Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētām medikamentu klātbūtni mūspuses upēs 1

Paaugstināta farmaceitisko vielu koncentrācija Mūsā nākotnē var radīt negatīvas sekas ekosistēmai.

Ar neapbruņotu aci Bauskas puses ūdenskrātuvēs varam pamanīt piesārņojumu – plastmasas pudeles, kādu iepirkuma maisiņa plēves drisku, zālēs ieķērušos čipsu paku, bet, raugoties uz ūdeni, tas šķiet dzidrs, bez smaržas un liek domāt, ka ir pietiekami drošs gan cilvēkam, gan ūdens organismiem. Taču idilliskā aina sagrūst, tiklīdz pie darba ķeras zinātnieki.

Nonāk barības ķēdē
Baltijas jūras valstu pētniecības iestāžu zinātnieki kopējā Eiropas Savienības finansētā projektā «No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi» Latvijā analizēja virszemes ūdeņus, pagājušajā rudenī un šopavasar paraugus ņemot 12 vietās Driksas upē, Rīgas jūras līcī, Puplas upē, Lielupē, Mēmelē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC)  pārstāvis Oskars Vizbulis stāsta, ka Puplā un Mūsā konstatēta paaugstināta pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu vielu koncentrācija. Mūsā pie Lietuvas robežas fiksēta pārmērīga pretsāpju zāļu diklofenaka koncentrācija – 45 nanogrami uz litru, 4,5 reizes pārsniedzot pieļauto normu – 10 nanogramus uz litru.

Daži «Bauskas Dzīves» aptaujātie ar ūdens apsaimniekošanu saistītie eksperti bija izbrīnīti par šādu atklājumu, jo līdz šim domājuši, ka medikamenti ir bioloģiski aktīvas vielas, kas brīvā dabā ātri noārdās.

Ūdens resursu apsaimniekošanas speciāliste Loreta Urtāne gan pauž citu viedokli: «Diklofenaks ir Eiropas Komisijas Ūdeņu struktūrdirektīvas prioritāro vielu sarakstā. Tas ir saraksts ar bīstamajām vielām, kas ūdeņu vides aizsardzības nolūkā ir jāanalizē Eiropas Savienības dabiskajos ūdeņos. Par bīstamām šīs vielas uzskata tādēļ, ka to noārdīšanās ātrums vidē ir ļoti lēns. Tādēļ tās atrodas barības ķēdē un lielākā koncentrācijā uzkrājas barības ķēdes augšējos posmos un gruntī.»

Negatīvas sekas
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» pētnieks Ingus Pērkons detalizēti ir pētījis bioloģiski aktīvo zāļu vielu ceļojumu ārpus cilvēka organisma. Arī viņu satrauc fakts, ka apkārtējās vides paraugos – upju un ezeru ūdeņos, moluskos un pat zivīs – arvien biežāk atrodami medikamenti, kurus mēs, cilvēki, ikdienā lietojam. To koncentrācija neesot liela, bet pietiekama, lai radītu negatīvas sekas ekosistēmai, it īpaši ūdens iemītniekiem.

Medikamentu ceļojumu stāstu I. Pērkons iesāk ar ierastas ainas ilustrēšanu: «Mēs visi slimojam, cits vairāk, cits mazāk, bet pa kādai kaitei atrodas katram. Lai uzveiktu tās, lietojam zāles, kuras nonāk organismā, izdara vajadzīgo, savukārt mūsu labās aknas veic savu svarīgo pienākumu, pārveido tās par metabolītiem, kas savukārt tiek izvadīti ārā, cilvēkam nokārtojot dabiskās vajadzības.» Tālāk medikamentu atliekvielu ceļš turpinās kanalizācijas sistēmā, līdz nonāk attīrīšanas iekārtās. I. Pērkons analizējis ūdens paraugus, kas ņemti galvaspilsētā pirms Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kā arī pētījis ūdeni, kas jau vidē nonācis attīrīts.

Viņš atzīst, ka grūti cilvēkam apjaust, cik daudz tas ir – viens nanograms zāļu aktīvās vielas litrā, un paskaidro: «Iedomāsimies vāveri, kas palaista Gaujas nacionālajā parkā, kura teritorija ir 917 kvadrātkilometru. Lūk, mēs strādājam, lai šo vāveri noķertu, kas šajā gadījumā būtu zāļu savienojumi, kas jāsagūsta.

Farmakoloģiskos savienojumus neattīra
Kopumā pie Daugavgrīvas sūkņu stacijas meklēti 32 ikdienā lietotie farmakoloģiskie savienojumi, atrasti 29. «Ienākošajos ūdeņos tas nekas traks nav, taču lūkojāmies arī uz tiem, kas iztek ārā no šīs Daugavgrīvas stacijas. Konstatējām, ka situācija nav tik laba – daļa no farmakoloģiskajiem savienojumiem tomēr parādījās jau attīrītajos ūdeņos. Tās ir antibiotikas, to lietošana iet lielā sasaistē ar antibakteriālo rezistenci. Ūdeni toksisku padara pretsāpju zāles diklofenaks, kas ir slikts ūdens organismiem. Vistrakāk ir ar sieviešu kontracepcijas līdzekļu sastāvā esošajām vielām, kas ilgtermiņā var radīt reproduktīvās problēmas zivīm. Piemēram, zivju tēviņiem sarūk spuras, tās sāk līdzināties sieviešu dzimtes pārstāvēm, apdraudot populācijas pastāvēšanu,» iespējamos riskus ieskicē «BIOR» pētnieks.

Viņš gan mierina, ka ne visi medikamenti nonāk dabā. Ar lielu zāļu daļu attīrīšanas iekārtas tiekot galā ļoti labi.

«Ir krīzes savienojumi, kas ignorē attīrīšanas iekārtas, un atsevišķos gadījumos ir otrādi – ja dažas zāļu vielas mūsu organismā kļūst par atvasinājumiem, kas ir neaktīvi, tālāk attīrīšanas iekārtu mikroorganismu klātbūtnē šie savienojumi var kļūt atkal aktīvi un problēmas var rasties, kad aktīvas zāļu vielas nonāk dabā,» neviennozīmīgo situāciju raksturo I. Pērkons.
Pētniekiem jau ir prātā daži risinājumi, kā uzlabot attīrīšanas iekārtu darbu. «Jo ātrāk atrodam sīkus caurumiņus mūsu drošības mūrī, jo veiklāk varam tos salabot un jo labāk nākotnē novērst lielākas problēmas,» atzīmē Ingus Pērkons.

Mūsu izvadītajiem atkritumiem, paliekot neattīrītiem ilgtermiņā, uz pašiem vien tas varot atspēlēties. I. Pērkons ir pārliecināts, ka līdzēt var arī pati sabiedrība, īstenojot veselības profilaktiskos pasākumus. Retāk slimojot, mazāk tiks patērēti arī medikamenti. «Ko mēs sniegsim dabai, ar laiku to arī saņemsim atpakaļ. Ja dosim mēslus, tos arī dabūsim. Mēs labi pamanām plastmasas pudeles un citas lietas, bet, piemēram, šeit ganās govs, kas varbūt anaboliskos steroīdus ēdusi, un tās viena maza urīndeva, kas aizies upē, var nogalināt veselu ekosistēmu. Par to ir vērts padomāt,» akcentē I. Pērkons.

Jaunas iekārtas
LVĢMC pētījumā Mūsā ūdens paraugi ņemti pierobežā, Bauskā upes ūdens nav pētīts. Eksperti pieļauj, ka piesārņojums ar straumi varētu būt nonācis Latvijas teritorijā no kaimiņvalsts. Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras pārstāve Lina Gaidžūnaite «Bauskas Dzīvei» teic, ka saskaņā ar monitoringa rezultātiem Mūsas ūdens pie robežas nav labākajā ekoloģiskajā kvalitātē, taču ķīmiskais stāvoklis esot labs. Aģentūra piedalās projektā «Farmaceitisko vielu likvidēšana Baltijas jūras dienvidu daļas ūdeņos», kas esot līdzīgs Latvijā īstenotajam. Diemžēl šajā projektā analīžu ņemšana Mūsā neesot iekļauta, taču citviet Lietuvā ūdenstilpnēs ņemtajos paraugos arī atklāta diklofenaka klātbūtne.

Lietuvas Pasvales rajona pašvaldības izpilddirektors Povils Balčūns sākotnēji ar humoru uztver laikraksta žurnālistu ziņu, ka farmakoloģiskie savienojumi atceļojuši Bauskas novadā no kaimiņvalsts. «Sanāk, ka mēs šeit par daudz lietojama zāles un drīz Latvijas pusē varēs iesmelt ūdeni no upes un sākt ārstēšanos,» smej pašvaldības izpilddirektors. Atmetot jokus pie malas, P. Balčūns apgalvo, ka attīrīšanas iekārtas Pasvales reģionā atbilstot mūsdienu prasībām. Pasvalē tās rekonstruētas pirms pieciem gadiem. «Galvenais – mātei dabai atdot tīru ūdeni,» teic P. Balčūns. Kopumā attīrīšanas iekārtas nomainītas vai izbūvētas no jauna 23 ciemos, pamatā izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Regulāras pārbaudes esot divreiz mēnesī, reizi gadā pārbaudes veic arī speciālisti no Vides aizsardzības aģentūras. Pagaidām atkāpes no standartiem neesot manītas. Tomēr viņš piekrīt – speciālu iekārtu, kas attīrītu no farmaceitisko vielu piesārņojuma, pagaidām neesot, neviens arī nepasūta un nefinansē īpašas analīzes, kurās tiktu meklētas medikamentu atliekvielas.

P. Balčūns piebilst, ka objektīvāka aina būtu, ja Mūsā ūdens tiktu analizēts vairākās vietās gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijā. «Bauskas Dzīve» nākamajos mēnešos šajā projektā to arī mēģinās darīt.

Pasvales pašvaldībā ūdenssaim-niecības pakalpojumus sniedz vietvaras uzņēmums «Pasvales vandenis». Viņi apkalpo arī Saloču pagastu pierobežā. Pagasta pārvaldnieks Aļģimants Mašals «Bauskas Dzīvei» demonstrēja notekūdeņu attīrīšanas vietu, kura ir norobežota no apkārtējiem. Notekūdeņu no ciema ir diezgan maz – līdz upei ir garš grāvis, un tajā pat nav manāma ūdens tērcīte, tikai mitras dūņas. Tajā pašā laikā pagasta pārvaldnieks piekrīt, ka problēma ar farmaceitisko piesārņojumu varētu būt ļoti aktuāla. «Kādreiz Pasvalē bija viena aptieka, tagad deviņas, un visur ir rindas,» situāciju ilustrē A. Mašals.

Pasvales rajona amatpersonas apliecināja, ka ir ļoti ieinteresētas uzzināt gan piesārņojuma avotu, gan rīcības plānu, kā to novērst.

Pagaidām panikai nav pamata
Lielās devās zāles var izraisīt dzīvniekiem un putniem saindēšanos vai kaitīgu iedarbību. Turklāt putni un dzīvnieki medikamentus var izplatīt tālāk, palielinot piesārņojuma areālu. Tāpēc arī iedzīvotāji tiek aicināti zāles nemest kopējos atkritumos, bet gan utilizēt atsevišķi, informē Zāļu valsts aģentūrā.

«Daudzu medikamentu aktīvās vielas, arī diklofenaks, ir toksisks ūdenī mītošajiem organismiem, piemēram, bojā zivju reprodukcijas un attīstības spējas. Nepareizi atbrīvojoties no zālēm, piemēram, izmetot zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos, rodas «bumeranga efekts» – zāles atgriežas pie cilvēka ar dzeramo ūdeni, tāpat arī ar jūras, upju un ezeru ūdeņiem. Vidi piesārņojošās zāles, arī diklofenaks, var nonākt cilvēka organismā caur kuņģa un zarnu traktu, ādu, acu konjunktīvu, savukārt grūtniecēm tālāk caur placentu nonāk līdz embrijam/ auglim. Diklofenaks var negatīvi ietekmēt grūtniecību – embrija/ augļa attīstību, palielināt spontānā aborta risku, kā arī izraisīt alerģiskas reakcijas, izsitumus, dažādus kuņģa un zarnu trakta traucējumus,» skaidro Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

Tikmēr Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» direktors Aivars Bērziņš uzsver, ka pagaidām iemeslu panikai nav: «Līdz šim visi pētījumi parāda, ka šo medikamentu savienojumu atliekvielas vai to metabolīti ārvidē ir ļoti niecīgās koncentrācijās, kas nevar radīt tiešu negatīvu ietekmi uz veselību. Ja vien nav kāda milzīga lokāla piesārņojuma. Tomēr nepieciešams šo savienojumu monitorings.» Arī citi eksperti atzīst, ka ļoti svarīgas ir regulāras atkārtotas pārbaudes, lai novērotu, kā piesārņojums mainās.

Būs jaunas rekomendācijas

Situāciju ar medikamentu piesārņojumu var risināt, un, iespējams, tieši ES fondu projekts «No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi» radīs nepieciešamās rekomendācijas par iekārtām un tehnoloģijām, ar kurām nepieciešams papildināt attīrīšanas ierīces.

Situāciju komentē pētniece Ieva Putna-Nīmane no Latvijas Hidroekoloģijas institūta: «Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas gan esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram, izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie grozījumiem zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības izglītošanu.»

Projektā iegūtos datus paredzēts iestrādāt rekomendācijās, kuras tālāk nodos vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.



Ar ekskavatoriem upi tīrīt aizliedz

Mūsā Bauskas novada teritorijā redzamais ir tikai sekas tam, kas notiek Lietuvā. Kā liecina mājaslapas upes.lv informācija, Mūsas baseins aizņem 5320 kvadrātkilometru, no kuriem Latvijas teritorijā ir tikai 151,5 kvadrātkilometri.

Tiekoties un runājot ar Pasvales pašvaldības amatpersonām, kļūst skaidrs, ka farmaceitisko vielu piesārņojums pašlaik nav smagākā Mūsas problēma. Bauskas pusē regulāri runājam, ka upe turpina aizaugt un ūdens ir aizvien mazāk, taču Pasvalē skats ir pavisam bēdīgs – upe atgādina aizaugušu un nekustīgu dīķi.

Ekologs no Pasvales Aļģimuts Balčunaitis stāsta, ka ūdens teces samazinājumu ietekmējis viens Mūsas savienojums ar citu upi – tā novadīta daļa ūdens tur, kur vajag, bet pati Mūsa ūdeni zaudējusi. Savukārt pie Kupišķiem izveidota milzīga ūdenskrātuve, kuras dēļ lielu daļu ūdens zaudējusi viena upes pieteka. Tāpēc Mūsa aizaug aizvien aktīvāk un ūdens tecējums samazinās.

Pasvales pašvaldības izpilddirektors Povils Balčūns stāsta, ka bijušas vairākas idejas upes tīrīšanai. Viena no tām tāda pati kā Bauskā – tīrīt ar ekskavatoriem. Vides dienesti to tomēr aizlieguši – upes dūņas un nogulsnes var uzkrāt ļoti daudz kaitīgu vielu, kuras izkustinot palielinātos piesārņojums upē. Tās esot vai nu jāizsūknē, vai jātīra upe citā veidā. Tāpēc izvēlēta pļaušana, bet ieguvumu no tās pagaidām nemana. «Esmu novērojis, ka kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem upes līmenis ir krities gandrīz par metru. Nav vairs īsti vietu, kur peldēties, ūdens ir netīrs,» skumji secina P. Balčūns. Viņš bija ļoti ieinteresēts informācijā par to, ka Bauskas novada dome vēlas iegādāties un ūdenszāļu pļaušanai izmantot amfībiju – šāda pieredze Pasvales pašvaldībai būtu ļoti noderīga.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Lasītāja

Interesants pētījums, lasīju ar aizrautību. Labi pastrādājuši Bauskas Dzīvē. Vajadzētu vēl citas upes paskatīties, kas mums tajos ūdeņos ir un kā ietekmē zivis, ko ēdam, peldētājus.

pirms 3 mēnešiem, 2019.07.05 14:18

Projekts «Dzīves kvalitāte novados»