Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Virsdiriģenti mudina nepieļaut mūzikas stundu samazinājumu

Vispārējo latviešu dziesmu svētku 24 virsdiriģenti iesnieguši vēstuli Ministru prezidentam, kurā lūdz saglabāt līdzšinējo mūzikas mācību priekšmeta statusu pamatizglītībā.

Dziesmu svētki ir Latvijas nacionālā bagātība, kas ir starptautiski atzīta un ietverta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Jebkuras manipulācijas ar mācību stundu skaitu mūzikai pamatizglītībā, pieļaujot to samazinājumu, var apdraudēt turpmāko šīs tradīcijas attīstību.

Pamatizglītības paraugprogrammā līdz šim bija noteiktas divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz viena līdz 9. klasei. Pēc mūzikas mācīšanas ekspertu domām, tas ir nepieciešamais minimums, kas ļauj cerēt, ka Dziesmu svētku tradīcija saglabāsies un latviešus arī turpmāk varēs saukt par dziedātāju tautu.

Iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā Ministru kabinetam (MK) tika gatavots noteikumu projekts, kas paredzēja Pamatizglītības standartā vienu paraugprogrammas variantu, kas saglabāja līdzšinējo stundu sadalījumu mācību priekšmetiem (papildinot vien to ar stundām angļu valodai no 1. klases), un otru variantu, kas pieļāva skolām plašas iespējas pašām izlemt, cik stundu atvēlēt katram mācību priekšmetam. Tas var radīt stundu samazinājumu arī citiem mācību priekšmetiem.

Gan virsdiriģenti, gan pedagogu organizācijas uzskata, ka šķietamas skolu autonomijas vārdā var tikt apdraudētas visiem vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas. Tas rada arī nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem, jo standartos ietvertās prasības skolēniem minētajā projektā netiek mainītas. Līdz ar to skolēniem, dažādās skolās mācoties vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, pastāv risks neiegūt pilnvērtīgu pamatizglītību. Var sākties bērnu agrīna specializācija, pazaudējot pamatizglītības daudzpusību un nedodot iespēju pilnvērtīgi atklāties katra jaunieša radošajām potencēm.

Līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija nav pamatojusi piedāvātās pārmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.

Vēstulē izteikts aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai, tātad arī ministram Vjačeslavam Dombrovskim, rūpīgi sekot līdzi mūzikas mācīšanas kvalitātei, sekmējot muzikālo prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai Latvijā saglabātos tradicionālā a cappella dziedāšana, kā arī skolēnu vēlēšanās un spēja dziedāt koros.

Par vēstulē minēto diskutablo MK noteikumu projektu jau iepriekš publiski vairākkārt kritiski izteikušies virsdiriģenti Romāns Vanags, Arvīds Platpers, Māris Sirmais, Ints Teterovskis un Andrejs Mūrnieks. Virsdiriģents Ivars Cinkus aicinājis valdību nopietnāk pievērsties Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai un tās pārmantošanas nodrošināšanai.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti