Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mūsas dūņās uzkrājas antibiotikas 1

Analīzes pierāda, ka lielākais farmaceitiskais piesārņojums upēs nāk no attīrīšanas stacijām.

Laikraksta «Bauskas Dzīve» darbinieku savāktie upes ūdens paraugi, akmeņu apaugums, nogulsnes un gliemenes, ko analizēja zinātniskais institūts «BIOR», uzrāda, ka lielākais farmaceitiskais piesārņojums upēs nāk no attīrīšanas stacijām.

No 22 analizētajiem farmaceitiskajiem savienojumiem konstatēja 18, informē pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» ķīmijas laboratorijas vecākā eks-perte Laura Elīna Ikkere.

Noderīga kļūda
Pēc diskusijām ar pašvaldību pārstāvjiem un zinātniekiem bija skaidrs, ka ar vienreizējām analīzēm, kas pierāda medikamentu klātbūtni Mūsā, nepietiek. Tāpēc «Bauskas Dzīves» darbinieki paņēma četru veidu paraugus – ūdeni, akmens apaugumu (perifitonu), gliemenes un upes nogulsnes (sedimentu) – trijās vietās: pie Pasvales pilsētas attīrīšanas iekārtām Mūsas pietekā Lēvā, Mūsas upē pie Lietuvas un Latvijas robežas, kā arī Lielupē pie Bauskas pilsētas attīrīšanas iekārtu notekūdeņiem. Katrā vietā ūdenim un nogulsnēm ņemti divi paraugi (tabulā – 1 un 2).

«Augstākā koncentrācija novērota Pasvalē Lietuvā, kur upē ieplūst attīrīti notekūdeņi no attīrīšanas iekārtām. Salīdzinoši augsti līmeņi noteikti arī Lielupē. Trešajā paraugu ņemšanas vietā – uz Latvijas un Lietuvas robežas – medikamentu koncentrācija bija viszemākā, ko var saistīt ar mazāku antropogēno slodzi. Tomēr arī šeit konstatējām septiņu savienojumu klātbūtni,» skaidro L. E. Ikkere.

Jāteic, ka pieredzes trūkuma dēļ Pasvalē vienu ūdens paraugu laikraksta darbinieki paņēma nevis pēc, bet gan pirms attīrīšanas iekārtām. Tomēr kļūda vēlreiz pierādīja, ka lielākais piesārņojums nāk no attīrīšanas iekārtām, jo pirms tām farmaceitiskais piesārņojums  nav liels.

Augsta koncentrācija
Eksperte atklāj, ka visaugstāko koncentrāciju ūdenī noteica diklofenakam un karbamazepīnam, kas pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un pretepilepsijas līdzekļu klasēm. Abu medikamentu koncentrācijas bija ap vienu mikrogramu litrā. Pārbaudēs nekonstatēja ksalizinu, fluoksetīnu, simvastatīnu un gemfibrozilu.

Pētījumā analizēja arī gliemenes, sedimentus un perifitonu, kas ir komplekss aļģu, zilaļģu, mikrobu un detrīta maisījums, kas piesaistīts zemūdens virsmām. «Analīze atklāja, ka būtiska medikamentu akumulācija organismos nav notikusi. Savukārt sedimentos novērotā koncentrācija krasi variē starp dažādiem medikamentiem, piemēram, antibiotika ciprofloksacīns detektēts augstākā koncentrācijā nekā ūdenī, savukārt diklofenaks sedimentos netika atrasts. Šis novērojums liecina, ka dažādiem savienojumiem piemīt atšķirīga spēja saistīties ar sedimentiem,» skaidro L. E. Ikkere.

Nākamajā laikraksta pielikumā «Dzīves kvalitāte novados» septembrī par šo tēmu mēģināsim atspoguļot, kādas ir iespējas ierobežot farmaceitisko piesārņojumu ūdeņos un kādas var būt piesārņojuma sekas vietējiem iedzīvotājiem.


UZZIŅAI

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts «BIOR» no Mūsas saņemtajos paraugos meklēja 22 medikamentu pēdas:

beta blokatorus – alenololu, metoprololu un propanololu. Pretsāpju līdzekli acetaminofēnu. Antibiotikas – trimetoprimu, ciprofloksacīnu, azitromicīnu, eritromicīnu, sulfametoksazolu un klaritromicīnu. Veterināro medikamentu ksilazīnu. Antidepresantu fluoksetīnu. Pretepilepsijas līdzekli karbamazepīnu. Līdzekļus pret paaugstinātu asinsspiedienu – losartānu un valsartānu. Nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus – ketoprofēnu, diklofenaku un ibuprofēnu. Lipīdu vielmaiņas regulatorus – atorvastatīnu, simvastatīnu, pravastatīnu un gemfibrozilu.


Mūsā, Lēvā un Lielupē ņemto paraugu analīžu rezultāti.




Pievieno komentāru

Komentāri 1

Lielais

Tak bleg izstīrat tās upes!!Un vis būs labi!

pirms 3 mēnešiem, 2019.09.02 16:01

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»