Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki ar cerībām raugās nākotnē 3

Zemnieku Saeimas kongress, kas 13. martā notika Bulduros, raisīja daudz un dažādu pārdomu. Stāstīšu par spilgtākajām epizodēm, kas ir svarīgas mūsu lauku uzņēmējiem. Savā pirmajā darbdienā kongresā ar uzrunu uzstājās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Pirmais iespaids par viņu ir cerīgs. Jaunais premjers runāja par visām tām problēmām, kas uztrauc lauksaimniekus. Viņš teica, ka mērķis ir panākt subsīdiju izlīdzināšanu ar vecajām ES dalībvalstīm un ka Zemkopības ministrija (ZM) atbalstīs ražojošos lauksaimniekus, ka janvāra nemieros lopkopējiem apsolītie 27 miljoni latu arī būs.  V. Dombrovskis arī atzina, ka ne visās neveiksmēs un pārspīlētajās prasībās ir vainojama tikai ES. Vismaz 30 procentu atbildība gulstas arī uz ZM un ilggadējā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pleciem, jo ne vienmēr ES ir aizstāvētas mūsu prasības. 2008. gada novembrī, kad tika lemti svarīgi jautājumi, kuros varēja runāt par subsīdiju daļēju izlīdzinājumu jau ar 2010. gadu, M. Roze bija atvaļinājumā, un šajās sarunās mūsu viedoklis nemaz netika izteikts. Tagad, visticamāk, kaut ko tādu varbūt varēs panākt tikai pēc 2013. gada. Vēl kongresa diskusijās piedalījās Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs, ekspremjera Ivara Godmaņa un bijušā finanšu ministra Ata Slaktera padomnieks Andris Miglavs. Viņa nolūks bija sniegt vairākas ziņas, proti trīs. No tām divas labas, vienu slikta. Labā - ka nav tik slikti, kā varēja būt. Sliktā - ka būs vēl sliktāk. Otra labā - ka citiem, tostarp arī igauņiem, ir vēl sliktāk. Tad A. Miglavs turpināja, ka šajā ekonomiskajā situācijā zemniekiem ir izvēles iespējas: dzīvot vai ne ..., strādāt vai ne, aprēķināt un likvidēt saimniecību vai ne. Pēc šiem vārdiem klātesošie sāka svilpt, jautāja «ekonomikas padomniekam», vai viņam kauns ir, un izraidīja runātāju no zāles. Uzstāšanās ilga aptuveni piecas minūtes. Kongresa delegāti jutās šokēti par vārdiem «dzīvot vai ne»... Nākamie debatētāji ar bažām gaidīja, kā pēc šādas reakcijas kongresa dalībnieki uztvers citas runas. LLU Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere prezentēja pētījumu administratīvā sloga izvērtējumu un izmaksu samazinājumu laukos. Izpētīts, ka administratīvais slogs (dažādu izziņu sagatavošana, pārbaužu veikšana, sūdzību izskatīšana u. c.) Somijā, Zviedrijā, Anglijā veido 1,5% no IKP, vidēji ES - 3,5%, Grieķijā, Ungārijā, Maltā, Kiprā, Baltijas valstīs - 6,8%. Šādi ir Nīderlandes Centrālā plānošanas biroja dati). Latvijā spēkā ir 35 normatīvie akti, kas gadā lauksaimniekiem izmaksā 4,362 miljonus latu, no kuriem 90% saistīti ar dažādu prasību izpildi dzīvnieku reģistrēšanā, pārraudzībā un labturības prasību ievērošanā. Mērķis - šos tēriņus samazināt par vismaz 1,65 miljoniem latu. Vēl uzstājās ZM valsts sekretāre Dace Lucaua, viņa atbildēja arī uz zemnieku jautājumiem. Kopējā noskaņa bija pozitīva, problēmas apzinātas. Ko nezināja, solīja noskaidrot, problemātiskiem jautājumiem pievērst lielāku uzmanību. Ir domāts pārskatīt ES fondu apguves programmas, samazināt no aptuveni 15 uz trīs līdz piecām, lai vienkāršotu to apguvi. Kur neizmanto, pārnest uz citām programmām. Pēdējā, piektajā modernizācijas pieteikšanās kārtā no iespējamiem 27 miljoniem pieprasīti tikai septiņi miljoni. Taču Zemgalē, kā vienmēr, šajā programmā tiek pieprasīts vairāk naudas un projektu iesniedzēji saņem atteikumus. Kongresā atkārtoti par Zemnieku saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Juri Lazdiņu, kā arī pārvēlēja valdi, kurā ir astoņas personas. Interesanti, tika ievēlēti daži iepriekšējie valdes locekļi, bet arī vairāki pirmo reizi, tie ir gados jauni lauksaimnieki, kuri strādā vecāku saimniecībās un redz savu nākotni lauksaimniecībā. Piemēram, Toms Knope un Arnis Burmistrs no Jelgavas rajona Sesavas pagasta, Ieva Alpa Eizenberga no Limbažu rajona. Zemnieku saeimas aktīva dalībniece Maira Dzelzkalēja, kuras dzimtas saknes ir mūsu rajona Mežotnes pagastā, informēja, ka gatavojas startēt Eiropas parlamenta vēlēšanās. Viņa uzskata: «Ir ļoti svarīgi, lai tad, kad tiks lemts par lauksaimniecības politikas pārmaiņām pēc 2013. gada, Briselē būtu arī kāds lauksaimnieku pārstāvis.»

Pievieno komentāru

Komentāri 3

s

Vai tas nelietis Miglavs nepalielījās ar savu cukura ražošanas nolikvidēšanu?

pirms 9 gadiem, 2009.03.17 11:54

Hektors

Brīnums,ka tam Miglavam neviens pa pauri neievilka! Nav brīnums,ka mēs esam tur,kur esam,ja tādi frukti par padomniekiem piemetušies!

pirms 9 gadiem, 2009.03.16 20:32

Lietotāju raksti