Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Aptaukojušies» ūdeņi 1

Vides izmaiņas, lauku mēslojums un citi apstākļi samazina upes pašattīrīšanās spējas.

Hidrobioloģe Loreta Urtāne pauž uzskatu, ka Mūsa Bauskā varētu atgūt to pašu dabisko izskatu, kāds tai bija 20. gadsimta sākumā. Tomēr, neraugoties uz pašvaldības centieniem īstenot projektus un iztīrīt upi, Mūsas liktenis vēl aizvien izskatās ne pārāk labi.

Speciālisti atzīst, ka upes aizaug galvenokārt trīs iemeslu dēļ – to veicina no laukiem nokļuvušais mēslojums, Lietuvas teritorijā veiktie vides pārveides būvdarbi un dabas apstākļi – pēdējā laika siltās ziemas un lietusūdens trūkums.

Unikāla spēja
Vides sakārtošana ir nozīmīga gan Mūsai, gan mums pašiem, mūsu dzīves kvalitātei. Upe tagad ir citādāka nekā 20. gadsimta sākumā. Tas redzams pēc fotogrāfijām, stāsta L. Urtāne.

Hidrobioloģe uzsver, ka upēm ir unikāla spēja pašattīrīties. Straumes rezultātā, iesaistoties bioķīmiskiem organismiem, upe pati attīra piesārņojumu. Tā ir tik daudz, ka pati spēj tikt galā. Jo straujāks ir upes tecējums, jo lielāka pašattīrīšanās spēja. «Ir tāda akcija «Ieliec upē akmeni!». Tas palīdz straujteču veidošanā, bet tas ir upēs, kur ātrums lielāks par 1,2 metriem sekundē. Tā panākam, ka pašattīrīšanās spēja palielinās. Mūsā ar šo metodi nepietiek,» skaidro L. Urtāne.

«Apgraizītais» baseins
Pirmā problēma diemžēl ir saistīta ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu. Povils Balčūns, Pasvales rajona pašvaldības izpilddirektors, informēja, ka Lietuvas teritorijā veikti divi lieli vides pārbūves darbi, tāpēc Mūsa zaudējusi daudz ūdens – Pasvalē vasarā upe vairāk atgādina dīķi, nevis upi.

Mūsas augštecē upe ar kanālu ir savienota ar citu upi, kurai, pēc Lietuvas puses ieskatiem, ūdens vairāk bijis vajadzīgs. Mūsai ir liela pieteka – Lēvas upe. Tajā pie Kupišķiem izveidota milzīga ūdenskrātuve.

Radusies situācija – Mūsas oficiālais baseins ir 5320 kvadrātkilometri, bet reāli ūdeni upe saņem no daudz mazākas teritorijas. ««Paldies» mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Viņi savā pusē ir uztaisījuši vairākus nostādinājumus, novirzījuši upes ūdensmasu, samazinājuši ūdens straumi. Tajā pašā laikā sistēmā ir augu barības vielas. Samazinot upes tecējumu ar aizsprostiem, mēs pazeminām pašattīrīšanās spēju. Upei ir arvien grūtāk tikt galā ar to, ar ko mēs to esam «pārbarojuši»,» skaidro L. Urtāne. Lai šāda «aptaukojusies» upe spētu atgūt savu vēsturisko skatu, nepieciešami lieli finanšu un darba ieguldījumi.

Vajag kārtīgu ledus iešanu
Problēmas rada arī augu barības vielas, kas ieplūst upē no tās pietekām. Pēdējā gadsimta laikā upē ar minerālmēslu un dabiskā mēslojuma aktīvāku lietošanu aizvien vairāk nokļūst barības vielas, ar kurām upes sistēma galā netiek.

«Dabiski upe savāc ūdeņus no sava sateces baseina. Tā ūdenī nonāk slāpeklis un fosfors, ko augi izmanto kā barības vielas. Tiklīdz sākām uz laukiem kaisīt mēslojumu, kura ieguves vieta ir pat cits kontinents, upē nonāca vairāk barības vielu, nekā jābūt,» stāsta L. Urtāne.

Ūdeni ietekmē arī klimata pārmaiņas. Vides speciālists un entuziasts Valērijs Gabrāns atzīst, ka grūti atcerēties, kad upē bija kārtīga ledus iešana, kas parasti iznes apaugumu un daļēji iztīra gultni. Pēdējo reizi kaut kas tāds bija pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Eksperti atzīst – kārtīgai ledus iešanai nepieciešama pietiekami auksta ziema un vēl svarīgāk – strauja temperatūras celšanās pavasarī, kas piespiež ledu izkustēties. Pēdējā laikā pavasaris atnāk lēnām un ledus bieži vien izkūst jau upē. Tāpēc mazinās upes pašattīrīšanās iespējas.

Amfībija noderēs
Jaunais Bauskas novada pašvaldības ieguvums – «Truxor» amfībija – varētu būt labs rīks, kā cīnīties ar upes aizaugumu. «Pakalpojums no malas vienam hektāram izmaksātu 430 – 450 eiro. Gada laikā būtu jāpļauj vairākas reizes. Tas nozīmē, ka izmaksas par hektāru jāreizina ar trīs vai četri. Tas ir daudz, tāpēc ilgtermiņā attaisno dārgas tehnikas iegādi,» pauž L. Urtāne.

Galvenais – ierīce pareizi jāizmanto. L. Urtāne uzsver, ka vēlā rudenī pļaušana dod mazu rezultātu, jo tad augi gatavojas ziemai un barības vielas uzkrāj saknēs. «Kad augi gatavojas ziemai, pļaušana nav īpaši efektīva,» skaidro speciāliste. Viņa norāda, ka Bauskā bija vērts īstenot projektu, kura laikā ar ekskavatoru iztīrīja upes gultni.

Svarīgāk esot atrast metodes, kā panākt ilglaicīgu efektu. Pļaujot saknes vienalga paliek gultnē un atkal ataug. Eksperti atzīst – gada laikā jāpļauj vismaz trīs reizes, tad pēc vairākiem gadiem izdosies panākt situāciju, kad saknes neatjaunojas.

Pašu neapdomība
Eksperte uzskata, ka pašlaik cīnāmies ar pašu neapdomības sekām. «Jārīkojas, lai samazinātu aizaugumu un ienākošās augu barības vielas. Tīrākiem jākļūst notekūdeņiem, mājsaimniecībās mazāk jālieto fosfors un citas vielas. Kaitina, kad rāda, kā izlietnēs izmanto augu atlieku smalcinātājus – tā tikai papildus novada upē barības vielas,» teic hidrobioloģe.

Lai arī Bauskā Mūsas gultnes platums pēc darbiem ir samazināts, tomēr L. Urtāne saka, ka tas jāveic uzmanīgi, jo ļoti svarīgi saglabāt gultnes dabiskajā platumā. Tas ietekmē arī skābekļa daudzumu.

Hidrobioloģe atceras, kā tīrīta gultne Kuldīgā pie Ventas rumbas. Vispirms ar ecēšām izkustināta apauguma kārta, ko straume aiznesusi prom. «Dūņām dabiski upē jābūt, bet tam nevajadzētu būt ļoti biezam slānim,» stāsta L. Urtāne. Pēc pusotra, divu nedēļu darba parādās skaista gultne, kurā var dzīvot straujiem ūdeņiem piemēroti organismi. «Tās ir vietas, kur nārsto nēģi un laši,» piebilst L. Urtāne. Viņa cer, ka arī Mūsa kļūs aizvien pievilcīgāka gan zivīm, gan arī kā sakārtota un dabiska vide.


UZZIŅAI

No 2015. gada septembra līdz 2019. gada februārim Baltijas jūras reģionā īstenoja projektu «Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā» jeb «NutrInflow». Bija plānots sagatavot ieteikumus, kā samazināt barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemes uz upēm un pēc tam Baltijas jūrā.

Projekta laikā iesaistītās puses apskatīja jau īstenotas meliorāciju sistēmas, kuru mērķis bija saglabāt pēc iespējas vairāk barības vielu un nepieļaut to aizplūšanu uz upēm, gan veica pētījumus par barības vielu aizplūšanu, gan arī īstenoja savus projektus. Par dažiem rezultātiem un ieteikumiem informēja projekta dalībniekus semināra laikā Bauskas pilī 2016. gada novembrī.

Kopējie secinājumi – ir iespējams samazināt lauku mēslojuma noplūdi uz upēm, bet tad nepieciešama vides pārveidošana un pārbūves darbi, kas ne vienmēr apmierina zemniekus gan izmaksu, gan teritorijas pieejamības dēļ.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

prātnieks

Nav kārtīgas ledus iešanas ar plūdiem - jātīra pašiem un tur nav ko vainot makšķerniekus, ūdens tūristus un pat lauksaimniekus...

pirms 16 dienām, 2019.11.01 03:39

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»