Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas pret, tas bez atbalsta

Lietuvā palīdzība daudzdzīvokļu namu siltināšanai ilglaicīgi bijusi lielāka nekā Latvijā.

No pilsētas 70 daudzdzīvokļu ēkām siltinātas 50 – tāda energoefektivitātes projektu bilance ir Lietuvā, Ķelmes pašvaldībā. Pēc šiem rādītājiem Kelme Lietuvā pilsētu vidū ir ceturtajā vietā.

Lai iepazītos ar Ķelmes pašvaldības pieredzi, šomēnes braucienā uz Lietuvu devās Bauskas novada pašvaldības vadības, kapitālsabiedrību un administrācijas pārstāvji. Šo pieredzi lūkot bija arī «Bauskas Dzīve».

Labākais valstī

Ķelmes rajona domes priekšsēdētājs Vaclovs Andrulis iepazīstināja ar pašvaldību. Izmantojot valsts atbalstu, ir veikta visu izglītības iestāžu ēku siltināšana. Renovēto Ķelmes modernizēto kultūras centru pagājušajā gadā nosauca par labāko valstī.

No 34 miljoniem eiro lielā budžeta 36 procentus velta izglītībai, 16 procentus – sociālajiem pakalpojumiem. Pašlaik vislielākā uzmanība veltīta ūdenssaimniecībai un ceļiem. Ūdenssaimniecībai tikai tagad projektiem sola 50 procentu Eiropas Savienības finansējuma. Savukārt ceļu problēma saistīta ar blīvu lauku teritoriju apdzīvotību. «Padomju laikā kolektivizācija pie mums tā īsti nenotika, lauki ir biezi apdzīvoti,» stāstīja Stasis Jokubausks, administrācijas direktors.

Ķelmes pilsēta ir pievienojusi tuvās apdzīvotās teritorijas un tagad nodarbojas ar to labiekārtošanu. Jau tagad 80 procentu ielu Ķelmē ir izbūvētas ar kvalitatīvu brauktuves pārklājumu un trotuāriem, cenšoties ievērot vides pieejamības prasības, uzlabojot dzīves kvalitāti.

85 procentu atbalsts

Par ēku siltināšanu skaidroja atbildīgais par daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes pasākumiem Ķelmes rajonā Tautvils Putvis. Liels skaits namu nosiltināts Eiropas Savienības 2007.– 2014. gada plānošanas periodā, kad Lietuvas valstij izdevās saglabāt līdzfinansējumu namu siltināšanai tādu pašu kā iepriekšējā periodā – 85 procentu apmērā. Bauskas novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka atcerējās, ka pirms 2007. gada arī Latvijā bija projekti, kuriem valsts piedāvāja atbalstu 85 procentu apmērā, bet atsaucība bija maza. Pēc tam atbalstu Latvijai samazināja līdz 50 procentiem, un tāds ir arī tagad. Lietuvas valsts pilnībā apmaksā tehniskā projekta izstrādi un ekspertīzi, projekta administrācijas izmaksas un būvuzrauga darbu.

Ar 85 procentiem valsts atbalsta Ķelmes pilsētā īstenoti 15 projekti par kopējo summu 2 311 524,54 eiro jeb vidēji viens objekts – par apmēram 154 tūkstošiem eiro. Pašlaik atbalsta summa nepārtraukti sarūk – par 40 procentiem renovētas 27 mājas, 2017. gadā par 35 procentiem viena māja un 2018. – 2019. gadā ar 30 procentu atbalstu – piecas ēkas.

Palīdz mazturīgajiem
Vēl viens atbalsts ir sociālā palīdzība mazturīgajiem, par ko pastāstīja Reda Každailiene, Kelmes novada sociālā dienesta vadītāja. Atkarībā no ģimenes kopējiem ienākumiem un īpašumu vērtības, noteiktām iedzīvotāju grupām nosedz kredītprocentus, citiem – pat visus maksājumus par renovāciju. Ķelmes rajonā 263 ģimenēm sedz šos maksājumus, kopējā summa ir aptuveni astoņi tūkstoši eiro mēnesī.
Ne visas mazturīgās ģimenes saņem atbalstu. «Neatbalsta tos, kas nepiedalās sapulcēs, pieņemot lēmumu par mājas siltināšanu. Arī tie, kas balso pret renovāciju, nesaņem pēc darbu veikšanas kompensāciju,» norādīja R. Každailiene.

«Pats grūtākais ir pierunāt cilvēkus māju siltināt. Bija arī problēmas ar uzņēmējiem, kas uzvarēja konkursā un pēc tam bankrotēja. Tad palīdzējām mājas iedzīvotājiem. Būvnieki bieži piedāvā lētāk, nekā paredz plānotā darbu veikšanas tāme, un beigās ir tikai problēmas – lētā cena nav tā labākā,» stāsta Ķelmes rajona mērs V. Andrulis.

Padomju mantojums

Renovācijas procesus kontrolē pašvaldības uzņēmums – daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs «UAB Kelmės vietinis ūkis». Uzņēmuma direktors Dainjus Popovs norāda, ka bieži ēku kvalitāte bija sliktāka, nekā gaidīts. «Bijām padomju nometnē, kur mājas cēla, kā varēja un kādus materiālus atrada,» vērtē D. Popovs. Pašlaik ar siltinātajiem namiem problēmu gandrīz nav. Ir ēkas, kur veica siltināšanu 2009. gadā, un vienīgie darbi, kas tuvākajā nākotnē sagaida, ir fasādes pārkrāsošana.

Pieaugot pieredzei energoefektivitātes pasākumu jomā, pieaugušas arī iedzīvotāju prasības. «Cilvēki aizvien vairāk izvēlas lai arī dārgākus, toties kvalitatīvākus materiālus. Veido renovācijas projektu ar domu par nākotni,» saka D. Popovs. Daudzi izvēlējušies veikt totālo renovāciju – pārbūvētas arī karstā un siltā ūdens caurules, sakārtots mājas pagalms, izbūvētas jaunas autostāvvietas. Tāpat kā daudzos projektos Latvijā, Lietuvā izmanto termogalvas uz radiatoriem un patēriņu nolasa ar alokatoru palīdzību. Jaunajos projektos uzstāda termogalvas, ar kurām nevar noslēgt visu sistēmu – minimālā temperatūra ir 16 grādu.

Izmaksas pieaug arī Lietuvā. Vēl pirms dažiem gadiem renovācija maksāja apmēram 150 eiro par ēkas kvadrātmetru, tagad 200 eiro. «Par 50 kvadrātmetru dzīvokli maksājums iznāk 40 – 50 eiro mēnesī,» stāsta D. Popovs. Viens no uzrunātajiem namu iedzīvotājiem, kam renovācija ir veikta iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā, pastāstīja, ka ziemā kredīta un apkures kopējais maksājums nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

A+ vēl tikai gaida
Renovētie nami ieekonomē 30 līdz 50 procentu siltuma. T. Putvis minēja piemērus. Vienā namā mēneša maksājuma par siltumu samazinājums bija no 64,05 eiro līdz 35,87 eiro. Papildu maksājums par renovāciju bija 20,42 eiro mēnesī. Otrajā piemērā – no 58,76 eiro uz 35,06 eiro, maksājums par renovāciju 21,51 eiro mēnesī.

Ķelmes pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu, ka mājai, kas piekritīs veikt A+ klases renovāciju, pašvaldība atmaksās papildus piecus procentus no renovācijas izmaksām. Neviens vēl nav piekritis. Pašlaik augstākā renovācijas klase Ķelmes pilsētā ir C klase, kas nozīmē sienu siltināšanu ar 18 – 20 centimetru biezu vati, 40 centimetru jumta siltinājumu, divcauruļu apkures sistēmu. A+ klases renovācija ir pasīvā māja ar rekuperācijas sistēmām un alternatīvajiem enerģijas avotiem.

Siltumu Ķelmes pilsētā nodrošina privātais uzņēmums «Litesko». Katlumājā kurina ar šķeldu. Ir divi katli. Lielāko darbina ziemas periodā, mazāko – vasarā. Ja šķeldas katli netiek galā, kurina ar Igaunijas degslānekli vai dīzeļdegvielu.

«Litesko» pārstāvji vērtē, ka kopš renovācijas sākuma kopējais siltuma patēriņš samazinājies par 30 procentiem. Tas atstājis savu iespaidu uz tarifu, jo administrācijas izmaksas un investīcijas siltumtīklos jau nesamazinās. SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis diskusijā norādīja, ka gan Latvijā, gan Lietuvā ir jādomā par pāreju uz divpakāpju tarifu, nodalot nemainīgo daļu un siltuma ražošanas izmaksas.

Saules bateriju laiks
Ķelmes rajona vadība nedomā apstāties pie sasniegtā. Tagad īsteno saules bateriju projektus, kam valsts nodrošina 80 procentu līdzfinansējuma. Ekonomisti aprēķinājuši, ka tas atmaksāsies trīs līdz četru gadu laikā, bet kalpos vismaz 20 gadu.

S. Jokubausks pastāstīja, ka arī privātmāju iedzīvotāji var pieteikties kompensācijai, ja plāno  mājas renovāciju vai pāriet uz «zaļo» enerģiju siltuma ražošanā. Tomēr jābūt jau laikus sagatavotam projektam un jāpiedalās konkursā, kuram reizi gadā internetā pieteikšanos atver uz dažām stundām. Bieži ir grūtības pieteikties, jo vienlaikus pierakstās daudz cilvēku un trūkst interneta jaudas.

Ķelmes rajons 

Ķelmes rajons atrodas Šauļu apriņķa dienvidrietumos, tajā ietilpst pilsēta un desmit pagastu. Rajonā  dzīvo 27 tūkstoši cilvēku, pilsētā – septiņi tūkstoši. Ļoti līdzīgi kā Bauskas novadā. Galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība un ar to saistītās nozares. Lielu uzņēmumu nav, un līdz ar to neliels piesārņojums. Daudz dabas liegumu, parku, tūrisma objektu. Kā kultūras mantojums ir reģistrēti 400 vēsturiski objekti.

Bauskas novada deputāti lemj neatbalstīt
Latvijā ir pašvaldības, kas veicina daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, samazinot nekustamā īpašuma nodokli noteiktu laika periodu pēc energoefektivitātes uzlabošanas projekta īstenošanas. Ir piemēri, kad piešķirtā atlaide uz pieciem gadiem ir pat 90 procentu apmērā. Savukārt  Bauskas novada pašvaldības politiķi finanšu komitejas sēdē 19. septembrī noraidīja priekšlikumu samazināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) dzīvokļu īpašniekiem par 50 procentiem uz pieciem gadiem pēc ēkas atjaunošanas pabeigšanas.
Publicējam finanšu komitejas deputātu «Bauskas Dzīvei» sniegtos argumentus. 

Raitis Ābelnieks:
«Šāds nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums daudzdzīvokļu māju iemītniekiem būtu diskriminējošs viena un divu dzīvokļu māju iemītniekiem, kuri arī renovē savus mājokļus, bet nesaņem nekādu pašvaldības atbalstu. Gan dzīvokļi, gan savrupmājas ir privātīpašums, un pret visiem mājokļu īpašniekiem vajadzētu izturēties vienādi. Daudzdzīvokļu māju iemītnieki jau saņem atbalstu pirms energoefektivitātes pasākumu veikšanas – Bauskas novada pašvaldība finansē energoauditu un tehnisko apsekošanu līdz 80 procentiem no izmaksām, bet ne vairāk kā 900 eiro. Savrupmājām nav pat šāda atbalsta. Būtu tikai taisnīgi, ja līdzīga nekustamā nodokļa atlaide tiktu piemērota visām nosiltinātām dzīvojamajām mājām neatkarīgi no dzīvokļu skaita tajās.»

Agris Mustermanis: «Piekrītu savu kolēģu argumentiem par to, ka energoefektivitātes veicināšanā jau ir atbalsts no pašvaldības. Pēc domes speciālistes vērtējuma ieguvums dzīvokļa īpašniekam nodokļa jomā nebūtu svarīgs, tas ir nozīmīgāks privātmāju īpašniekiem, kuriem NĪN ir apjomīgāks. Nodokļa atvieglojums nav noteicošais, lai daudzdzīvokļu namu kopīpašnieki izšķirtos par ēkas renovāciju un siltināšanu. To pašu dara daudzi privātmāju īpašnieki par saviem līdzekļiem, nesaņemot atvieglojumus.»

Mārīte Ķikure: «Bauskas novadā ir izstrādāti saistošie noteikumi, kuros paredzēts, ka  daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir pieejami finanšu līdzekļi gan projektu izstrādei, gan jumtu nomaiņai un apkures sistēmas nomaiņai un pagalma labiekārtošanai, un tā tālāk, kad  novads palīdz ar līdzfinansējumu, kas ir nodokļu maksātāju nauda. Bauskas novada iedzīvotāji, kas dzīvo privātajās mājās un veikuši sava īpašuma labiekārtošanu, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, nesaņem nekādus finanšu atvieglojumus – ne projektu izstrādē, ne jumta nomaiņā, ne apkures nomaiņā, ne mājas siltināšanā, nav arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.»

«Latvijas Reģionu apvienības» deputātu atbildi sagatavojis Aleksandrs Novickis: «Ja  vērtē NĪN atlaides iespējamo apmēru, tad šādu atlaidi visvairāk sajustu tieši Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas namu iedzīvotāji, kur ir augstākas kadastrālās vērtības un attiecīgi lielāks NĪN. Bauskas pašvaldība finansiālo atbalstu varētu īstenot šo noteikumu robežās: «Līdzfinansējuma apjoms ir 15 procentu no saistošajos noteikumos minēto atbalstāmo pasākumu (renovācijas) kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro vienai dzīvojamai mājai.» Lielākā daļa renovēto māju šo atbalstu nav saņēmušas, jo noteikumi ir ieviesti tikai pēdējo gadu laikā, kad renovācijas process jau bija sācies.

NĪN atlaide novada iedzīvotājiem būtu papildu atspaids. Tomēr administrācijas speciālisti nespēja atbildēt, kāda būtu ietekme uz pašvaldības budžetu, ieviešot NĪN atlaidi. Sēdē norādīja, ka  pašvaldības konsultācijas ar privātpersonām nav notikušas, NĪN jautājums septembra sēdēs nav bijis kvalitatīvi izdiskutēts. Uzskatām, ka būtu pareizi šo jautājumu izskatīt atkārtoti. Diemžēl šo ideju domes sēdēs nav publiski aizstāvējis arī pašvaldības energopārvaldnieks. Aicināsim deputātus jautājumu par NĪN atlaides apmēru un piešķiršanas kritērijiem vērtēt vēl šogad atkārtoti, lai iespējamie atvieglojumi stātos spēkā ar nākamo gadu.

Jābūt vienādi motivējošai un draudzīgai attieksmei pret jebkuru iedzīvotāju, arī privātmājas īpašnieku, kurš uzlabo infrastruktūru, samazina oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, galu galā tiek mazināta globālā sasilšana un palielināta mūsu energoneatkarība.»


Mūspuses novados un Ķelmē Lietuvā siltināto ēku skaits
Siltināto māju skaits novados Bauska Iecava Rundāle Vecumnieki Kelme
                                               9         6          5              1            50
Avots: pašvaldības.

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»