Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valdība īsteno sociāli neatbildīgu nodokļu politiku

Vēlētos nedaudz kliedēt nepareizo izpratni par «lineāro» vai «proporcionālo» un «progresīvo» nodokļu sistēmu. Lai nerastos pārpratumi, ieteiktu Eiropas valstu sistēmu nodēvēt par «solidāru», lai nejauktu ar līdz šim ieteikto «progresīvo» nodokli.Var saprast, kādēļ bijušo padomju valstu valdības sīksti turas pie «lineārās» nodokļu sistēmas, kas ir sociāli neatbildīga. Socializētajā sistēmā lielās algas saņēma smagu un primitīvu darbu veicēji, bet kompartijas funkcionāri dzīvoja savā ar pasaulīgiem labumiem piesātinātā, nošķirtā kliķē ar savu varas hierarhiju. Daļa inteliģences atmodas rezultātā nonāca varas struktūrās un transformēja padomju nomenklatūras tradīcijas - vāji ierobežota pašlabuma gūšana, nesodāmības statuss, jaunā kapitālisma iespējām atbilstīgas ierēdniecības viltus demokrātijas formācija.  Kādreizējie ideālisti sajuta naudas un varas garšu, nesodāmu koleģiālu lēmumu pamatā piesavinoties bez saimnieka palikušos īpašumus. Arvien jauni partiju bosiem pietuvinātie kadri tika iekārtoti labā valsts maizē un saņēma daļu no privatizētajiem labumiem. Liela daļa šo personāliju ir bijušie partijas nomenklatūras darbinieki un viņiem pietuvinātie. Izveidojusies varas piramīda, kuras iezīme ir asociāla pašlabuma filozofija. Jebkura sociālās atbildības prasība tiek kritizēta kā komunisma recidīvs. Izveidojās demokrātiskās institūcijas padomiskas diktatūras formas - nomenklatūra, bezatbildība, nesodāmība. Partijām raksturīga ir komunistu iedibinātā ideja par universālo un neaizstājamo partijas vadītāju, kurš pieņem pareizos politiskos lēmumus. Nepārtraukta jaundibināto partiju ģenēze ar katru varas iegūšanu ieplūdināja valsts aparātā aizvien jaunus tautas pārvaldītājus. Lai nodrošinātu visiem pašu cilvēkiem labi apmaksātas barotavas, nepārtraukti ar likuma spēku tiek radīti dažnedažādi ikdienas dzīvi regulējoši noteikumi, kuru izpilde ir jāpārbauda aizvien jauniem parazitējošiem kadriem.Šis atskats bija nepieciešams, lai varētu izprast valsts aparāta noraidošo attieksmi pret patiesām strukturālām reformām, bet it sevišķi pret sociāli atbildīgu nodokļu sistēmu. Palūkojieties uz likumdevējiem! Kurš no viņiem brīvprātīgi ir ar mieru atteikties no 50 latiem, kas nav ikdienas patēriņu apdraudoši? Par to, ka 50 lati vienam trūcīgajam būtu neizsakāma bagātība un ka trīs cilvēki ar šādu naudu spiesti izdzīvot, varasvīri nedomā, tāpat kā padomju nomenklatūra negribēja redzēt un zināt par gulagiem un miljoniem nomocīto. Cik liela tomēr ir līdzība!Tagad par sociāli atbildīgu iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Pirmais būtiskais princips, kas it sevišķi nozīmīgs ir krīzes apstākļos - zemi atalgoto vai trūkumā dzīvojošu cilvēku atbrīvošana no IIN. Saņemtā nauda pilnībā tiktu izmantota ikdienas vajadzību apmierināšanā, kas uzlabotu valsts ekonomiku, pretstatā ar bagāto cilvēku luksusa preču nelielu iepirkuma samazinājumu, kas arī uzlabotu finanšu apriti, jo luksusa preču patēriņa nauda parasti nonāk ārzemēs un vēl vairāk pasliktina valsts finanses.Lai saprastu, kā tas izskatās, varam veikt aprēķinu, balstoties uz Vācijas nodokļu sistēmas koeficientiem un principiem. Ar pašreizējo lineāro nodokli iekasējamā summa dod 78 miljonus latu mēnesī, bet mainīgā likme dotu 81 miljonu latu, starpība ir trīs miljoni latu mēnesī, tātad - 36 miljoni latu gadā.Kādi būtu ieguvumi? Personas ar ienākumiem līdz 200 latiem saņem papildus līdz 50 latiem, kas neapšaubāmi palielina naudas apriti. Grupā no 200 līdz 500 latu būtu ievērojami mazāk nodokļu par pašreizējo, kas arī palielinātu saimniecisko apriti. Pārsniedzot 2500 latu ienākumus, nodokļu slogs pieaugtu ievērojami, bet tas nekādā mērā neierobežos šo personu pamatvajadzību apmierināšanu. Šī sistēma uzskatāma par sociālās atbildības pienākumu pret sevišķi trūcīgo tautas daļu.Jāņem vērā, ka šāda sistēma ir ieviesta visās vecajās Eiropas valstīs. Nulles nodoklis Vācijā ir līdz 1000 eiro un augšējie nodokļa griesti ir 40 procentu. Anglijā - 50 procentu.Administrēšanas grūtības nav nekādas. Vācijā jebkuram internetā ir pieejama nodokļu tabula un konkrētās personas likme tiek automātiski izskaitļota, neskatoties pat uz to, ka vācu sistēma ir pilna ar visādiem atvieglojumiem: par bērniem, par izlietoto degvielu ceļā uz darbu un tā joprojām. Smieklīgā aizbildināšanās, ka sistēmu ieviest ir grūti un dārgi, dod vistiešāko liecību par mūsu daudzpakāpju un nevarīgo valsts pārvaldi, kas vēl joprojām iznieko lielāko daļu nodokļu maksātāju naudas. Protams, ka ar vienu pašu IIN sistēmu, atrautu no pārējiem nodokļiem, nevar atrisināt visas sasāpējušās problēmas. Toties viennozīmīgi var apgalvot, ka Eiropas sociālā solidaritāte, pirmām kārtām, izpaužas IIN principos. Vai tiešām nav pēdējais laiks izskaust kaunpilno nabadzības veicināšanu un kļūt par Eiropas valsti, kurā likumi tiek veidoti sociāli atbildīgas politikas garā? Jeb, izmantojot citātus: «Bebrus vajag ķert tur, kur viņi ir, nevis tur, kur viņu nav!»

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti