Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Deputāti un juristi 15

Saraksts Nr. 11. Latvijas Reģionu apvienībā centienos nokļūt Saeimā apvienojušās personas, kas saņem valsts vai pašvaldības atalgojumu.

Latvijas Reģionu apvienība ir centriska politiska organizācija, kas izveidota 2014. gada sākumā, apvienojot trīs politiskos spēkus – partijas «Reģionu alianse, «Vidzemes partija» un «Ogres novadam».

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir noslēgusi sadarbības līgumus ar 12. Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna vadīto politisko organizāciju «Sabiedrība centriskai politikai», 12. Saeimas deputāta Jura Viļuma pārstāvēto biedrību «Latgolys spāks» un Liepājas domes deputāta Jāņa Vilnīša pārstāvēto biedrību «Liepājniekiem». Tā liecina LRA mājaslapas informācija.

Apvienības pamatā ir partija «Reģionu alianse», kas jau pirms apvienības izveides veiksmīgi startēja 2013. gada pašvaldību vēlēšanās un Vecumnieku novadā saņēma pat 51,16 procentu vēlētāju atbalstu. LRA aizvadītajos gados cītīgi «audzējusi muskuļus», nesmādējot arī pārbēdzējus no citām partijām. Kā piemēru var minēt «Vienotības» biedru Edvardu Smiltēnu, kurš pēc neveiksmīga mēģinājuma kļūt par «Vienotības» valdes priekšsēdētāju partiju pameta un jaunu atbalstu atrada LRA.

LRA ir visai pieticīgs kampaņas budžets – viņi nav to partiju desmitniekā, kas saņēmuši lielākos ziedojumus. Tāpēc būs grūti sacensties ar naudīgākajiem konkurentiem. Partijas valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga paudusi, ka sabiedrības uzmanību pievērsīs ar radošām iniciatīvām.

Partijas sarakstā ne mazums tagadējo pašvaldību domju deputātu, kas tikko savus mandātus saņēma, bet nu vairs savās tautas deleģētajās vietvarās strādāt negrib. Atšķirībā no citām partijām, LRA ir ļoti liels Saeimas deputātu kandidātu skaits, kas ir valsts maizē. Zemgales vēlēšanu apgabalā tie ir valsts iestāžu darbinieki, Saeimas deputāti, kā arī novadu domju deputāti. No 17 sarakstā esošajiem tikai divi kandidāti nesaņem atalgojumu no valsts vai pašvaldības budžeta.
 
1. Inga Bite
Dzimusi 1981. gadā, dzīvo Salaspils novadā. 2005. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē un turpina studijas doktorantūrā. Trīs bērnu māte. Saeimas deputāte. 2017. gadā saņēma kompensācijās par transporta pakalpojumiem 369 eiro. Aktīva pretiniece Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) idejai par sešgadnieku sūtīšanu skolā.
Pirms pievērsās politikai, strādāja Augstākajā tiesā par senatora palīdzi, iepriekš bijusi Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze un tiesneša palīdze. 2011. gadā iesaistījusies politikā, kļūstot par Zatlera Reformu partijas biedri. Ārkārtas Saeimas vēlēšanās ievēlēta 11. Saeimā. 2013. gada nogalē izstājās no Reformu partijas Saeimas frakcijas. 2014. gada martā iestājās partijā «Reģionu alianse». Oktobrī no Latvijas Reģionu apvienības saraksta tika 12. Saeimā. 2015. gada janvārī nolika mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Vietu Saeimā ieņēma Ivars Brīvers. Septembrī atgriezās Saeimā. 2017. gada aprīlī I. Bite vēlreiz nolika mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un viņas vietu Saeimā atkal ieņēma I. Brīvers. 2018. gada maijā atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. Līdzās darbam Saeimā strādā par lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā.
Parādsaistības ir 95 607 eiro.
Par savu darbību politikā Inga Bite «Bauskas Dzīvei teic: «Iesaistīšanās politikā ir veids, kādā es paužu neapmierinātību ar to, kas pašlaik notiek Latvijā. Uzskatu, ka čīkstēšana un burkšķēšana nevienu problēmu atrisināt nevar. Tas iespējams, vienīgi iesaistoties, darot, esot aktīvam un risinot tos jautājumus, kas sabiedrībai ir būtiski. Politiku veido cilvēki un − jo vairāk godprātīgu ļaužu iesaistīsies tās veidošanā, jo godīgāka un taisnīgāka tā būs.
Zemgalē kandidēju, jo mana tēva dzimtas saknes meklējamas Sēlijā, tagadējā Salas novadā. Bišu dzimtas mājas joprojām apdzīvo man tuvi cilvēki, tāpēc šis reģions un tā attīstība man vienmēr ir bijuši svarīgi. Tradicionālā ģimene kā vērtība, tās aizstāvība un atbalsts ir bijusi un arī turpmāk būs man būtiska prioritāte, strādājot Saeimā.
Latvijas Reģionu apvienības frakcija, strādājot 12. Saeimā, ir iesniegusi kopumā gandrīz 700 dažādus priekšlikumus. Personīgi vēlos izcelt ierosmes, kas saistītas ar aizbildņu un audžuģimeņu institūta saglabāšanu un stiprināšanu, atbalstu daudzbērnu ģimenēm, «zvaigžņu bērnu» jēdziena ieviešanu Latvijas likumos.
Viens no maniem mērķiem – lai nodokļi Latvijā būtu samaksājami. Izglītības kvalitātes nodrošināšana, ievērojot principu, ka izglītība var būt tikai tik kvalitatīva, cik motivēti, zinoši, atbalstīti, iedvesmoti un iedvesmojoši ir pedagogi.»

2. Rihards Melgailis
Dzimis 1953. gadā, dzīvo Vecumnieku novadā. 1985. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis profesionālā maģistra grādu lauksaimniecības ekonomikā. Ilggadējs Vecumnieku pašvaldības vadītājs, Zemgales saraksta līderim Dainim Liepiņam noliekot deputāta mandātu, 2016. gada rudenī ticis pie darba Saeimā. Vienlaicīgi ir valdes loceklis politiskajā partijā «Reģionu alianse», kā arī Vecumnieku sporta klubā «1994», īpašumā arī zemnieku saimniecība «Griezes». Pieder 24 708 eiro vērtas kapitāldaļas uzņēmumā «NORD AST», kas nodarbojas ar kempinga pakalpojumiem, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu iznomāšanu. Uzņēmums pērn strādājis ar 38 607 eiro apgrozījumu un 31 965 eiro zaudējumiem. Īpašumā ir arī 71,14 eiro vērta kapitāldaļa Vecumnieku kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā.
Skaidrā naudā uzkrājis četrus tūkstošus eiro, bet bankā glabājas 12 475 eiro. Pērn, pārdodot mežu, guvis 95 000 eiro ienākumus, par darbu Saeimā nopelnījis 32 742 eiro, pensijā saņēmis 18 711 eiro. Aizdevis 100 tūkstošus eiro, bet 2564 eiro pērn saņēmis transporta kompensācijās.

3. Mārtiņš Svilis
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Jēkabpilī. 2004. gadā augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, absolvējis reģionālās attīstības un pārvaldes programmu. Jēkabpils domes deputāts, SIA «Marteks noma» un SIA «Marteks» vadītājs, SIA «Pace» valdes loceklis. Pieder 2800 eiro vērtas kapitāldaļas uzņēmumā SIA «Pace» un tikpat vērtas daļas arī uzņēmumā SIA «Marteks noma». Ir parādi – 40 850 eiro, pamanījies aizdot 20 266 eiro. 
Autosports ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa. Raksturots kā viens no ātrākajiem Latvijas rallija braucējiem, un hobija līmenī šajā sportā guvis vērienīgus panākumus.

4. Gunda Cīrule
Dzimusi 1982. gadā, dzīvo Kandavas novadā. Strādājusi par attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Kandavas novada domē, bet pērn kļuvusi par Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietnieci. Latvijas Universitātē apguvusi finanšu menedžmenta programmu, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2011. gadā ieguvusi maģistra grādu ekonomikā. Pērn par darbu pašvaldībā nopelnījusi 18 338 eiro.

5. Viesturs Reinfelds
Dzimis 1956. gadā, dzīvo Dobeles novadā. 2002. gadā kļuvis par pilntiesīgu maģistru vides zinātnē. Strādā par Lauku atbalsta dienesta Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāju, ir deputāts Dobeles novada pašvaldībā. 2014. gada Saeimas vēlēšanās startējis no «Vienotības» saraksta.

6. Kārlis Rimša
Dzimis 1948. gadā, pensionārs, kurš dzīvo Jelgavā. Galdnieks no Valgundes ar vidējo izglītību Jelgavas novadā ieguva popularitāti 2011. gadā, kad ierosināja iedzīvotāju parakstu vākšanu Jelgavas novada domes atlaišanai saistībā ar novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes stirnu medību skandalozo lietu. K. Rimša kļuva par aktīvu TV diskusiju dalībnieku, interviju sniedzēju laikrak-stiem. «Mūžīga modrība ir brīvības cena» – tā mediji 2011. gadā citēja taisnīguma aizstāvi K. Rimšu.
No šī paša saraksta startēja arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Kandidēja kā sestais, bet vēlētāji viņu pamanījās «uzcelt» trešajā pozīcijā. Ja R. Melgailis būtu atteicies no Saeimas deputāta krēsla, iespējams, viņš būtu nākamais kandidāts uz Saeimu. Jelgavas novada pašvaldībā par deputātu ievēlēts no Reģionu alianses saraksta, aktīvi darbojas opozīcijā. Taisnību meklē gan tiesās, gan ministrijās. Pērn, gaidot atvainošanos no domes piesaistītā jurista, paziņojis, ka turpmāk sēdes vadīs, stāvot kājās. Publikācijas presē liecina, ka pērnā gada novembra domes sēdē, kas ieilga līdz četrām stundām, deputāts patiešām visu laiku stāvējis kājās.

7. Aleksandrs Novickis
Dzimis 1965. gadā, deklarēta dzīvesvieta Bauskas novadā, bet faktiski dzīvo Rīgā. Latvijas Lauksaim-niecības universitātē 1991. gadā ieguvis inženiera-celtnieka profesionālo maģistra grādu. Strādā par drošības pārvaldnieku Datu valsts inspekcijā (DVI), ir Bauskas novada domes deputāts, biedrības «BAA» valdes loceklis, «Aleksandra Novicka zemnieku saimniecības» īpašnieks. Pieder īpašums Maltas pagastā, kā arī zeme un būve Mežotnes pagastā. Pērn 16 519 eiro nopelnījis DVI, no Aizsardzības ministrijas saņēmis 6251 eiro pensiju, Bauskas novada domē par darbu samaksāti 2889 eiro.
Pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā startējis no apvienotā Reformu partijas (RP) un Latvijas Atdzimšanas partijas (LAP) saraksta, saņēmis 765 vēlētāju balsis. 2014. ga-dā startējis Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabalā. Sarakstā bija ar 11. numuru, vēlētāji viņu «nobīdīja» uz 16. vietu.
Strādājot Bauskas novada domē, sēdēs visaktīvākais jautātājs, rosīgi strādājis opozīcijā, viņa retorika dažkārt gan bijusi netaktiska. Vairākos gadījumos norādījis uz deputātu un administrācijas kļūdām un darba nepilnībām. Bijuši gadījumi, kad izveidojušās saspīlētas attiecības ar administrācijas darbiniekiem, nonākot pat tik tālu, ka tapusi darbinieku pārējiem deputātiem adresēta vēstule, lūdzot izvērtēt A. Novicka cieņu aizskarošo rīcību. Virkne administrācijas pārstāvju ir paudusi – ja A. Novickis nonāks domes vadībā, viņi darbu pametīs.
Šogad viņa vadībā domē panākta līdzšinējā Bauskas novada mēra Raita Ābelnieka (NA) atbrīvošana, bet pretēji cerētajam pats A. Novickis pie varas netika.
 
8. Ainārs Arnītis
Dzimis 1960. gadā, dzīvo Pļaviņu novadā. Iepriekšējās vēlēšanās bija kopā ar Aināra Šlesera vadīto «Vienoti Latvijai», kandidējis ar šo pašu kārtas numuru – astotais. Iegūtais punktu skaits ļāvis viņam «uzkāpt» uz ceturto vietu, bet pie Saeimas nama krēsla netika. Pļaviņu novada domē ievēlēts no Vidzemes partijas. Pirms deviņiem gadiem pretendējis arī uz novada vadītāja amata vietu, bet ticis vien līdz vietnieka amatam, bet kopš 2013. gada ir tikai deputāts.
 
9. Zane Ozola
Dzimusi 1985. gadā, dzīvo Jēkabpilī. Ekonomikas un kultūras augstskolā studējusi kultūras vadību, 2013. gadā augstskolā «Turība» ieguvusi augstāko izglītību mārketingā un tirdzniecībā. Strādā Jēkabpils agrobiznesa koledžā par direktora vietnieci audzināšanas jomā, ir valdes locekle sporta deju klubā «Liberta» un biedrībā «Sadancis». Tīmeklī slavu ieguvusi pēc skandāla, kad strādājusi par Salas novada kultūras nama vadītāju. Viņa piekrāpusi grupas «Credo» māksliniekus, nolīgstot uz Valentīndienas svinībām 2011. gada februārī, bet pēcāk, atrunājoties, ka «Credo» muzikants Guntis Veits nav bijis sazvanāms, sarunājusi citus māksliniekus, atstājot «Credo» ar tukšu kabatu un zaudētu naudu. Šajā skandālā cietusi visa novada reputācija.

10. Evita Evardsone
Dzimusi 1975. gadā, dzīvo Dobeles novadā. Juridisko izglītību ieguvusi Latvijas Policijas akadēmijā. 2009. gadā ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē. Dobeles novada juriste, bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, nāk no septiņu bērnu ģimenes. Parādsaistības – 57 675 eiro.

11. Evija Rubina
Dzimusi 1975. gadā, dzīvo Jelgavā. 2005. gadā Baltijas Krievu institūtā ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē. Ir SIA «RKS Prestižs» izpilddirektore, no LRA saraksta kandidējusi pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Par viņu nobalsojuši 1404 jelgavnieki, ieguvusi 112 plusus un 151 svītrojumu, no piektā numura sarakstā noslīdējusi uz sesto vietu un Jelgavas domē nav tikusi ievēlēta.

12. Matīss Kempe
Dzimis 1989. gadā, dzīvo Rīgā. Kopā ar dvīņubrāli Modri bruģē sev ceļu uz Saeimu, sociālajā tīklā «Facebook» viņi sevi tā arī pieteiku-
ši – dvīņi politikā. Šogad absolvējis Jelgavas tehnikumu, kur izmācījies par inženierkomunikāciju tehniķi. Strādā Rīgas Celtniecības koledžā par profesionālās izglītības skolotāju, ir asociācijas «Ģimene» valdes loceklis un Vecāku alianses biedrs. Parādi –
17 873 eiro. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās startējis no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, iegūstot 2356 punktus, no 27. vietas pacēlies uz 19. vietu.

13. Modris Kempe
Dzimis 1989. gadā, dzīvo Rīgā. Vispārējo vidējo izglītību ieguvis Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā, bet šogad, tāpat kā brālis, beidzis Jelgavas tehnikumu, kur mācījies par inženierkomunikāciju tehniķi. Strādā Rīgas Celtniecības koledžā par profesionālās izglītības skolotāju, SIA «Buts» ir viespasniedzējs un «SB SKOG» inženierkomunikāciju tehniķis.

14. Artis Rītelis
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā. 2000. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolā ieguvis vidējo speciālo izglītību. No LRA kandidējis pagājušajā gadā Ozolnieku novada domes vēlēšanās, bet pietiekamu vēlētāju atbalstu nav saņēmis. Uzņēmuma «Parvadajam.lv» īpašnieks.

15. Aija Neilande
Dzimusi 1965. gadā, dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Policijas akadēmijā 2000. gadā ieguvusi tiesību zinātņu maģistra grādu. Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas vadītāja.

16. Anta Teivāne
Dzimusi 1970. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā. 1992. gadā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā iegūts bakalaura grāds svētku režisora specialitātē. Strādā par Aizkraukles novada kultūras nama direktori. Aizkraukles novada domes deputāte. Deklarējusi savā īpašumā trīs dzīvokļus. Uzrādījusi parādsaistības 36 906,69 eiro.

17. Jānis Bite
Dzimis 1960. gadā, dzīvo Lielvārdes pagastā. 1987. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis inženiera grādu. 2005. gadā Baltijas Krievu institūtā ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē. Sēlpils pagasta padomes bijušais priekšsēdētājs, tagad – Salas novada pašvaldības deputāts un Lielvārdes novada pašvaldības jurists.
Interesants gadījums piedzīvots 2014. gada nogalē, kad vairāki jēkabpilieši saņēma e-pastu no Salas novada pašvaldības deputāta Jāņa Bites, kurā teikts, ka viņš atrodas Lielbritānijā un apzagts, tādēļ nespēj nokļūt mājās. Vēstulē lūdzis pārskaitīt naudu, lai varētu atlidot uz Latviju. Vidusdaugavas televīzijai Jānis Bite skaidroja, ka vēstuli nav sūtījis un ka viņa e-pastam piekļuvuši krāpnieki. Plānoja vērsties policijā.


Programma ne ar ko īpaši neizceļas

Par Latvijas Reģionu apvienības programmu viedokli pauž Bauskas iedzīvotājs Jānis Mičulis seniors:
– Izvērtēju daudzu partiju programmas, un vairākām tās ir saturīgas. To skaitā ir «Saskaņa», Zaļo un zemnieku savienība, «Attīstība/PAR» un arī Latvijas Reģionālā apvienība. Nevienā no šīm nav paredzēta revolūcija, nav lieli kalni sasolīti. Nav vienas absolūti labas pro-grammas, bet, ja apkopo visas un paņem to labāko, nav grūti radīt labu valdības koalīcijas līgumu.
Kopumā LRA ir pozitīva partija, kas ne ar ko īpašu neizceļas. Programma ir uzskatāma, pozitīva, izsvērta, pārskatāma un saprotama, ar piecām prioritātēm, kuras visas ir atbalstāmas. Piekrītu arī, ka normālas būtu atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā.
Lielākais trūkums – nav redzējuma par Latviju nākotnē. Solījumi ir, bet nav skaidrs, kā to īstenos. Man patīk tādas lietas kā ceļu sakārtošana, sabiedriskā transporta pieejamība, efektīva izglītības sistēma. Bet kāda tā būs? Samazinās skolu skaitu vai palielinās?
Liela viltība ir pirmajā prioritātē – tur minēta līdzvērtīga reģionu izaugsme. Tikai kādi būs reģioni? Vai būs reforma? Ir partija, kas pauž, ka būs 30 reģioni, ir tie, kas apgalvo, ka deviņi reģioni. Šeit konkrētības nav.
Valsts atbalsts vājāk attīstīto teritoriju izaugsmei – tāds jau ir. Arī uzņēmējdarbības jomā jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā ir liels atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai.
Saprotu, ka ir vietas trūkums 4000 zīmēs, bet daudz ko gribētu zināt plašāk. Kā veiks valsts pārvaldes funkciju auditu un decentralizāciju? Cik ilgā periodā realizēs?
Uz nākamo Saeimu gribētu redzēt, kādas likumdošanas iniciatīvas plāno, bet to nav, piemēram, kā risinās maksātnespējas administratoru lietu, tiesiskuma sakārtošanu? Pašlaik ļoti aktuāls šis jautājums, bet programmā nav. Arī VDK arhīvu atvēršana – tas tā diplomātiski teikts. To var izdarīt ar dažādiem nosacījumiem, beigās pilnīgai atklātībai nenododot.
Vēl viens šī politiskā spēka mīnuss uz vēlēšanām – personāliju saraksts ir viduvējs. Eduards Smiltēns «nepacels» visu. Artusa Kaimiņa vairs nav. Sarakstā īsti neredzu, par ko balsot.


Kāpēc nolēmuši balotēties Bauskas un Vecumnieku novada iedzīvotāji?

ALEKSANDRS NOVICKIS:
– Pildot vēlētājiem dotos solījumus Bauskas novada domē, strādājot gan pašvaldības iestādēs, gan valsts pārvaldē, esmu saskāries ar Latvijas politiskajai videi raksturīgajiem meliem, politisko korupciju un iedzīvošanos uz sabiedrības rēķina. Arī pašvaldībās, kas kļuvušas par «vietējām ķeizaristēm», notiekošais – negodprātīgie iepirkumi, saimnieciskie darījumi ar korupcijas pazīmēm, amatu dalīšana pēc radniecības, partiju vai draugu principa, likumu neievērošana, amatpersonu nekompetence, visatļautība, bezatbildība un nesodāmība – ir tas, kas vajā mūsu valsts izaugsmi un degradē jauno paaudzi. Šodien ir ar «zobiem jācīnās» par neliela sporta laukuma ierīkošanu lauku ciematā, atbalstu ģimenēm ar bērniem, tajā pašā laikā «tautas kalpi» no varas koalīcijas partijām apbrīnojamā vienprātībā ar vieglu roku sadala miljonus apšaubāmiem projektiem, vieglprātīgi izšķērdē nodokļu maksātāju sarūpēto, izkārto «savējiem» iedzīvošanos uz valsts un pašvaldības iepirkumiem. Pašvaldībā ir piedzīvota pat komiska situācija, kad varas deputāti lemj par teju 95 tūkstošiem eiro projektam, kurā paredzēta «korupcijas plāna izstrāde».
Atklātība, godīgums, atbildība mainīs Latvijas politisko vidi un vairos tautas uzticību valsts pārvaldei. Esmu sekojis 12. Saeimas LRA deputātu darbiem. Daudzi labi darbi ir iesākti, taču daudz ir darāmā, jābūt daudz mērķtiecīgākiem sabiedrības interešu aizstāvībā, tāpēc esmu nolēmis pievienoties LRA komandai, lai startētu 13. Saeimas vēlēšanās, jo saredzu, ka, iegūstot zemgaliešu uzticību, LRA varēšu ieguldīt savas zināšanas un darba pieredzi, enerģiju, principialitāti, lai panāktu mūsu valsts drošību un izaugsmi, lai cīnītos pret korupciju, valsts un pašvaldību līdzekļu izšķērdēšanu, uzraugošo iestāžu bezspēcību un tiesisko nihilismu, lai panāktu, ka mūsu valstī būtu gudra un efektīva pārvalde, kur katrs pats atbild par paveikto un strādā tautas interesēs.

RIHARDS MELGAILIS:
– Ilgus gadus dzīvojot laukos, strādājot pašvaldībā un savā zemnieku saimniecībā, esmu uzkrājis zināmu pieredzi, ko gribu ieguldīt Latvijas attīstībā. Latvijas Reģionu apvienība, kuras biedrs es esmu, savā programmā un darbībā iestājas par līdzvērtīgas izaugsmes iespējām visiem Latvijas reģioniem, par gudru un efektīvu valsts pārvaldi. Gribu panākt, lai uzlabotos uzņēmējdarbības vide, kas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Es iestājos par stipru un drošu Latviju.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 15

mazajam pļurkšķim!

Šodien ir ar «zobiem jācīnās» par neliela sporta laukuma ierīkošanu lauku ciematā, atbalstu ģimenēm ar bērniem, Tā sevi reklamē Novicka kungs, bet vai tik pats ar zobiem necīnās par lielāku algu, ko tad deputāts godīgais, saprot ar vārdiem, ģimene, godīgums, visatļautība, bezatbildība un nesodāmība – kas ir tas, kas vajā mūsu valsts izaugsmi un degradē jauno paaudzi, ar kādu personīgo pieredzi viņš vēlas šo procesu apstādināt????? Skaļi saukļi,ka visi zagļi un negodīgi ir viņa vienīgais cerība tikt uz zaļa zara! Mēra tronis taču arī bija tik tuvu...

pirms gada, 2018.08.22 20:26

lielajam plurkšķim

ir jācīnās vai nav jācīnās, bet bez Novicka tādu "nieku" kā pludmales volejbola laukumu Ozolainē nu bija problēmas, bet tagad paldies viņam ir laukums

pirms gada, 2018.08.22 21:08

pļurkšķim

balsojiet tik par Novicki, lai tiek Saeimā, ko tad viņam vairs Bauska tāds nieka miests vien ir, labāk lai visiem tiek , dalīta bēda pusbēda un mērot ceļu no Rīgas uz Bausku, lai ar zobiem pa Rīgu.

pirms gada, 2018.08.22 21:17

ups

nu ielieciet lūdzu Novicki par novada vadītāju, tā gribās redzēt kurš no savas siltās vietas nesīsies prom, nu tā gribās redzēt kur vēl ar vidējo izglītību vadīt nodaļu un ar visaugstāko turības diplomu pelnīt 2383.53 euro jūlija mēnesī

pirms gada, 2018.08.22 21:13

to ups

arī viņa sapnis būs piepildījies.

pirms gada, 2018.08.22 21:19

xsa

kurš no viņiem dzīvo skeitparka teritorijā un klausās nenormālo troksni dienās un naktīs? Pa dienu kā pie vilcienu stacijas, naktīs skaļa uzdzīve līdz plkst 4 rītā. Laikam neviens, jo pie savām dzīves vietām šadu skaļumu vis neviens no viņiem nevēlētos

pirms gada, 2018.08.22 21:50

Tofiks

Nu cik var.. Zvani policijai, vērsies domē, zvani Bez Tabu, tak vienalga ko tu dari, bet BEIDZ ČĪKSTĒT ŠEIT, TE TAČU NEVIENS TO TĀPAT NEREDZĒS!

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.23 07:54

Nu, vsi tad...

Nopērc mežā būdiņu un dzīvo bez trokšņiem un bez vilcieniem...

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.23 12:45

Rafiks

LRA pašlaik 2,7%, kas diez gan droši nozīmē, ka šiem nekur netikt. Un paldies dievam, ka tā.

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.23 12:49

administrācijas

tofiku-rafikam nedzen kreņķi ;)

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.23 22:31

Rafiks

Ja mēģini teikt, ka esmu no domes vai kādas citas Bauskas iestādes administrācijas, tad nošāvi PAMATĪGI garām.
Es vienkārši esmu A.N. anti-fans.

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.24 11:37

tofikam-rafikam

tagad skaidrs esi vienkārši ventilators (pūtējs).

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.24 11:56

Rafiks

Sanāk tieši, ka ne-pūtējs.

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.24 12:36

tofiku-rafikam

nu ja, salūzis ventilators (nepūtis)

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.24 21:05

www

Varnevičs un Danosa drēbi saprot, kā jāraksta, lai izpatiktu "Komunisma ceļa" redakcijai. Būs ņēmuši piemēru no dziesminieka Auzāna!

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.25 14:39

Projekts «Iesaukums politikā»