Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dienas vada mūžīgā troksnī

Dzīve Bauskā būtu laba, ja ne lielceļa A7 radītās problēmas.

Eiropas automaģistrāles A7 malā dzīvojošos un strādājošos pilsētniekus «Bauskas Dzīve» apmeklēja, lai uzklausītu viņu stāstus par vides kvalitāti un tās ietekmi uz fizisko un psiholoģisko pašsajūtu. Kaut gan no «neatminamiem laikiem» – vēl no 20. gadsimta – ir kalti plāni par iespējamo apvedceļu Bauskai, reāli pārmaiņu nav.

Plaisā ēka
Bauskas Centrālā bibliotēka atrodas «uz trases» A7 bijušajā Aizsargu namā, tagad Kultūras centra ēkas trešajā stāvā, un tā strādā šeit kopš... 1945. gada ar apbrīnojami ilgtspējīgo devīzi «pagaidām...». Bīstams faktors, kas ļoti ietekmē nama kopējo stāvokli, ir kravas transporta plūsmas radītā vibrācija. Ēkā parādījušās plaisas, ko skatam noslēpt var tikai uz neilgu laiku. Saistībā ar to iestādes direktore Māra Kuļikauska noraizējusies par bibliotēkas piedāvājuma kvalitāti: «Mūsu galvenais uzdevums nodrošināt brīvpieeju visam materiālu krājumam un visām iedzīvotāju grupām, bet tas nav iespējams ierobežoto telpu, kā arī grīdas/ griestu nolietojuma dēļ. Pārāk liela grāmatu svara koncentrācija vienuviet var kļūt par apdraudējumu Kultūras centra darbinieku drošībai. Tāpēc esam spiesti grāmatas no krātuves telpas, kas aprīkota ar mobilajiem plauktiem, izvietot dažādās dienesta telpās, lai slodze izlīdzinātos.»

Informācijas resursu attīstības nodaļas speciālisti atzīst, ka garajos darba gados pie maģistrāles radītajām neērtībām pierasts. Īpaši vasarās palodzes ir klātas ar biezu putekļu kārtu, lai gan logi ir jauni un blīvi noslēdz telpu. Lielajā karstumā, kad būtu vēlme logus turēt atvērtus, to nevar darīt pārmērīgā trokšņa dēļ – dun gan mašīnas, gan dažādo komunikāciju aku vāki, kas uz ielas izvietoti un pa kuriem traucas automobiļi. Gaiss, ko darbinieki elpo, tāpat pārpilns ar izplūdes gāzēm.

Namā strādā arī Kultūras centrs, tā direktors Jānis Dūmiņš arī akcentē automašīnu radītās vibrācijas sekas – plaisas senajā ēkā, kā arī atgādina par koka griestu balstiem savās telpās tieši zem bibliotēkas krātuves. Tā kā viņa kabinets atrodas ielas pusē, sanāksmju laikā logu atvērt un vēdināt nevar, jo troksnis ir pārāk liels.

Troksnis un sastrēgumi
Līdzīgā situācijā ir pazīstamais dārza un meža tehnikas veikals firmu «Husqvarna un Stihl» pārstāvis, SIA «Eiva» Plūdoņa ielā. Troksnī augu darbdienu pavada Einārs un Valentīna Veļķeri. Valentīna teic, ka viņu glābiņš ir klusa dzīvesvieta, kas no tā visa pēc darba ļauj atpūsties. Bez trokšņa un gaisa piesārņojuma, ko rada «fūres», pa centrālo ielu uz izsaukumiem dodas arī viss speciālais transports. Bet pavisam drūmi esot ziemās, kad smagais transports sablīvējas Kalna ielā un slidinās augšup un lejup. Pēcjāņu rītā braucot uz darbu no Iecavas uz Bausku, 20 minūtēs Valentīna saskaitījusi 67 pretimbraucošas «fūres». Remontdarbnīcas meistars Gatis Dravenieks, kas prot sameistarot katru piebeigtu tehniku, atzīst, ka transports Bauskā ir katastrofa. «Uz darbu no mājas Liepu ielā normāli nokļūt nevaru. Esmu jau atradis savus «individuālos apvedceļus», bet tas taču nav risinājums. Plūsmu bremzējoša noteikti ir luksofora papildsekcija pie autoostas.»

Apavu darbnīcas meistars Zaļajā ielā Aivars Baļčūns lēš, ka dienā gar viņa durvīm aizbrauc ap 1000 «fūres». Vēl jau izplūdes gāzu radītajai smakai pievienojas lopu pārvadātāji, jo pa šo ielu mašīnās pārvieto arī cūkas, ko deguns nevar nesajust.

Vēja virziens veļas žāvēšanai
Bijusī skolotāja Astrīda Pavasare «Bauskas Dzīvi» uzrunāja ar vārdiem: «Kā šādos apstākļos lai dzīvo mani mazbērni?!» Dārza ielā skolotāja dzīvo kopš 1961. gada. Viņa atzīst: «Nevar salīdzināt transporta plūsmu toreiz un tagad. Visblīvākā tā ir kopš 2000. gadu sākuma. Rāmā un karstā laikā ļoti jūt izplūdes gāzes, un austrumu, dienvidaustrumu vējš atgādina par tuvējo putnu fermu. Grūtāk ar veļas žāvēšanu, jāseko vēja virzienam – izkaru to tad, kad vējš nepūš no maģistrāles puses. Veļu pārāk ilgi ārā turēt nevar, lielceļa putekļi to padarīs tikai netīrāku. Dzīvokli vēdināt var tikai naktīs, jo dienā traucē troksnis.» A. Pavasare rāda viņas un kaimiņu stādīto ceriņu «aizsargvalni», kas A7 maģistrāles malu tomēr dara zaļāku un jaukāku.

Arī kaimiņiene Rasma Zariņa norūpējusies par izžauto veļu, iznākusi to novākt, jo nav droša, ka nemainīsies vēja virziens. Abas kundzes atzīst, ka visi kaimiņi ir labi un no šī viedokļa vieta dzīvošanai šeit laba, ja vien tas nebūtu «uz A7»...

Mājas apšļāc ar sāls šķīdumu
Zaļās ielas brauktuves malā ir Aldonas Skrinienes individuālā māja, kur dzīvo arī viņas bērni un mazbērni. Meita Sandra ir skeptiska par to, ka viņas dzīves laikā varētu kas mainīties. Arī rakstīts jau esot, un viņa situāciju komentējusi laikrakstam, taču pārmaiņu nav. Ar lielu rūpību un izdomu sakopta mājas apkārtne un pagalms. Dziļāk dārzā aug paši nepieciešamākie dārzāji – sīpoli, kartupeļi, ķiploki. Bet kāda būs to kvalitāte? No ogulājiem ģimene sen atteikusies... Skatu priecē puķu dobes. Taču saimnieču teiktajā jaušams liels rūgtums par to, kas notiek ziemās, kad sāls šķīdumu «fūres» šļāc uz ietves, mājas sienas un logiem.

Dzidra Rogate, kā pati saka, seniore ar stāžu, Zaļajā ielā iepretim veikalam «Top!» dzīvo kopš 90. gadu sākuma. Jaunībā iepazīta lauku klusuma burvība, un Dzidrai  zināma tā vērtība, jo dzimtās mājas bijušas upes krastā. Pēc kara māja bija nopostīta,  abas ar mammu kļuvušas par pilsētniecēm. Dzidra Rogate saka: «Diemžēl mūža nogali nevaru baudīt jaukā atmosfērā. Kad šeit ienācu, biju priecīga par labiekārtoto mājvietu, bet tagad nekur tālu pastaigās aiziet nevaru un dienas vadu mūžīgā troksnī. Naktīs dzirdu katru speciālā transporta braucienu, jo sirēnas ir skaļas. Ļoti daudz ir smagā transporta, un tie stipri «dauza» arī kanalizāciju aku vākus. Dzīvokļa sienās  parādījušās plaisas, visticamāk, no transporta radītajām vibrācijām. Tādas nu sanākušas vecumdienas un man «atvēlētās» ērtības.»


SECINĀJUMI

Aptaujātie iedzīvotāji netic, ka viņu dzīves laikā vides kvalitāte varētu uzlaboties;

Vides piesārņojumu transporta plūsmas dēļ iedzīvotāji raksturo kā pieaugošu;

Ir nobažījušies galvenokārt par savu un bērnu veselību, jo subjektīvi pārliecināti, ka viņi, A7 malā dzīvojošie, biežāk slimo ar elpceļu kaitēm.

Pievieno komentāru

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»