Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Caur uguni un ūdeni – kopā Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēji 1

Starptautiskās sadarbības mērķis ir pierobežas reģionus padarīt pievilcīgākus dzīvošanai.

Vienviet 110 ugunsdzēsēju, katram savs uzdevums, rācijās skan norādes un atbildes, saule karsē 16. augusta dienā, vēl jo vairāk ugunsdzēsējus-glābējus viņu tērpos – Jelgavas lidlauka teritorijā aizrit starptautiskas ugunsdzēsības praktiskās mācības. Tajās piedalās Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments, novēro Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes. Praktiskās mācības norisinās «Interreg V-A» Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projektā «Vides risku pārvaldības resursu pilnveidošana pierobežas reģionā, lai efektīvi veiktu vides aizsardzības pasākumus».

«Lai vairāk mācību, nevis reālu notikumu!»
Vīri un dažas dāmas sastājušies, klātesošos uzrunā Mārtiņš Baltmanis, VUGD priekšnieka vietnieks: «Vēlu veiksmi, lai viss izdodas! Lai vairāk mācību, nevis reālu notikumu!» Ieradušies Šauļu Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārvaldes, Jelgavas, Dobeles, Tukuma, Bauskas un Aizkraukles daļas ugunsdzēsēji-glābēji.

Mācību scenārijs paredz, ka Jelgavas lidlauka teritorijā izceļas plašs sausās zāles, krūmāju un meža zemsedzes ugunsgrēks, kura dzēšanā ir jāiesaista apjomīgi ugunsdzēsēju-glābēju, tehnikas un aprīkojuma resursi. Šajās mācībās pirmo reizi paredzēts izmēģināt projektā iegādātos kvadraciklus ar dzēšanas iekārtām, jo ceļi bieži ir neizbraucami. Uguns ir arī uz salas Driksas upē, turklāt pēc scenārija ir divi cietušie, kas atpūšoties arī izraisījuši ugunsnelaimi.

Uguns un laiks nav sabiedrotie
Tā kā ar autocisternām nevar piebraukt, tiek taisīta maģistrālā līnija – caurules savienotas
500 metru garumā; uzstādīta sūkņa stacija, lai no Driksas upes paņemtu ūdeni un pēc tam sapildītu desmit tonnu tilpuma baseinā. No tā ūdens tiks ņemts, lai dzēstu liesmas plašajā ugunsgrēkā. Kāds novērotājs joko, ka nu upi izsūks sausu ar visām zivīm, tomēr tā nevar notikt, jo caurulē ir filtrs. Visām darbībām līdzi seko arī klātesošie Valsts vides dienesta pārstāvji, Valsts meža dienests, Jelgavas pašvaldības policija, preses un televīzijas pārstāvji.

Kad ūdens piepilda caurules, var dzirdēt spēcīgu šņākoņu, arī ūdens «steidzas», jo uguns un laiks nav sabiedrotie. Virzoties pa 500 metru «ūdens ceļu», ieraugām divas sūces. Tur nepieciešams uzlikt bandāžu. Atbildīgais ugunsdzēsējs jau lūko, vai viss kārtībā, iztaisno cauruli, lai nav līkumu, tad ūdens labāk tek. Baseins tiek piepildīts, tomēr virsma nav līdzena, visticamāk, līdz desmit tonnām nedaudz pietrūkst.

Vienota komanda
Šauļos ir trīs ugunsdzēsības daļas. No Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta Šauļu pārvaldes atbraukuši 23 cilvēki, virsniekiem 15. augustā jau bija teorētiskas mācības, tajās runāts arī par klimata pārmaiņām, nu 16. augustā – praktiskā daļa.

Daiņus Užgalis, Šauļu pirmās komandas priekšnieks, Vidmants Valavičs, otrās komandas ugunsdzēsējs-glābējs, Aids Čepulis, Šauļu ugunsdzēsības daļas vecākais speciālists, «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka līdzi atveduši arī štāba konteineru, kas ir vadības centrs norisēm, tajā ir datori un cits aprīkojums, lai bez aizķeršanās procesu vadītu un pārraudzītu. Latvijā tāds ir viens – Rīgā. Šauļos – septiņi dažādi, piemēram, konteiners-sūkņa stacija. Pie štāba konteinera viss ir nopietni – ir uzzīmēta karte ar darbības teritoriju, tiek apkopota informācija, arī iekšā speciālisti aktīvi strādā.

Jautājot lietuviešu vīriem, kādus amata pienākumus viņiem nākas visvairāk veikt, viņi stāsta, ka daudz ir ugunsgrēku. Šauļos ir gumijas pārstrādes rūpnīca «Metaloidas», tur arī esot visvairāk izsaukumu, jo viņi strādājot trijās maiņās. Savukārt, kad ir apkures sezona, tad jāsteidz slāpēt liesmas netīrītu dūmvadu dēļ.

Sadarbība ar Latvijas ugunsdzēsējiem neesot bieža, bet ir bijuši daži gadījumi, piemēram, 2018. gadā Latvijā bija liels ugunsgrēks, kad Lietuva arī palīdzējusi, savukārt 2014. gadā, kad Kuršu kāpās Lietuvā bija liels mežu ugunsgrēks, Latvija atbalstīja ar helikopteru. Šogad Latvijas Nacionālie bruņotie spēki Lietuvai meža ugunsgrēka dzēšanā palīdzējuši ar helikopteru. Palīdzība vairāk esot ar tehniku, nevis cilvēkresursiem.

Andrjus Mikšis, operāciju vadības speciālists Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta Šauļu pārvaldē, cilvēks, kas četrus gadus darbojas tehniskā atbalsta komandā, vērtē: «Treniņš – tas vienmēr ir labi.» Latvijas un Lietuvas ugunsdzēsēju-glābēju tehnisko aprīkojumu abām valstīm A. Mikšis uzskata par labu esam, bet galvenais, viņaprāt, ir savstarpēja izpalīdzība un dalīšanās ar tehniku: «Tas ir mērķis starp valstīm. Latvija un Lietuva ir viena komanda, ne jau tikai šajās mācībās.»

Dzēsējas – dāmas no kaimiņzemes
Jelgavas lidlaukā «Bauskas Dzīve» sastapa arī Lietuvas stiprāko sievieti ugunsdzēsības sportā. Trauslā dāma ar matu pīni Regina Bartkute divus gadus pēc kārtas ieguvusi pirmo vietu sacīkstēs «Stiprais ugunsdzēsējs». Viņa ir Šauļu ugunsdzēsības daļas vecākā inspektore. Jaunā sieviete ar šo sporta veidu nodarbojoties trīs gadus. Sportiste atzīst: «Ir ļoti grūti. Vajag būt ne vien fiziski spēcīgam, bet arī psiholoģiski sagatavotam. Ar spectērpu uz ceturto stāvu uznest 20 kilogramus, ar 20 kilogramiem visātrāk noskriet pa tiltiņu, pacelt 80 kilogramus nav nemaz tik vienkārši. Daži pie finiša saļimst.» Dāma visu laiku trenējoties, pavasarī tieši ugunsdzēsības sportā, ziemā – sporta zālē.

«Stiprais ugunsdzēsējs» ir visā pasaulē populārs ugunsdzēsēju profesionālais sporta veids, kurā ar piecu uzdevumu palīdzību ugunsdzēsējiem-glābējiem, tērptiem pilnā aizsargtērpā un ar elpošanas aparātu, ir jāparāda sava izturība, spēks, ātrums un profesionālās iemaņas. Tikt līdz distances finišam ir izaicinājums un sevis pārvarēšana. Sacensības Šauļos šogad jūnijā norisinājās «Interreg V-A» Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Tehniskās bāzes un operatīvo dienestu speciālistu fiziskās kapacitātes uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā».

Evelina Makejeva bijusi dispečere, darījusi arī citus darbus, bet pēdējos četrus gadus viņa ir ugunsdzēsēja-glābēja Šauļos, 14 gadus strādā ugunsdzēsības jomā. «Nav viegli, bet es lepojos ar sevi, ka varu palīdzēt cilvēkiem,» apliecina lietuviete. Visgrūtākie brīži ir tie, kad jāsaskaras ar nāvi ugunsgrēkā vai avārijā, vai kad kāds noslīcis. «Tad allaž analizēju, vai viss izdarīts, lai glābtu. Kad nav ugunsgrēku, tad gan ir prieks,» stāsta ugunsdzēsēja-glābēja. Šo arodu viņa neesot pārmantojusi no tuviniekiem.

Izrādās, arī Lietuvā kūlas dedzināšana ir «nacionālais sports» un nelaime. «Dedzina kā traki, pavasaros – kūlu, rudeņos – vecās lapas. Bija pat tā, ka no gružu dedzināšanas nodega vairākas mājas. Vakarā pārrodas no darba, bet māju vairs nav, cilvēki palika stāvot ar to, kas mugurā un vēderā…» drūmos gadījumus ieskicē lietuvietes.

Praktizējas un testē speciālos kvadraciklus
Viktorija Gribuste, VUGD prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore, secina, ka mācības ir izdevušās. VUGD darbinieki ir praktizējušies alternatīvu metožu izmantošanā dzēšanas un glābšanas darbos. Šīs bija šogad lielākās VUGD mācības. Projekta nosaukumā minētie vides riski ir lielie sausās zāles ugunsgrēki, mežu ugunsgrēki. «Ugunsdzēsēju-glābēju darbu ietekmē arī ļoti liels sausums, meža ugunsgrēku ir aizvien vairāk. Piemeklē arī plūdi, krusa, vētras. Tie ir vides riski un klimata pārmaiņas,» skaidro V. Gribuste.

Arī VUGD Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs atzīst, ka mācības ir izdevušās: «Iepazīstam aprīkojumu, savas un lietuviešu kolēģu iespējas.»

Šo mācību mērķis bija ne tikai praktizēties ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanā, bet arī pārbaudīt jauno, projektā iegādāto piecu kvadraciklu ar dzēšanas iekārtu tehniskās iespējas, kā arī attīstīt sadarbību ar Lietuvas ugunsdzēsējiem-glābējiem. Pa kvadraciklam tika Zemgales reģiona Jelgavas, Aizkraukles, Bauskas, Jēkabpils un Dobeles ugunsdzēsējiem-glābējiem. Analizējot redzēto mācībās, Bauskas daļas komandieris secina, ka jauno kvadraciklu dzēšanas iekārtas ir ekonomiskas.


Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma

Eiropas Reģionālās attīstības fonda «Interreg» Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam projekta «Vides risku pārvaldības resursu pilnveidošana pierobežas reģionā, lai efektīvi veiktu vides aizsardzības pasākumus» mērķis ir sekmēt programmas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palīdzot tos padarīt konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.

Projekta realizācijas laiks: 2017. gada 1. aprīlis līdz 2019. gada 30. septembris (30 mēneši).

Projekta budžets: EUR 1 160 320 (ERAF līdzfinansējums – EUR 986 272,54).


Kvadracikli «Outlander» – palīgtehnika grūti piebraucamās vietās

Ūdens rezervuāra tilpums – 120 litri, tas pietiek sešu minūšu dzēšanai;

aprīkots ar augstspiediena sūkni, maks. 200 bāri;

50 metru augstspiediena šļūtene ar regulējamu ūdensstobru, kas paredzēts ugunsgrēka dzēšanai;

var strādāt ar ūdeni vai putu šķīdumu;

500 cm3  motors.

20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Projekts «Dzīve pierobežā»