Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lietuvā tomēr izvēlas apvienoties

Reģionālā politika kaimiņu valstī vairāk sliecas uz lielāku rajonu izveidi.

Lielāka politiskā aktivitāte, pozitīvāks politiķu vērtējums, virzība uz stabilāku politisko darbību un lielāka valdības ietekme pašvaldību darbā – tās ir galvenās Lietuvas reģionu politikas atšķirības no Latvijas. Varbūt daļēji tāpēc kaimiņu valsts ir veiksmīgāka daudzās jomās.
Arī lietuviešus interesē Latvijā plānotā teritoriālā reforma. Jāuzsver arī būtiska atšķirība – samazinoties cilvēku skaitam pašvaldībās, Lietuvā valdība reaģē – gan samazina deputātu daudzumu, gan apvieno teritorijas.

Vienkāršs fakts
Uz jautājumu «Kā jūs vērtējat teritoriālo iedalījumu?» Panevēžas pilsētas administrācijas komunikācijas departamenta vadītāja Dalija Gurskiene atbild īsi: «Reģionālais teritoriālais sadalījums ir vienkārši fakts.» Diskusijas par teritoriālo sadalījumu notiek, bet aptaujātie neuzskata, ka tas varētu kļūt par protestu iemeslu Lietuvā.

Egidijs Ūkss, Ķelmes rajona domes priekšsēdētāja vietnieks, atceras, ka bijuši mēģinājumi Lietuvā veidot mazākas pašvaldības. Tas beidzies ar lielu vilšanos. «Izrādījās, ka mazai pašvaldībai ir gandrīz tikpat liels administratīvais aparāts kā lielai pašvaldībai,» saka E. Ūkss. Tāpēc viņš saprot vēlmi veidot lielākas pašvaldības – sagaidāms ietaupījums gan uz administrācijas aparāta izmaksām, gan attīstības potenciāls lielāks.

«Apļa pašvaldības»
Rītis Mīkols Račkausks, Panevēžas pilsētas mērs, saskata problēmu tā dēvētajās «apļa pašvaldībās», kuras plāno saglabāt arī Latvijā. Tās ir teritorijas, kuru centrā atrodas lielas pilsētas, bet apkārt – atsevišķs rajons. Tā ir arī Panevēžas pilsētai, kuru ieskauj Panevēžas rajons.

«Tas ir padomju laika relikts. Neracionāli un nepareizi, jo rajons izmanto pilsētas resursus. Daudzi iedzīvotāji pierakstīti rajonā un tur maksā nodokļus. Realitātē viņi tikai pārguļ, bet pakalpojumus saņem un izmanto pilsētā – izglītība, sports, kultūra, sociālā joma,» stāsta R. M. Račkausks.

Samazinoties iedzīvotāju skaitam, šāda apvienošana jau notikusi – Marijampoles pilsētu apvienoja ar rajonu. Pārējās republikas lielajās pilsētās pašlaik to neplāno. R. M. Račkausks vērtē, ka ietaupītu uz administrācijas rēķina. Pašlaik pilsētai un rajonam administrācijas darbinieku skaits ir gandrīz vienāds. Arī Lietuvā šāda iniciatīva saskaras ar amatpersonu pretestību, jo daļa administrācijas pārstāvju zaudētu darbu.

Lietuvas politiķi atzīst, ka aizvien lielāka nozīme būs sadarbībai starp pašvaldībām. «Principā politiskie procesi visā pasaulē jau ir līdzīgi, ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī Ķīnā,» saka R. M. Račkausks.

Tādas pašas funkcijas
Rajonos un pilsētās pašvaldības pārvalda ievēlēta deputātu dome, kas ir augstākais pārvaldes orgāns pašvaldībā. Domes darbs ir līdzīgs tam kā Latvijā, pat publicitātes jomā – Ķelmes pašvaldībā pastāstīja, ka arī pie viņiem ir domes sēžu audio un videoieraksti.

Pašvaldību budžeta galvenā sastāvdaļa Lietuvā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, piesārņojuma nodoklis jeb Latvijā dabas resursu nodoklis. Lietuvas pašvaldību pārstāvji atzīst, ka, atšķirībā no Latvijas, nav izteiktas valdības vēlmes uzspiest pašvaldībām jaunas funkcijas, nepiešķirot papildu finansējumu. Tiesa, pirmie gadījumi gan esot. Pasvales rajona izpilddirektors Povils Balčūns pastāstīja, ka izglītības budžets sadalīts četrās daļās, un ir skaidrs, ka speciālajam un atbalsta personālam finansējums ir mazāks, nekā nepieciešams. Iepriekš to varēja kompensēt no citām daļām, tagad nekā. Pašvaldībai būs jāmeklē nauda savā budžetā.

Pārvaldes jomas pašvaldībām ir tādas pašas. Ir savi uzņēmumi, un Lietuvas Konkurences padome cenšas panākt, lai tos privatizētu. Ķelmes rajona pašvaldība atzina, ka ir labie piemēri privatizācijai, kā siltuma piegādātājs – privātais uzņēmējs, kurš jau 20 gadus nodrošina siltumu pilsētai. Tomēr ne visu vēlas ļaut privatizēt. Piemēram, Ķelmes pilsētas pašvaldībā tie ir sabiedriskā transporta pārvadājumi, kurus rosina piedāvāt privātajiem, rīkojot konkursu. Ķelmes rajona mērs Vaclovs Andrulis uzsver, ka privātais var nosolīt ar dempinga cenām un tad pieprasīt cenu paaugstināt. «Nav drošības izjūtas par konkursa rezultātiem,» uzsver V. Andrulis.

Augsta politiskā aktivitāte
Lietuvā ir augsta politiskā aktivitāte. «Mūsu partijas sarakstā bija 49 deputātu kandidāti, bet domē 24 deputātu vietas,» stāsta Astra Korsakiene, Biržu pašvaldības mēra vietniece. Un tā ir vairākām partijām. Atšķirībā no Latvijas, pašvaldību vēlēšanās Lietuvā sarakstus jebkura lieluma pašvaldībā var pieteikt arī vēlētāju apvienības.

Panevēžas pilsētas domē savulaik bija 31 deputāta vieta, bet, samazinoties iedzīvotāju skaitam, tagad ir 27 vietas. Vēlēšanu sarakstos deputātu kandidātu skaits bija ļoti dažāds. Minimālais skaits sarakstā ir 14, bet parasti cenšas savākt vismaz 27 kandidātus. Ir saraksti, kur ir ap 60 deputātu kandidātu. Šādi partijas vēlas demonstrēt savu popularitāti.

Vēlēšanās iecirknī piedāvā vienu lapu, kur uzskaitītas visas partijas, kas piedalās vēlēšanās. Balsotājs atzīmē vienu partiju. Lai atzīmētu kandidātus, kas vēlētājiem iepatikušies, ir cita sistēma nekā Latvijā. Lapas apakšā ir pieci kvadrātiņi. Vēlēšanu iecirknī ir pieejamas grāmatas, kur ir pierakstīti visu partiju kandidāti, kas ir numurēti. Kvadrātiņos var ierakstīt to piecu kandidātu numurus, kurus vēlas atbalstīt.

Mērus vēl atsevišķi
Pašvaldību vēlēšanās piedāvā vēl vienu lapu – mēra jeb domes priekšsēdētāja vēlēšanām. Šāda sistēma sāka darboties 2015. gadā. Šīs vēlēšanas reti beidzas pirmajā kārtā, jo ir daudz dalībnieku un reti kad viens kandidāts savāc vairāk nekā pusi balsu. Panevēžas pilsētā bija 12 mēra kandidāti. Otrajā vēlēšanu kārtā balso par diviem kandidātiem, kas savākuši visvairāk balsu. Mēru kandidāti ir arī partiju listēs. Neuzvarējušajiem mēra vēlēšanās ir iespējas iekļūt domē, ja par viņiem ir nobalsojuši pietiekami daudz vēlētāju.

Negatīvās vērtēšanas sistēmas ar mīnusiem Lietuvas vēlēšanu sistēmā nav. Ja lapā ir svītrojumi, tas skaitās sabojāts biļetens, ko neņem vērā.

«Tagad ir labāk. Iepriekš vēlētājs nezināja, kas būs rajona vadītājs, – ej nu sazini, ko deputāti izvēlēs! Tagad mērs ir daudz spēcīgākā pozīcijā. Nav jāuztraucas, ka svārstīgais vairākums ievēlēs citu. Var plānot pašvaldības attīstību no stabilākām pozīcijām, vairāk koncentrēties darbam, nevis politiskām intrigām,» vērtē R. M. Račkausks Panevēžā.

Izvirza kandidātus
Mēra loma pašvaldībā ir ļoti liela. No vienas puses, viņš ir tāds pats domes deputāts kā citi – pat amata aprakstā rakstīts – «domes deputāts – mērs». Domē viņam ir viena balss. «Divas trešdaļas deputātu var pieprasīt jaunas vēlēšanas mēram. Tādas var rīkot, bet tas nav vienkārši,» skaidro R. M. Račkausks. Mērs izvirza amatpersonu kandidātus. Ievēl deputāti, bet kandidatūras izvirza mērs, arī pagastu jeb seņuniju vadītājus.

Dalija Gurskiene pastāstīja, ka pagastos iedzīvotāji var deklarēt dzīvesvietu, savukārt pagastu vadītāji pieņem lēmumus par sociālo pakalpojumu sniegšanu, organizē un kontrolē vides labiekārtošanu – ielu, trotuāru un zaļās zonas pārbūvi un uzraudzību. Rajonos šāda struktūra ir ierasta. Par dalījumu domājuši Panevēžas pilsētā – sadalīt zonas ar atbildīgajiem, bet secinājuši, ka šāds dalījums tikai palielināšot birokrātiju.

Bez parādiem
Valsts finansējuma sistēma pašvaldībām Lietuvā ir citādāka nekā Latvijā. Valdība stingri kontrolē parādsaistības, un rajoni nav parādā nedz valdībai, nedz bankām. Pasvales mērs Gintauts Gegužinsks pastāstīja, ka Lietuvā Valsts kases aizdevumiem ir augstāka procentu likme nekā bankām. Tāpēc, ja ir iespēja, parasti ņem aizņēmumus no bankām, bet valdība to reti pieļauj. R. M. Račkausks pārliecināts, ka pašvaldībām vajadzētu atļaut ņemt aizņēmumus, jo tad varētu atrisināt daudz akūtu problēmu.

Toties valsts finansējuma piesaistīšana atgādina padomju laikus. Pašvaldību vadītājiem nemitīgi jāapmeklē valdības pasākumi, jātiekas ar ministriem un deputātiem un jācīnās par finansējumu. Vieglāk esot tiem mēriem, kas ir valdošo partiju sastāvā. Reizēm iznāk absurdas situācijas. Panevēža Lietuvā ir spēcīgs peldēšanas centrs – daudz Lietuvas izlases dalībnieku ir no Panevēžas. Toties sporta bāze – divi veci padomju laika skolu peldbaseini. Tikmēr jaunu 50 metru peldbaseinu, kas atbilst starptautisko sacensību prasībām, uzcēla Klaipēdā, kur nav augstas klases peldēšanas treneru un sportistiem nav augstu rezultātu. Līdzīga situācija Anīkšču rajonā, kur mērs ieguva atbalstu milzīgas slimnīcas izbūvei, jo bija sadarbības partneri Seima deputātu vidū.

Naudu «izšķaidīt» negrib
Lielāka mēroga plānošanai Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, Lietuvā – desmit apgabalu. Finansējums nāk no valdības un Eiropas Savienības fondiem, iesaistās vietējās pašvaldības. «Katram apgabalam jābūt skaidram virzienam, kurā tas strādā un kā centīsies savu apgabalu padarīt stipru. Ceram, ka mums izdosies efektīvi attīstīt savas priekšrocības,» pauž Dalija Gurskiene Panevēžā.

Politisko amatpersonu vērtējums par apgabaliem ir dažāds. Lielajās pilsētās uzskata, ka tā izdodas realizēt visam apgabalam nepieciešamus projektus. Mazo pašvaldību deputāti vērtē, ka šādus projektus var īstenot sadarbībā starp rajoniem un atsevišķs apgabals nebija jāveido.

«Problēma ir skaidru mērķu izvēlē. Visiem naudu «izšķaidīt» nevar. Tomēr rajonu pārstāvji cenšas iegūt finansējumu tieši saviem rajoniem. Daudz laika un darba aiziet līdzsvara meklējumos starp pašvaldībām,» pauž R. M. Račkausks. Pamazām apgabalu padomes tomēr sāk domāt par visa apgabala interesēm. «Mums ir projekti par tūrisma maršruta tīkliem pa visu Panevēžas apgabalu, ceļu būvi starp pašvaldībām, velosipēdu celiņu tīkla izbūvi visā apgabalā,» stāsta Panevēžas pilsētas mērs.

Apgabalu darbība veicinājusi izmaiņas procesā, kā ministrijas piedāvā apgūt Eiropas Savienības finansējumu. Savulaik tika sniegti projektu apraksti, kas reti kad atbilda konkrētām problēmām un vajadzībām, lai arī finansējums it kā domāts šo problēmu risināšanai. Tagad ministrijas iezīmē summas un mērķus, bet projektus gatavo apgabalu padomes.


Panevēžas apgabals
Lietuvā ir 60 pašvaldības. Lielo pilsētu pārvalde un rajons ir atsevišķas teritoriālās vienības, kā Panevēžā – pilsēta un Panevēžas rajons.
Lietuvā pašvaldības vieno desmit apgabali, un vienam no šiem apgabaliem centrs ir Panevēža. Panevēžas apgabalā ir sešas teritoriālās vienības – Panevēžas pilsēta un Panevēžas, Biržu, Pasvales, Kupišķu un Rokišķu rajons.

Apgabala darbību kontrolē padome, kur, atšķirībā no Latvijas plānošanas reģionu padomēm, darbojas ne tikai domju priekšsēdētāji. Līdzvērtīgi lēmumus pieņem arī administrāciju speciālisti un sociālie partneri – slimnīcu vadītāji, asociācijas, biedrības.
Avots: Panevēžas pilsētas pašvaldība.
 
Panevēžas pilsēta
Piektā lielākā Lietuvas pilsēta – platība 52 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits 2018. gadā – 98 tūkstoši. Panevēžas apgabala centrs.
Lietuvā valdība pieprasīja pašvaldībām izvēlēties piecas attīstības prioritātes, lai varētu plānot finanšu atbalstu un resursus. Panevēžas pilsēta un rajons izvēlējās prioritāti 4.0 – rūpnieciskā attīstība. «Mums tūrisms nav prioritāte, vairāk domājam par robotikas attīstību. Gaidām, ka atbilstoši sadalīs arī atbalsta finansējumu,» pauž Panevēžas mērs Rītis Mīkols Račkausks.

Pilsētas lielākā problēma pašlaik ir darbaroku trūkums. «Pilsētā ir Norvēģu industriālais parks, ieplūst arī citu Skandināvijas valstu investīcijas. Tie ir ļoti spēcīgi uzņēmumi, kas varētu paplašināties, bet nav darbinieku. Tā jau centīgi ievedam no kaimiņu rajoniem,» stāsta R. M. Račkausks.

Avots: Panevēžas pašvaldība.
 

Projekts «Dzīve pierobežā»