāciju, ja lielākā daļa kredītu Latvijā būtu izsniegti latos. Tātad, ja Latvijas centrālā banka netiek kaut kādā veidā ietekmēta politiski, tad tā ir spējīga saglabāt lata kursu stabilu. Lēmums par lata devalvāciju ir Latvijas Bankas kompetence - kā tiks nolemts, tā būs. Latvijas Bankas argumenti, kāpēc latu nav vēlams devalvēt ir vērā ņemami. Latvijas ekonomikā, kas ir maza un atvērta ekonomika ar lielu importēto izejvielu apjomu, devalvācijas rezultātā izveidotos situācija, kad daļa uzņēmēju ciestu (tie, kas izmanto importētās izejvielas) un daļa iegūtu (tie, kas izmanto vietējās izejvielas un darba spēku). Nevar viennozīmīgi teikt, ka kopumā tiktu panākts pozitīvs efekts. Vēl ir jāņem vērā fakts, ka lielais Eiro kredītu apjoms ekonomikā, kur lielākās daļas ekonomikas dalībnieku (piemēram, iedzīvotāju un uzņēmēju) ienākumi ir latos, atstātu negatīvu iespaidu uz šo indivīdu maksātspēju. Pie tam, valūtas devalvācija, iespējams, radītu problēmas noteiktām bankām Latvijas banku sektorā un apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti. No biznesa skatpunkta raugoties, ir vieglāk strādāt tirgū ar stabilu valūtu, jo šādā gadījumā nav jādomā par valūtas svārstību risku. Ja Latvija izvēlējās iet iekšējās devalvācijas ceļu, tad tas ir jāturpina līdz galam. Būtu nesaprātīgi likt valsts iedzīvotājiem uzņemties gan iekšējās devalvācijas, gan pēc tam vēl arī lata devalvācijas smagumu.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti