Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

FOTO: Svinam abām tautām kopīgo

Satikšanās «Baltijas ceļa» un Bauskas lietuviešu biedrības 30 gadu atceres svētkos.

Latvieši un lietuvieši Bauskas muzejā 23. augustā svinēja to, kas abām tautām kopīgs, – «Baltijas ceļa» 30 gadus, kā arī Bauskas lietuviešu kultūras biedrības «Astra» atjaunošanas 30 gadus.

Baušķenieki svētkos bija kopā ar tuvajiem kaimiņiem lietuviešiem – tā ir liela priekšrocība dzīvei pierobežā.

Lietuvas Republikas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Donats Vainalavičs, sarīkojumu atklājot, ļoti jaukā latviešu valodā pieminēja «Baltijas ceļu»: «Es «Baltijas ceļā» stāvēju Ukmerģes tuvumā, man bija 11 gadu. Vecāki teica, ka stāvēsim, lai Lietuva būtu brīva. Tikai vēlāk es uzzināju, ka mana nākamā sieva tieši tajā brīdī arī bija «Baltijas ceļā» – kaut kur starp Rīgu un Ādažiem.»

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks savā uzrunā arī atcerējās, ka kopā ar ģimeni bija «Baltijas ceļā».

Uzturēt savu valodu un kultūru
Ciemos bija sabraukuši lietuvieši no Rīgas, Dobeles, Jelgavas, piedalījās arī Rolands Žalnierius, Pasaules Lietuviešu apvienības viceprezidents un Latvijas Lietuviešu kopienas priekšsēdētājs, kurš strādā Rīgā, Lietuviešu vidusskolā.

Spēlēja pārrobežas muzikanti – Germanišķu – Nemunēļa Radvilišķu kapela, Žeimes lauku orķestris, kā arī vietējie – Codes folk-
loras kopa «Dreņģeri», kas ar lietuviešu draugiem tiekas ne pirmo reizi.

Danute Slavinska, Bauskas lietuviešu kultūras biedrības «Astra» vadītāja, īsi dalījās ar klātesošajiem biedrības izveides un atjaunošanas vēsturē: pilsētā lietuviešu biedrība darbojusies jau no 1935. gada, tomēr padomju okupācijas gados tās aktivitātes pārtrauktas. Atjaunota lietuviešu biedrība 1989. gadā, tās pirmais vadītājs bijis toreizējais Rundāles pils restaurators Rims Barvids, tā bijusi vairāk politiski orientēta organizācija, kas pēc tam pārreģistrēta par Bauskas lietuviešu kultūras biedrību ar nosaukumu «Dobiļelis», un priekšsēdētājs bija Ēriks Klīvs. Vēlreiz pārreģistrēja biedrību 2007. gadā, tad tā ieguva skaisto nosaukumu «Astra», un to vada Danute Slavinska.

Aktīvāk darbojoties 12 baušķenieces, viena no svarīgākajām prioritātēm esot valodas un savas tautas kultūras uzturēšana – visām Lietuvā tautastērpiem sašūti brunči un vestes, priekšautus un blūzītes gādājušas pašas biedrības dalībnieces. Bauskas lietuviešu biedrību ļoti atbalstot gan Lietuvas vēstniecība, gan Latvijas Lietuviešu kopienas vadība.

Izstādēs – vieno atmiņas, vieno dzintars
Bauskas muzejā svētku brīdī tika atklāta arī Lietuvas Ārlietu ministrijas sagatavota ekspozīcija. Kā atzīmēja Lietuvas Republikas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Donats Vainalavičs, – ekspozīcijas vēsturiskā daļa ir par lietuviešu un latviešu kopīgajām atmiņām, akvareļgleznas – par dzintaru, arī tas mums kopīgs.

Vēsturiskās ekspozīcijas plakātos ir uzziņa par padomju-vācu vienošanos 1939. gada 23. augustā, kas uz ilgiem gadiem iedzina postā Baltijas valstis. Var iepazīties arī ar slepeno papildu vienošanās protokolu, Molotova-Ribentropa paktu. Stendos var skatīt gan to, kā dzima «Baltijas ceļa» ideja, gan pašu «Baltijas ceļa» akciju, tās norisi. Baltiešu, īpaši lietuviešu, apņēmība un centieni Atmodas laikā, fotogrāfijās skatāma Lietuvā pie robežas ar Poliju (Lazdiņos) 1990. gada 23. augustā rīkotā akcija «Eiropas ceļš» un citas aktivitātes ceļā uz brīvību un neatkarību.

Līdzās nacionālās Atmodas aktivitāšu ekspozīcijai Bauskas muzeja zālē līdz 9. septembrim ir skatāma lietuviešu mākslinieces Daivas Šlajienes akvareļu izstāde «Dzintari». Autore ir no Kauņas, beigusi Viļņas Mākslas akadēmijas Kauņas fakultāti, iegūstot arhitektes-dizaineres specialitāti, strādā Kauņas mākslas ģimnāzijā. «Dzintars – antīkajos laikos izraudāts no apšu asarām, Baltijas jūrā skalojas kā dāvana. Mūsdienu dzintars – manos akvareļos,» tā ekspozīcijas anotācijā raksta D. Šlajiene.


Lietuviešu skaits Latvijā un mūsu novados

Latvijā lietuviešu ir 22 831 – gandrīz 60% lietuviešu dzīvo Kurzemes un Zemgales reģionos, galvenokārt pierobežas novados un Liepājā. Visaugstākais lietuviešu īpatsvars ir Priekules, Vaiņodes un Auces novadā, relatīvi augsts arī Tērvetes un Bauskas novadā. Vairāk nekā 5000 lietuviešu dzīvo Rīgā.

Vecumnieku novadā dzīvo 480 lietuviešu;

Rundāles novadā lietuviešu ir 226;

Bauskas novadā mīt 1563 lietuvieši;

Iecavas novadā lietuviešu ir 234.

Avots: CSP dati, 2018. g.



20190621-0150-maf-logo.jpg

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīve pierobežā»