Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Deputātu kvotas» iespaido novadu dzīvi

Oficiāli Latvijā Saeima un Ministru kabinets pašvaldību darbā neiejaucas. Tomēr eksistē iespējas, kad ar vadošās koalīcijas partijām saistītie pašvaldību pārstāvji spēj iegūt savam novadam dažādu veidu finansējumu – gan no ministrijām, gan tā sauktās deputātu kvotas.
«Bauskas Dzīve» centās skaidrot, cik lielā mērā šāda veida atbalstu saņem tie, kuru vadība nav saistīta ar Saeimas valdošo koalīciju, piemēram, Vecumnieku novada pašvaldība.

Neliels ieguvums
No visiem Vecumnieku novada domes deputātiem centāmies iegūt atbildi uz jautājumu – vai jūsu pašvaldību ietekmējis tas, kura partija atrodas valsts vadībā? Šāds finansiāls ieguvums ir ne tikai tā dēvētās deputātu kvotas, bet reizēm arī iespēja piešķirt īpašus nosacījumus kādam novadam vai teritorijai Eiropas Savienības fondu vai valsts līdzfinansējuma saņemšanai.
 
«Mans viedoklis – nekad neesmu atbalstījis tādu sistēmu daudzu gadu garumā. Neesmu piedalījies šādu līdzekļu prasīšanā un dalīšanā,» saka Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, kurš pārstāv partiju «Latvijas Reģionu apvienība» (LRA). Vecumnieku novadam pašlaik nekāda īpašā pozitīvā ieguvuma nav bijis no tā, kuras partijas atrodas Saeimas valdošajā koalīcijā. Tomēr
G. Kalniņš atzīst, ka zināma atkarība no vadošajām partijām tomēr eksistē un ietekmē jebkuru nova-du – citu mazāk, citu vairāk. Kāds noteikti liekas vinnētājs uz iegūtā finansējuma rēķina, bet ne vienmēr tas dod jūtamu rezultātu. «Ir visādas speciālas programmas, pierobežas programmas, bet iedzīvotāji pamet šos novadus tāpat un pārceļas uz tiem novadiem, kuriem nav pieejami ne Eiropas Savienības, ne speciāli valsts atbalsta programmu līdzekļi,» analizē G. Kalniņš.

Vecumnieku novads nav starp bagātākajiem kvotu saņēmējiem. Ieva Pankrate, Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, informē, ka pašreizējās Saeimas darbības laikā novads ir saņēmis 51 206 eiro. Savukārt Rundāles novadam šī summa ir 59 200 eiro. Ilvija Tetērina, Rundāles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, informēja, ka 2016. gadā Svitenes tautas nama rekonstrukcijai piešķirti 9200 eiro un 2017. gadā Pilsrundāles vidusskolas sporta zāles remontam – 50 tūkstoši eiro.

Izmanto lietderīgi
No tiem Vecumnieku novada domes deputātiem, kas atbildēja uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem, četri pauž, ka nedaudz pašvaldības finansējums ir ietekmēts. Divi vērtē, ka drīzāk nav iedarbības, un divi apgalvo, ka ietekmes nav nemaz.

«Pēdējo četru gadu laikā tā saucamās deputātu kvotas izlietotas gan jaunu vides objektu izveidei, gan kultūrvēsturiskas ēkas remontam, kā arī muzeju eksponātu iegādei un darbības labākai nodrošināšanai. Ir sniegts atbalsts arī ugunsnelaimes skartas galdniecības atjaunošanai. Uzskatu, ka piešķirtie līdzekļi ir izlietoti lietderīgi. Lūgumi pēc finansiālas palīdzības ir atbalstīti Saeimā, ne tikai vienā partijā,» pauž deputāte Vēsma Petruševica, kura pašvaldību vēlēšanās startēja «Nacionālās apvienības» (NA) sarakstā.

Daļa deputātu skaidri saista saņemto deputātu kvotu finansējumu novadā ar atsevišķu partiju atbalstu. NA finansiāli palīdzējusi Vecumnieku baznīcai jumta remontā un Bārbeles pagasta muzejam «Ausekļu dzirnavas». Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) finansiāli atbalstījusi Vecumnieku muzeju. Tāpat tiek minēta Aiz-upes parka iekārtošana Vecumniekos un atbalsts nodegušam gaterim Bārbeles pagastā. Pārējie pagasti nav saņēmuši nekādu atbalstu no tā dēvētajām kvotām.

Saista ar ziedojumiem
Politiskajās aprindās velk likumsakarības starp deputāta no Bārbeles Mārtiņa Mediņa, kurš pašvaldību vēlēšanās startēja NA sarakstā, ziedojumu partijai un pirms tam saņemto finansējumu ar «deputātu kvotu» M. Mediņa muzejam «Ausekļu dzirnavas». M. Mediņš uzskata, ka šāda veida atbalstus gūst, tiekoties ar deputātiem. «Deputāti kas ievēlēti no Zemgales, sanākot kopā ar sava vēlēšanu apgabala iedzīvotājiem, biedrību pārstāvjiem un citiem, uzklausot ieteikumus un izvērtējot iesniegtos projektus, rosina Saeimā piešķirt papildu finansējumu dažādām aktivitātēm, piemēram, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, baznīcas atjaunošanai, parka izveidei, muzeja labiekārtošanai un citiem. Naudas izlietojums ir stingri uzraudzīts, lai tā tiktu izmantota piešķirtajam mērķim. Visi projekti, kas atbalstīti un realizēti Vecumnieku novada teritorijā, ir bijuši svarīgi novada attīstības veicināšanai,» tā M. Mediņš. Viņš pauž uzskatu, ka pašvaldības budžetu neietekmē tas, kāda partija ir valdībā.

«Ja runājam par valdību, tad ietekmes uz novadu nav. Ja par Saeimu, tad jā, novads ir saņēmis dažādu finansējumu gan «deputātu kvotu», gan valsts finansētu programmu veidā. Tas ir izdevies dažādu partiju deputātiem, tādēļ runāt par kādas vienas partijas īpašu ietekmi arī nevar,» pauž deputāts Dainis Rijkuris, kurš pārstāv Nacionālo apvienību.

Neesoša priekšrocība
Atšķirībā no citiem novadiem Vecumnieku novadam ir teorētiska priekšrocība – Saeimā darbojas bijušais novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis. Tiesa, tikai viens no deputātiem atzinis, ka varbūt ir kāda priekšrocība, bet pārējie pauda, ka tieša ieguvuma nav. «LRA konsekventi neatbalsta šādu finanšu līdzekļu piešķiršanas metodiku, un novads arī nekādu materiālu atbalstu nav varējis iegūt,» pauž V. Petruševica. «Novada budžetu tas nav ietekmējis. Deputātiem jāstrādā visas valsts labā,» saka M. Mediņš. «Varbūt pat ietekmējis negatīvi. Ja runājam par novadam piešķirto valsts finansējumu, tad zinu, ka vairāk ietekmes ir ZZS un NA paveiktajam. Bet to arī var saprast, LRA ir opozīcijas partija, tās iespējas lemt par finansējuma pārdali par labu vienam vai otram projektam ir ierobežotas,» pauž D. Rijkuris. Viņš arī neatbalsta šādu sistēmu. «Neuzskatu, ka ir pareizi finansējumu pašvaldībām dalīt pēc jebkādas partijiskās piederības. Nosacījumiem ir jābūt vienādiem, un viss jāizšķir pašvaldības vadītāju spējai panākt rezultātu vienādu iespēju vidē,» pauž deputāts.

Rihards Melgailis atzīst, ka ietekme tomēr ir. Kad nokļuvis Saeimā, viena paziņa lūgusi atbalstu ar «deputātu kvotu». Kad sapratusi, ka no LRA tā nebūs, pārgājusi uz valdošās koalīcijas partiju un finansējumu tomēr ieguvusi. «Pašlaik tomēr ir tā – ja ir saistība ar koalīcijas partijām, finansiāli tas var palīdzēt. Opozīcijā tā nav, un arī kopumā neuzskatu šādu sistēmu par pareizu,» pauž R. Melgailis. Viņš atzīst, ka iespējams izmantot sakarus arī ministriju līmenī, it īpaši, ja kāda partija ilgstoši pārvalda kādu no ministrijām un ir atradusi veidus, kā šo finansējumu sadalīt. «Pierādījumu gan nav, ir tikai bažas, ka šo situāciju izmanto,» pauž deputāts.

Deputāti dala
Saeimas deputāts Rihards Melgailis no Vecumnieku pagasta pārstāv partiju LRA, kura uzskata, ka šāda finansējuma sadale ir izskaužama.

«2019. gada budžetā «deputātu kvotas» atklāti nav paredzētas. Atceros, kad sāku strādāt 2016. gada septembrī – toreiz apsprieda 2017. gada budžetu. Uz Saeimu atnesa no Ministru kabineta praktiski gatavu budžetu, un tur atstāti miljoni, kurus deputātiem sadalīt. Uzreiz bija ļoti daudz ierosinājumu. Mēs šajā dalījumā neiesaistījāmies. Par katru no priekšlikumiem rosinājām atsevišķu balsojumu, jo neuzskatījām, ka tas ir valsts budžeta jautājums,» atceras R. Melgailis. «Deputātu kvotu» izrādījās ļoti daudz, un dažādi bija deputātu priekšlikumi par noteiktu summu sadali dažādiem projektiem, tai skaitā pat skolas fasādes krāsošanai. Vecumnieku novadā toreiz bija Ingmāra Līdakas atbalsts Aizupes parka iekārtošanai un Nacionālās apvienības atbalsts «Ausekļu dzirnavām». Ļoti lielas summas toreiz tika veltītas Ventspilij, ko saistīja tieši ar Zaļo un zemnieku savienības ietekmi.

Jaunajā Saeimā, pēc R. Melgaiļa vērtējuma, ja nomainīsies liela daļa deputātu, tad pirmajā gadā līdzīgu valsts budžeta grozījumu varētu būt maz – kamēr jaunie deputāti pieradīs, paies laiks. Turklāt pirmā sēde būs novembrī, bet decembrī budžetam jābūt pieņemtam – laika nav daudz, tāpēc, ja arī šāda sistēma turpināsies, šogad priekšlikumu varētu būt mazāk.

VĒRTĒJUMS

Izskaužama prakse

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents:
– Neatbalstu valsts budžeta izdevumu plānošanu, kas paredz iespēju Saeimas deputātiem daļu no valsts budžeta naudas sadalīt mazākiem vai lielākiem projektiem bez jebkādas procedūras, kritērijiem, atklātības, bez pienācīgas līdzekļu izlietošanas kontroles. Šāds budžeta izdevumu sadalīšanas veids ir nepārskatāms, saistīts ar korupcijas riskiem, jo sabiedrībai nav iespējas pārliecināties par budžeta tēriņu lietderību, kā arī apsvērumiem, kāpēc tieši konkrētajam projektam Saeimas deputāti piešķīruši finansējumu. Šāda pieeja neliecina par valsts budžeta plānošanas briedumu, jo īpaši, ja līdzekļi «ieplūst» tajās pašvaldībās, kurās pie varas ir attiecīgās partijas biedri. Šāda pieeja arī absolūti demotivē tās sabiedriskā labuma organizācijas, kas ievēro likumu un piedalās publiskos projektu konkursos, ja cita organizācija bez jebkādas konkurences, aizsūtot īsu e-pastu Saeimas deputātam, var iegūt valsts budžeta līdzekļus. Es ceru, ka 2019. gada valsts budžeta izstrādes procesā jaunievēlētā Saeima neturpinās izskaužamo «deputātu kvotu» praksi.


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Projekts «Iesaukums politikā»