Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: Lai dzīvo Baltija! Tegyvuoja Baltija! Elagu Baltimaa!

Plaši izskan «Baltijas ceļa» 30 gadu piemiņas sarīkojumi pie Latvijas un Lietuvas robežas.

Pirms 80 gadiem PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja paktu, kas radīja priekšnoteikumus Otrā pasaules kara sākumam un Baltijas valstu okupācijai. Pirms 30 gadiem Baltijas tautas apvienojās «Baltijas ceļā» ne tikai savā neatkarības vēlmē, bet arī lai vērstu pasaules uzmanību uz šo paktu un tā slepeno protokolu.

Pirms 30 gadiem notikusī akcija «Baltijas ceļš» pārlauza iepriekšējās vēsturiskās sajūtas, sēras par divu pasaules lielvaru ambiciozo mērķu sekām mūsu valstīs ir aizstājis lepnums par spēju vienoties un parādīt sevi pasaulei no labākās puses. Turklāt «Baltijas ceļš» kļuvis par pasaulē zināmu akciju – tā par savu neatkarību cīnījās Katalonijā, savukārt šī gada 23. augustā – Honkongā.

Piektdien, 23. augustā, «Baltijas ceļa» 30 gadu jubilejā abos pasākumos, ko apmeklēja «Bauskas Dzīve», gan Saločos, gan Grenctālē, īpašos brīžos cilvēki atkal sadevās rokās...

Ar prezidentu dalību
Pie Lietuvas un Latvijas robežas Saloču pagastā notika publiski visvairāk atspoguļotais piemiņas pasākums, kurā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Lietuvas Valsts prezidents Gitans Nausēda. Pasākumu pie robežas rīkoja Biržu rajona pašvaldība – lai arī teritorija ir Pasvales rajonā, tomēr «Baltijas ceļa» laikā šajā posmā stāvēja tieši Biržu iedzīvotāji, un tāpēc viņi uzņēmās sarīkojuma organizēšanu.

Bija koncerts, kurā piedalījās Biržu kultūras centra kori «Viktorija» un «Agluona», tautas māk-slas ansamblis «Siaudela», Ceraukstes pagasta folkloras kopa «Laukam pāri», Pasvales kultūras centra lauku orķestris «Apynelis» un Iecavas novada folkloras kopa «Tarkšķi». No Latvijas puses pasākumu vadīja Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš. Piemiņai aizdedzināja lielu ugunskuru, pie kura savas lāpas pielika jaunie baušķenieki Kristers Tomass un Dinija Salasgrāve.

Uz tikšanos pie robežas bija ieradušies lietuvieši no dažādām pilsētām un rajoniem, pat no tālās Klaipēdas, Mažeiķiem. Latvijas karogu gandrīz nebija. Lietuvieši te tiešām svinēja lielus svētkus, reizē stāstot, ka arī rajonos paredzēti
dažādi sarīkojumi «Baltijas ceļa» 30 gadu jubilejas atzīmēšanai.

Mīl savu valsti
Bija ieradies arī Pasvales rajona mērs Gintauts Gegužinsks – viņš šajā pasākumā baudīja viesa lomu, malkojot alu un runājot ar paziņām. «1989. gadā kopā ar Rasu Juknevičieni, tagad Eiropas Parlamenta deputāti, atbildējām par «Baltijas ceļa» Pasvales apgabala organizāciju. Braucām gar cilvēku rindu un vietām lūdzām izretināties, teicām, kur cilvēkiem doties, ja tur stāvošo bija mazāk. Pēdējā brīdī izlēcām no mašīnām un paši apstājāmies rindā,» atceras G. Gegužinsks.

Šī bija īpaša diena daudziem lietuviešiem. Linards Spuds no Pakrojas bija ieradies ar plakātu, ko zīmējis akcijai pirms 30 gadiem un ar kuru ģimene stāvēja «Baltijas ceļā». Viņa sieva Gražina Spudiene rādīja fotogrāfiju, kur «Baltijas ceļā» visi stāv kopā ar bērniem. Bērniem tagad esot pašiem savi bērni, un ar to abi lepojas. «Šī mums ir īpaša diena. Vēlamies pieminēt šo notikumu, turklāt ir tik daudz atmiņu. Gribas atkal izjust tā laika emocijas, kad visi kopā bijām,» saka G. Spudiene.

Mažeiķu rajona «Sajūdis» priekšsēdētājs Sauļus Poškus bija ieradies ar tālaika «Sajūdis» karogu. Šī organizācija bija Latvijas Tautas frontes ekvivalents Lietuvā. Viņš atceras, ka braukuši uz «Baltijas ceļu» cauri Latvijas teritorijai, arī Bauskai – tā sanācis tuvāk. «Es varu aizmirst kādu jubileju, bet «Baltijas ceļu» atcerēšos vienmēr. Toreiz, tāpat kā visi citi, ļoti vēlējos neatkarību,» saka S. Poškus.

Pasākuma laikā bija arī neliels lidmašīnu šovs, no lidmašīnām izmeta trīs paciņas ar izpletņiem. Pie katra bija ziedu pušķis un atklātne, veltīta kādai Baltijas valstij. Jaunais Karols Šukis atrada atklātni Igaunijas valsts krāsās. Viņš nestāvēja «Baltijas ceļā», jo ir par jaunu, bet vienalga ieradās uz pasākumu. «Mēs mīlam mūsu valsti Lietuvu, un «Baltijas ceļa» piemiņas brīdis ir kaut kas īpašs, kas jāapmeklē,» pauda K. Šukis.

Solis uz brīvību
Tomēr pasākums pulcēja gana daudz Latvijas puses pārstāvju. No Bauskas bija ieradušies Ainārs un Ilga Sagati. Viņi savulaik «Baltijas ceļā» stāvējuši kalnā aiz Mēmeles tilta – skats uz Bauskas pusi, kur veidojusies cilvēku līnija pilsētā, bijis saviļņojošs. I. Sagata uzsver, ka stāvēja trijatā – meita vēl nebija piedzimusi, bet jau bija kopā ar vecākiem.

«Pasākums vedina atmiņas un rada lepnumu par to, ka mums izdevās,» saka baušķenieki. Vīrs atceras, ka savulaik strādājis Bauskas ceļu pārvaldē. Tur paziņojuši, ka var piedalīties visi, kuri vēlas. «No vecmāmiņas nostāstiem par Ulmaņlaikiem radās vēlme par brīvu Latviju. Un «Baltijas ceļā» sajutām mūsu jaudu. Tas bija pirmais solis ceļā uz brīvību,» saka A. Sagats.

Tad nāca barikādes. «Man bija bail laist vīru prom. Meitiņa bija tikko piedzimusi,» atceras sieva. «Vēlāk aizbraucu uz Vāciju un sapratu, aiz kāda dzelzs priekškara esam dzīvojuši. Ieraudzīju veikalos desas! Mums labākajā gadījumā bija tikai viena desa – «Doktora»,» padomju laikus atminas A. Sagats.

Satiekas abas valstis
Svētku dalībnieki Saločos bija ne tikai no Bauskas. No Jaunjelgavas bija ieradusies Anita Ostrovska kopā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu. «Gribējām piedalīties tieši šajā pasākumā, kur satiekas abas valstis,» saka A. Ostrovska. Viņa atceras, ka savulaik stāvējuši starp Cēsīm un Līgatni. Vienu brīdi tā kā nobijušies – licies, ka cilvēku būs par maz. «Tad pārvēlās tā kā cilvēku vilnis un sastūma visus kopā,» smaida A. Ostrovska.

Iecavniece Anita Rācene bija ieradusies kopā ar rīdzinieku Artūru Bāliņu. A. Rācenes tēvs Helmuts Rācenis savulaik bija viens no «Baltijas ceļa» organizatoriem Bauskā. Atceres dienā sameklējusi tēva Tautas frontes apliecību. Pati strādāja Bauskas sakaru mezglā. «Bija mums uzņēmumam mazais autobuss – tur visi sakāpa. Priekšnieks mums bija Jānis Misēvičs. Pietrūka cilvēku, lai visi sastātos rokās – saistījāmies kopā ar lentītēm,» atceras A. Rācene. A. Bāliņš atzīmēja prezidenta Egila Levita lomu neatkarības tapšanā – pašreizējais Valsts prezidents 1991. gadā palīdzējis sagatavot dokumentus, lai juridiski pasludinātu Latvijas neatkarību.

Vaicājot folkloras kopas «Tarkšķi» jauniešiem, vai viņi zina, kas ir «Baltijas ceļš», skolēni pastāstīja, ka tas bija laiks, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai viņus pamanītu visā pasaulē. Vaicāti par to, vai tagad būtu kāds iemesls, lai atkal rīkotu šādu akciju, jaunieši vērtē, ka tas būtu nepieciešams, lai cīnītos par vides tīrību un pret piesārņojumu. «Lai nav tā, ka zeme būs pilnīgi piesārņota un tikai tad izdomās protestēt un kaut ko darīt,» saka jaunieši.

TV zvaigznes
Lai arī akcija «Baltijas ceļš» savulaik bija ļoti populāra, fotogrāfiju un videomateriālu par to ir maz. Toties mūsdienās virkne «Baltijas ceļa» dalībnieku nokļuva televīzijas darbinieku krustpunktā.

Saločos televīzija intervēja baušķeniekus Jāni Apsi un Vilni Bankevicu. «Var jau būt, ka esmu iemūžināts kādā «Baltijas ceļa» fotogrāfijā, bet kurš to tagad vairs pateiks? Toreiz kopā ar apvienības «Elektrons» darbiniekiem stāvējām pie Ceraukstes. Šodien sajūtas ir lieliskas – esam lepni, ka turpinām iesākto, turklāt ar panākumiem. Tautas frontes ideja attaisnojās,» stāsta V. Bankevics.

«Strādāju meliorācijā – mums toreiz bija ļoti spēcīga Tautas frontes kustība. Atceros, ka bija uztraukums par to, kur paliks cilvēki, kas atbrauks uz «Baltijas ceļu» no tālajiem rajoniem, – piedāvāju, ka kāds var palikt pie manis mājās,» stāsta J. Apse. Abi kungi vērtē, ka uzreiz cerēt uz atzīšanu Eiropas līmenī nevarēja, bet jābūt neatlaidīgiem, godīgi jāstrādā, jāievēl godīgi cilvēki, un tad arī Baltijas valstis uzplaukšot.

Televīzijas ekrānos parādījies arī bijušais Grenctāles kultūras nama vadītājs Albīns Baļčūns. «Labas sajūtas – gan pirms 30 gadiem, gan tagad. Stāvēju tepat pie mājas, ceļa līkumā. Piedalījāmies arī citos pasākumos, arī Lietuvā – gājām ar karogiem uz Žeimi, piedalījāmies «Sajūdis» kongresā. Tas vairs nav ar vārdiem izstāstāms,» atceras A. Baļčūns. Tomēr mūsdienu notikumus viņš tik pozitīvi nevērtē: «Jau 30 gadus nevaram ievēlēt normālu saimnieku valstī. Arī Baltijas valstu vienotība ir pačibējusi. To, ko domājām toreiz izdarīt, tomēr nepaveicām,» saka A. Baļčūns.

Simtgades aktivitāte

«Baltijas ceļa» piemiņas pasākums Grenctāles kultūras namā sākās jau pusdienlaikā ar aktivitātēm jauniešiem. Pēc tam uzstājās amatierkopas, vakarpusē sanākušos priecēja populārās mūzikas izpildītāji dziesminieki Reinis Jaunais, lietuvietis Luks Norkūns, vokālā grupa «Capella’A» no Lietuvas, un noslēgumā uzstājās Igo kopā ar Aivaru Hermani un Aini Zavacki.

Helēna Liene Gavrilka, bijusī kultūras nama vadītāja, pastāstīja, ka savulaik ideju par pasākuma rīkošanu aktualizējusi viņa, bet pēc tam to pārņēmusi Jurgita Červinska, pašreizējā kultūras nama vadītāja. Svētku sarīkojums bija iekļauts starp Latvijas simtgades svinību aktivitātēm. «Jaunieši ne tikai vairāk uzzināja par «Baltijas ceļu», bet palīdzēja arī svētku organizēšanā un izstādes par «Baltijas ceļu» iekārtošanā,» informēja H. L. Gavrilka.

«Atsaucība ir lielāka, nekā pat gaidīju, jo šodien ir daudz pasākumu. Apmeklētāju skaits ir mainīgs – kāds atbrauc, citi aizbrauc,» stāstīja J. Červinska. Viņa atcerējās, ka arī pati savulaik stāvējusi «Baltijas ceļā» – toreiz bijuši tikai astoņi gadi. Izpletusi rokas un turējusi, lai ķēde nepārtrūktu. «Sajūtas – tieši tādas kā šodien, kad var sajust tautu vienotību,» saka J. Červinska.


Saločos pie Lietuvas un Latvijas robežas uzrunas teica abu valsti prezidenti

20190826-2223-nauseda.jpg

Lietuvas Valsts prezidenta Gitana Nausēdas uzrunas fragmenti: «Šī diena bija viena no vissvarīgākajām Baltijas valstu brīvības vēsturē. Pirms 30 gadiem stāvēju «Baltijas ceļā» kopā ar vecākiem un topošo sievu Diānu. Nekad neaizmirsīšu vienotības un iedvesmas sajūtu, ko jutu, kad kļuvu par daļu no 650 kilometrus garā maršruta starp Baltijas galvaspilsētām.
Šogad atzīmējam 80. gadadienu kopš traģiskā laika, kad Molotova un Ribentropa pakts sadalīja Eiropu un slepenie protokoli noveda pie mūsu valstu okupācijas. Mēs esam tik drosmīgi, lai padotu rokas cits citam, lai kur pasaulē mēs atrastos, lai kopā izveidotu mūsu neatkarīgās, brīvās un laimīgās valstis. «Baltijas ceļu» es uzskatu par brīnumu, ko radīja klusie cilvēki, kuri ir pacietīgi un neatlaidīgi ikdienas darbā, cik vien iespējams. Tas ir simbols tam, cik spēcīga var būt klusā Lietuva un klusās Baltijas valstis.»



20190826-2224-levits.jpg

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas fragmenti:«Mēs esam kopā, un mēs būsim kopā, tāpat kā mēs toreiz bijām kopā. «Baltijas ceļš», kas veicināja un bija sākumpunkts mūsu valstu neatkarības atjaunošanai, parādīja, ka mēs paši nosakām savas valsts robežas. Mēs neprasījām brīvību, mēs to paņēmām.
30 gados ir izaugusi jauna paaudze, kas pazīst tikai brīvību. Šī paaudze ir mantojusi «Baltijas ceļa» dalībnieku drosmi un mērķtiecību, lai kopā veiktu mums nepieciešamās pārmaiņas, lai mūsu valstis kļūtu arvien labākas, arvien spēcīgākas un lai tās kļūtu arvien nozīmīgākas Eiropas kopējā kontekstā. Mēs esam līdzatbildīgi par Eiropas veidošanu, un to mēs ar lielu atbildību kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem arī darām, lai Eiropas kopējā politikā būtu salasāms mūsu – lietuviešu, igauņu un latviešu – rokraksts.»

Honkongas ceļš

Tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju 23. augustā pulcējās uz līdzīgu akciju «Honkongas ceļš», lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.

«Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu! Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai!» teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā. Akcijas dalībnieki turēja rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis bija redzami plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs. Daļa plakātu bija rakstīti arī igauņu, latviešu un lietuviešu valodā. Ik pēc pāris minūtēm akcijas dalībnieki skandēja: «Brīvību Honkongai!» un «Revolūciju mūsu dzīves laikā!»

Honkongas protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas. Protestētāji vēlas demokrātiskas vēlēšanas  un atbrīvot protestos iepriekš aizturētos cilvēkus.

Pēc miermīlīgā pasākuma jau sestdien, 24. augustā, Honkongā atsākās sadursmes starp demonstrantiem un policiju. Demonstranti sestdien būvēja barikādes un dedzināja ielās. Policija paziņoja, ka par dažādiem pārkāpumiem aizturējusi 29 cilvēkus.



20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā»