Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Putekļu gūstekņi» Skaistkalnē 2

700 metru nekvalitatīva ceļa dēļ valsts nomalē dzīvojošiem sagādāti neciešami apstākļi.

Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta astoņu individuālo māju iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas pie valsts vietējā autoceļa V1020 Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne posmā no «Mežābelēm» līdz «Gravām», ir noraizējušies par saviem dzīves apstākļiem un veselību. Regulārā satiksme Bauskas un Skaistkalnes virzienā būtiski ietekmē Latvijas un Lietuvas pierobežas ciema ļaužu ikdienu un rada neērtības, jo 700 metru garais ceļa gabals, ko klāj grantsšķembu segums, allaž ir putekļu mākoņu ieskauts, savukārt lietavu laikā tas ir neizbraucams.

Māris Beķers, kurš ar šo vietu saistīts kopš 1983. gada, savu un kaimiņu nedienas uzticēja «Bauskas Dzīvei», dabā izrādīja «bēdu ieleju» un raksturoja apstākļus, kādus spiesti pieciest iedzīvotāji.

Beidzas gan asfalts, gan apgaismojums
Ceļš sākas no Kurmaņa ielas, ko klāj grubuļaina asfalta kārta; tā brauktuves virsmu sedz kopš padomjlaikiem. Māris rāda iztīrītās grāvmalas un uzteic kādas kundzes neatlaidību, kura «rakstīja un ņēmās», līdz panāca, ka šīs joslas tiek sakārtotas. Pēc īsa brauciena apstājamies 29. kilometrā, vietā, kur ceļa segums nogriezts kā ar nazi; turpat beidzas arī laternu rinda, atstājot tumsā ciema iedzīvotājus. Mazliet tālāk ir autobusu pieturvieta «Darbnīcas», bet vēl pēc neliela gabaliņa izvietotā ceļa zīme liecina, ka Skaistkalnes ciema teritorija beidzas.

«Šo ceļa posmu izmanto cilvēki, kuriem  jānokļūst Skaistkalnē vai Bauskā, arī vietējie zemnieki pa to pārvietojas ar lauksaimniecības tehniku, tāpat brauc kokvedēji, regulāri kursē sabiedriskais transports. Tuvu ceļam atrodas vairākas dzīvojamās mājas, kurās mīt ģimenes ar maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir veselības problēmas. Transportlīdzekļu saceltie putekļi, it īpaši vasarā, kad satiksmes plūsma ir jo intensīva, jau ilgstoši traucē pilnvērtīgi dzīvot. Dārzos, kas iekopti četrus piecus metrus no ceļa, izaudzētais nav lietojams – augļus un dārzeņus klāj iespaidīga putekļu kārta; telpas nav iespējams izvēdināt, jo pa atvērtajiem logiem istabās veļas putekļu «mutuļi»; pagalmā izlikt veļu žāvēšanai nevar. Putekļi pamanās tikt arī līdz robežupei un nosēžas uz turpat lejā esošās Mēmeles, veidojot baltu plēvi uz ūdens vir-smas. Sīko cietvielu daļiņu pārvietošanās virziens atkarīgs no vēja pūsmas, taču nelaimīgi ir gan ceļa vienā, gan otrā pusē dzīvojošie,» neapskaužamo situāciju izgaismo M. Beķers. Viņš vēl prot pajokot, sakot, ka sievasmāte kosmētiku jau sen nelieto, jo seja no putekļiem ir gluži kā nopūderēta. Vietējie uzskata, ka ir jābūt kādam normatīvajam dokumentam, kas paredz nodrošināt brauktuvi ar asfalta segumu no ciema centra
līdz pat robežai, kur izvietota ceļa zīme «Apdzīvotas vietas beigas».

Iesniegumu paraksta 96 iedzīvotāji

Šovasar Māris uzņēmās iniciatīvu savā un citu «putekļu gūstekņu» vārdā vērsties pie atbildīgajām institūcijām, lai izklāstītu situāciju un lūgtu rast iespēju nodrošināt labvēlīgākus dzīves apstākļus, noasfaltējot grants-šķembu ceļa posmu no mājām «Mežābeles» līdz «Gravām» vai veicot divkārtu virsmas apstrādes ieklāšanu. Tapa iesniegums Satiksmes ministrijai (SM), va/s «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) un Vecumnieku novada domei; to parakstīja 96 iedzīvotāji. No novada domes saņemta atbilde, ka ceļa posms ir va/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» pārraudzībā, kas vairākkārt informēta par brauktuves slikto kvalitāti, diemžēl vienmēr apstākļi attaisnoti ar nepietiekamo finansējumu. Savukārt SM skaistkalniešiem darījusi zināmu faktu, ka iesniegums pārsūtīts pēc piekritības, proti, LVC, kas sagatavoja atbildi.

Māris uzskata, ka skaidrojums ir formāls un tapis pēc jau labi iestrādāta šablona. LVC valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes parakstītajā vēstulē atzīts, ka 2018. gadā valsts vietējā autoceļa V1020 Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne brauktuves grants seguma posms no 28,3. līdz 29. kilometram ieguvis novērtējumu «slikts», taču «pieejamā finansējuma ietvaros sakārtošanas darbi netiek plānoti». Nobeigumā minēts, ka, izstrādājot valsts autoceļu tīklā veicamo darbu programmas 2020. – 2022. gadam, tiks izvērtēta iespēja tajās iekļaut divkārtu vir-smas apstrādes ieklāšanas darbus valsts vietējā autoceļa V1020 Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne posmā no 28,3. līdz 29. kilometram. Līdz būtiskiem uzlabojumiem LVC sola nodrošināt regulāru autoceļu ikdienas uzturēšanu atbilstīgi noteiktajai C klasei.

«Bet tu cīnies»
Ar šādu atrakstīšanos nav mierā ne Māris, ne citi īpašumu saimnieki. Ik pa laikam tiek meklētas iespējas, lai par samilzušo pro-blēmu atgādinātu. Māris smej, ka LVC uz viņa tālruņa zvaniem vairs neatbild, acīmredzot tādējādi demonstrējot uzņēmuma komunikācijas ar sabiedrību «paraugklasi». Pirms pāris mēnešiem viņš kādā pasākumā saticies ar J. Langi un nav kautrējies pieiet klāt, lai vēlreiz izrunātos par «putekļu gūstekņu» problēmām. Amatpersona savu sakāmo nolasījis kā no grāmatas, un piedzīvotais ļāvis secināt, ka atrunas un formālas atbildes ir uzņēmuma masveidā ražotā «produkcija». «Bet tu cīnies,» sarunas nobeigumā Māri pamācījis J. Lange.

Aktīvais cīnītājs izmantojis iespēju par situāciju informēt arī Valsts prezidentu Egilu Levitu un augstās amatpersonas vizītes laikā Skaistkalnē 23. augustā nodevis viņam vēstuli; pēc tam radusies izdevība mazu brīdi veltīt sarunai. «Saprotu, ka valsts vadītāja kompetencē nav risināt šādus jautājumus, to telefonsarunā apstiprināja arī Valsts prezidenta kancelejā, paskaidrojot, ka prezidentam nav tiešas ietekmes uz šo procesu; par to atbild attiecīgās institūcijas. Taču esmu neatlaidīgs, meklēju dažādus ceļus un izmantoju katru situāciju, lai Latvijas un Lietuvas pierobežas ciema iedzīvotājus sadzirdētu kungi Rīgā,» pauž Māris. Viņš ir apņēmības pilns turpināt iestāties par baltā lielceļa malā dzīvojošo interesēm un tiesībām baudīt labvēlīgus apstākļus vidē bez putekļu mākoņiem. Iedzīvotāji pieļauj, ka administratīvi teritoriālā reforma varētu veicināt ceļa seguma sakārtošanu, taču, vai tā būs, un kā pašreizējie apstākļi pierobežas ciema ļaužu ikdienu ietekmēs turpmāk, var tikai minēt.



Valsts vietējo autoceļu ar grants segumu tehniskais novērtējums 2018. gadā

20191010-1749-tabula.jpg

* – Va/s «Latvijas Valsts ceļi» Bauskas nodaļas kompetencē esošie autoceļi atrodas Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada teritorijā.

Avots: va/s «Latvijas Valsts ceļi».

20190621-0150-maf-logo.jpg
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pievieno komentāru

Komentāri 2

P

Kāpēc klusē "Ciņos"un atpakaļ līdz asfaltam dzīvojošie?

pirms mēneša, 2019.10.13 21:50

M

Daudzi klusē! Bet savā laikā, kā stāsta ļaudis, ceļa posmam paredzētais asvalts aizgājis ir bagāto kungu piebraucamo ceļu asvaltēšanai! Tik pat ironiski ir tas ,ka laternu apgaismojums beidzas pie Vecumnieka novada Domes darbinieces vīra zemes robežas... Un nevajag stāstīt pasakas ,ka Eiropas projekts tālāk neatļāva apgaismot ielu :D Un kur lai rod kādu taisnību? Katrs domā tikai par sevi,bet par citiem Novada domei un tā darbniekiem nav nekādas daļas. Kā gribat ,tā tiekat galā!!! Paldies uzņēmīgajam Kungam,kurš cīnās par taisnību!!!

pirms mēneša, 2019.10.15 14:38

Projekts «Dzīve pierobežā»