Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunuļiem priekšā nostāda klejotājus politikā 1

Politisko partiju apvienība «Attīstībai/Par!» ir jaunveidojums, apvienojot vairākas partijas, tas tapis, gatavojoties šī gada Saeimas vēlēšanām.

Partija «Latvijas attīstībai» (LA) 2013. gadā dibināta kā labēji konservatīva partija, kuras pirmais priekšsēdētājs bija Einārs Repše. Tagad tā sevi pozicionē kā liberālu politisko partiju. 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās par LA nobalsoja 9421 balsstiesīgais (2,12%). 12. Saeimas vēlēšanās LA ieguva 0,89% balsu. Krietni labāk LA veicās pērn pašvaldību vēlēšanās. Rīgā LA ieguva deviņas deputātu vietas, Bauskā deputāta krēslā iesēdās viens kandidāts.

«Kustība «Par!»» ir 2017. gada augustā dibināta proeiropeiska liberāli centriska politiskā partija, kuru vada Daniels Pavļuts. Šī gada martā kongresā tika pieņemts lēmums par apvienības veidošanu ar partijām «Latvijas attīstībai» un «Izaugsme» kopīgam startam 13. Saeimas vēlēšanās. Partija «Izaugsme» reģistrēta 2013. gadā.

Saeimas vēlēšanās kandidātu vidū ir visu apvienībā esošo politisko veidojumu pārstāvji, cenšoties ievērot līdzsvaru. Zemgalē un Rīgā sarakstu galvgalī ir «Kustības «Par!»» pārstāvji, Latgalē un Kurzemē galvgalī – LA vadošie biedri. Cīņu par vidzemnieku balsīm vadīs eiroparlamentārietis Artis Pabriks.

Apvienība «Attīstībai/Par!» sevi pieteikusi un cenšas pozicionēt kā jaunu politisko spēku arī personāliju ziņā. Sarakstos netrūkst gados jaunu cilvēku, vidējais kandidātu vecums ir 40,6 gadi. Partija mērķē uz vēlētājiem, kuri ir līdzīgi viņu atbalstītājiem: dzīvo reģionā, kurā balotējas attiecīgais kandidāts, un jaunieši. Tomēr nejauši vai, visticamāk, apzināti līderu loma uzticēta lielajā politikā pieredzējušām personām. Zināmi vārdi, jauks vizuālais tēls un labas komunikācijas prasmes šos cilvēkus, visticamāk, iesēdinās Jēkaba ielas nama krēslos. Taču «melnā darba» darītāji, jaunie politiskie censoņi var palikt aiz svītras. Tas rada šaubas par svaigu vēsmu ieplūšanu Saeimas sēžu zālē.

Pārskatot kandidātu sarakstus, protams, priecē 90,4% augstākās izglītības rādītājs, nedaudz mulsina piektdaļas deputātu nevēlēšanās atklāt savu tautību. Pārdomas raisoša ir vēl kāda nianse – kandidātu prāvās parādsaistības. Zemgales vēlēšanu apgabalā teju pu-
sei – septiņiem no 17 – ir vairākos desmitos tūkstošos eiro mērāmi parādi. «Kustības «Par!»» līdera Daniela Pavļuta parādsaistību līmeni – 194 779 eiro – zemgalieši gan nesasniedz. Šo faktu varbūt arī nepienāktos kritizēt, jo dzīve uz parāda kļūst par arvien izteiktāku modernās pasaules iezīmi.

«Mēs iestājamies par liberālām un demokrātiskām vērtībām,» paziņojis apvienības premjera amata kandidāts A. Pabriks. Pēc viņa domām, partijai būs jāiestājas par divām vērtībām – taisnīgumu un brīvību. Kā prioritātes nākamajā valdībā viņš minēja veselības aprūpi un izglītību.

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Ilze Viņķele
Dzimusi 1971. gadā, dzīvo Rīgā, Rīgas Stradiņa universitātē 2009. gadā ieguvusi maģistres grādu sabiedrības veselībā, 2017. gadā ieguvusi maģistres grādu veselības vadībā. Ir partijas «Kustība «Par!»» valdes locekle un politisko partiju apvienības «Attīstībai/Par!» valdes locekle. Tautību nav norādījusi, ir 20 402 eiro lielas parādsaistības.
I. Viņķele dzimusi Rēzeknē patriotiski noskaņotu latviešu ģimenē. Viņas tēvs ārsts Juris Galerijs Vidiņš ir bijis izsūtījumā Sibīrijā, disidents, darbojies organizācijā «Helsinki-86», bijis divu Saeimu deputāts.
I. Viņķele uz Saeimu kandidēja jau 2006. gadā, taču netika ievēlēta. Darbojusies politiskajās partijās «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, «Pilsoniskā savienība». 10. Saeimā ievēlēta no apvienības «Vienotība», bija arī 11. Saeimas deputāte. 2011. gada oktobrī kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā.
12. Saeimas vēlēšanās I. Viņķele bija viena no visvairāk svītrotajām deputātu kandidātēm. Pērnvasar izstājās no «Vienotības», augustā kopā ar kolēģiem nodibināja partiju «Kustība «Par!»». Septembrī nolika Saeimas deputātes mandātu, lai papildinātu izglītību, studējot ASV, Arizonas Universitātes Makeina institūtā. Tur bija iespēja apgūt labāko praksi par sieviešu un jauniešu iesaisti politikā, darbu ar vēlētājiem, satura definēšanu partiju programmās, politisko ētiku un daudzus citus jautājumus. Mēdz būt lietišķa, stingra, taču pērn aprīlī kādā televīzijas pārraidē izplūda emocijās un, nespējot turēties pretim oponenta nekorektajiem, aizskarošajiem pārmetumiem, pameta televīzijas studiju.

2. Aigars Bikše
Dzimis 1969. gadā, dzīvo Jaunpils novadā, latvietis. 1994. gadā ieguvis maģistra grādu tēlniecībā, ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Ir vairāku dzīvokļu Rīgā un sešu dažādu marku un dažādu izlaiduma gadu vieglo automobiļu īpašnieks. A. Bikšem ir 11 678 eiro lielas parādsaistības. Par viņa mākslinieka prasmēm reiz vēstīts, ka A. Bikše ir tēlnieks ar modes talantu, kurš izraisa skandālus un novēro, kā tie atrisināsies. Politiskajos procesos sevi līdz šim skaļi nav apliecinājis.

3. Andulis Židkovs
Dzimis 1969. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbībā, studējis arī Latvijas Universitātē. Ir Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors, partijas «Kustība «Par!»» valdes loceklis. A. Židkovs ir valsts pārvaldes un transporta nozares lietpratējs ar 20 gadu stāžu, strādājis ārpus Latvijas. Bijis Autotransporta direkcijas valdes loceklis, vadījis uzņēmumu «Pasažieru vilciens».

4. Artūrs Toms Plešs
Dzimis 1992. gadā, dzīvo Bauskā, latvietis. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu, ir ceļu un tiltu inženieris. Bauskas novada domes deputāts, partijas «Latvijas attīstībai» valdes loceklis. Studējis ceļu un tiltu inženieriju Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī Dānijas Tehniskajā universitātē. Pašlaik izstrādā zinātnisku pētījumu par to, kā «Rail Baltica» dzelzceļa stacija Bauskā ietekmētu Bauskas novada un tuvējā reģiona ekonomisko izaugsmi. Ir SIA «Digital media solutions» valdes loceklis, pieder kapitāla daļas SIA «Dronevertising».
Politikā viņš ienāca strauji, gūstot ievērību un acīmredzot arī Bauskas novada vēlētāju atbalstu ar savām aktivitātēm dzelzceļa stacijas izbūves rosināšanā. Novada domē A. T. Plešs sāka darbu pozīcijas pusē, taču šopavasar bija to deputātu vidū, kuri panāca domes vadības maiņu. Pēc tam A. T. Plešs savu nostāju mainīja, liedzot opozīcijas deputātiem iegūt varu.

5. Ilmārs Dūrītis
Dzimis 1976. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2010. gadā ieguvis zinātņu doktora grādu veterinārmedicīnā. Ir LLU dekāns, profesors. Ir Pārtikas un veterinārā dienesta veterināro zāļu reģistrācijas komisijas loceklis, priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Veterinārārstu biedrības profesionālās un ētikas komisijas loceklis. I. Dūrītim ir dzīvoklis, māja un zeme Jelgavā, kā arī zemes īpašumi Pļaviņās un Aiviekstes pagastā. Reģistrējis 39 111 eiro lielas parādsaistības. Kolēģi I. Dūrīti raksturo kā cilvēku, kurš ir pārliecināts par lietām, kuras vēlas sasniegt. Viņam piemīt augsts pašvērtējums. Labākā rakstura iezīme – spēja klausīties un uzklausīt. Spējis stāvēt pretī vecās profesūras uzskatiem LLU.

6. Kristīne Kazāka
Dzimusi 1987. gadā, deklarētā dzīvesvieta – Bauskas novads, latviete. Latvijas Universitātē (LU) ieguvusi bakalaures grādu komunikācijas zinātnē. Ir Latvijas Pilsoniskās alianses sabiedrisko attiecību vadītāja. Ikdienā viņa darbojas nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības aktivitāti, līdzdalību un iesaistīšanos. K. Kazākai ir 40 329 eiro lielas parādsaistības. Politiskajās un sabiedriskajās aktivitātēs Bauskas pusē joprojām sevi nav apliecinājusi.

7. Sanita Kalniņa
Dzimusi 1980. gadā, dzīvo Rīgā, latviete. LU ieguvusi bakalaures grādu ekonomikā, ir grāmatvedības eksperte SIA «Fidabalt international». Ir 36 178 eiro liels parāds.
  
8. Darja Smirnova
Dzimusi 1979. gadā, dzīvo Jelgavā, tautību nav vēlējusies norādīt. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2004. gadā ieguvusi maģistres grādu mūzikā. Ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra I vijoļu grupas koncertmeistara vietniece.

9. Lilija Apine
Dzimusi 1988. gadā, latviete, dzīvo Jūrmalā. Augstāko izglītību ieguvusi LU, ir dabas zinātņu maģistre vides zinībās. Ir projektu koordinatore «CEE Bankwatch Network».

10. Miks Celmiņš
Dzimis 1993. gadā, dzīvo Rīgā, latvietis. Kingstonas Universitātē 2014. gadā ieguvis bakalaura grādu kinematogrāfijā. Ir nodibinājuma «Make Room Europe» direktors, Eiropas Savienības-Indijas fonda «Make Room India» valdes loceklis, asociācijas «Work in Progress 4 EU» valdes loceklis.

11. Armands Vītols
Dzimis 1960. gadā, dzīvo Ķekavas novadā, latvietis. Rīgas Tehniskajā universitātē 1984. gadā iegūts maģistra grāds elektrosakaru inženierijā, 2002. gadā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Pašlaik ir bezdarbnieks. Deklarējis 25 000 eiro uzkrājumu skaidrā naudā, kā arī 30 000 eiro lielas parādsaistības.

12. Artūrs Luņevs
Dzimis 1982. gadā, dzīvo Bauskas novadā, tautību nav norādījis. LU 2015. gadā ieguvis bakalaura grādu ģeogrāfijā. Strādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā par kartogrāfijas inženieri-informātiķi.

13. Endijs Lisovskis
Dzimis 1984. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. 2007. gadā LU ieguvis bakalaura grādu datorzinātnēs. Ir pašnodarbināta persona. Pieder 30 akcijas Lielbritānijā reģistrētajā komercsabiedrībā «Revolut Limited 9th Floor 107 Cheapside». Ir 32 685 eiro parādsaistības.

14. Kaspars Bernāns
Dzimis 1966. gadā, dzīvo Rīgā, latvietis. Pabeidzis Rīgas 64. vidusskolu, strādā par pasažieru apkalpošanas departamenta vadītāju SIA «Havas Latvija». Kolēģi viņu raksturo kā strādīgu, atbildīgu, ļoti gudru cilvēku. Kaspars ir draudzīgs, koleģiāls, ir cilvēks ar raksturu un saviem principiem.

15. Artūrs Kļaviņš
Dzimis 1991. gadā, deklarētā dzīvesvieta – Vecpiebalgas novads. Tautību nav vēlējies norādīt. LU ieguvis maģistra grādu vadībzinātnē, pirms tam Rīgas Stradiņa universitātē apguvis tirgzinību un reklāmu. Ir SIA «Meditec» projektu vadītāja asistents.

16. Egīls Zeps
Dzimis 1990. gadā, dzīvo Jēkabpilī, latvietis. Augstāko izglītību ieguvis Banku augstskolā 2013. gadā. Ir SIA «ZIP-PRO» valdes
loceklis, pieder šī uzņēmuma
3020 kapitāldaļas. Ir trīs vieglo automobiļu īpašnieks, viens auto ir valdījumā.
  
17. Gundars Bēms
Dzimis 1984. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. Zaļenieku arodvidusskolā izmācījies par grāmatvedi. Strādā par tirdzniecības speciālistu SIA «TAMREX Latvia». Ir Zaļās evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks. Pieder 100 kapitāla daļas SIA «Repanda».

Iedzīvotāji vērtē partiju apvienības «Attīstībai/Par!» programmu

Valda Karnīte, skolotāja un kultūras darbiniece Iecavā:
– Partijai daudz jauku solījumu. Ja tos izpildītu, rīt ap brokastlaiku jau dzīvotu kā paradīzē. Tādēļ no vispārējās piedāvājumu analīzes pievērsos sev tuvākajām jomām. Lielisks ir apgalvojums – vajadzīgi gudri skolotāji. Kur tos mēs ņemsim, kas viņus sagatavos, cik ilgā laikā – atbildes nav. Programmā diemžēl neatradu nevienu vārdu par interešu izglītību. Manuprāt, skolēniem tā ir ļoti svarīga joma. Kori, deju ansambļi, teātru kolektīvi – neiesaistot tajā skolēnus, kultūrizglītības tieksmes var izpalikt pavisam. Kultūras sadaļā atradu norādi par finansējuma piesaisti. Taču runāts tiek tikai par profesionālo mākslu. Tātad amatiermāksla paliek pabērna lomā. Taču mūsu tik daudzinātos un cildinātos Dziesmu un deju svētkus arī veido amatierkopas. Lai arī programmā vairākkārt uzsvērta vēlme attīstīt reģionus, kultūras jomā es to nesaskatīju.

Kristaps Zēbergs, strādā Rundāles pilī:
– Šo sarakstu esmu paturējis prātā, jo tā varētu būt partija, par kuru balsot 6. oktobrī. Programmā vairums solītā ir izpildāmas lietas. Tomēr ir atsevišķi dažu sociālo grupu «ķeramie» punkti, kurus īstenot nav nekādu cerību. Saprotu, ka bez tādiem mūsdienu politikā neiztikt.
Īpašu uzmanību piesaistīja sadaļa «Modernā Latvija». Vairumu no tur vēstītā atbalstu. Vienīgi mulsina, ka daudz kas no solītā jau reāli darbojas.
Interesants ir partijas piedāvājums samazināt pašvaldību skaitu. Man šī ideja šķiet atzīstama. Taču to nedrīkstētu sabojāt, veicot automātisku novadu apvienošanu bijušo rajonu robežās. Ir daudz rūpīgāk jāpārdomā, kur vērts apvienot, kur labāk atstāt pašreizējos novadus. Tādēļ šis programmas punkts man nebūs uzrunājošais.
Ilze Viņķele nav tā spožākā «lokomotīve», ņemot vērā viņas daudzo partiju maiņu un atsevišķus dīvainus izteicienus. Taču, atceroties viņas darbus, man I. Viņķele šķiet reāliste un nav tendēta uz lētu populismu.

Jānis Urbiņš, uzņēmējs Bauskā:
– Izvērtējot «Attīstībai/Par!» programmu un piedāvāto skatījumu par labāku un modernāku Latvijas vīziju, atradu tajā pozitīvas norādes. Man patīk partijas atbalsts zaļai domāšanai, pievēršot lielāku uzmanību atkritumu šķirošanai, iestājoties par gaisa piesārņojuma samazināšanu un atbalstu ekoloģiskajai pārtikai. Apsveicama ir vēlme uzlabot pašlaik ļoti bēdīgā stāvoklī esošo Latvijas tieslietu sistēmu, panākt, ka neviens vainīgais nepaliks nesodīts, ka tiks izskausta korupcija. Taču, godīgi sakot, ir maz ticības, ka to izdosies sakārtot tuvāko gadu laikā. Tomēr vēlme to darīt ir apsveicama.
Esmu par atvērtu, liberālu demokrātiju. Taču partijas programmai šajā jomā es līdz galam neuzticos. Uz dažiem solījumiem raugos mazliet skeptiski. Divkāršot medicīnas māsu algas, desmit gados divkāršot pensijas, trīskāršot finansējumu zinātnei, divkāršot Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu. Ir patīkami to lasīt, taču neredzu atbildi, kur tam tiks rasts finansējums.
Nedomāju, ka, samazinot pašvaldību skaitu trīs reizes, budžetā radīsies finansējums iepriekšminēto solījumu izpildei.
Mani uzrunāja šis: «Darba algas ir lielākas, bet darba nodokļi – mazāki. Nodokļus maksāt ir viegli un ērti, to dara visi, bet no maziem ienākumiem un par maziem īpašumiem tie ir zemāki.» Iespējams, šis būtu reāls solis ēnu ekonomikas mazināšanai, tādējādi palielinot ieņēmumus valsts budžetā. Taču esmu skeptisks par iespēju solījumu īstenot īsā laikā.
Ceru, ka sabiedrība kopumā kļūs gudrāka, izglītosies un izpratīs nodokļu sistēmas būtību. Šādus sabiedrības izglītošanas piedāvājumus vēlētos vairāk redzēt partijas programmā.

Vārds kandidātiem no Bauskas novada

Artūrs Toms Plešs, Bauskas novada domes deputāts, partijas «Latvijas attīstībai» valdes loceklis:
– Savā politiskajā darbībā vienmēr esmu vadījies pēc principa – katram pieņemtajam lēmumam ir jābūt Bauskas novada iedzīvotāju interesēs. Tādēļ stingri iestājos par Bauskas novada pašvaldības policijas izveidi, sāku iniciatīvu par dzelzceļa stacijas izbūvi Bauskā. Esmu vairākkārt vērsis Satiksmes ministrijas uzmanību uz to, ka ir nepieciešams izbūvēt Bauskas apvedceļu.
Ir absolūti netaisnīgi, ka pieaug ar auto saistīti nodokļi. Cilvēki maksā vairāk, bet pretim saņem nesakārtotus ceļus un bojā uz tiem savas mašīnas. «Attīstībai/Par!» piedāvā novirzīt likumā paredzētos 80% no akcīzes nodokļa par degvielu autoceļu sakārtošanai un attīstībai. Reģionu attīstība nav iespējama, ja ceļi nav izbraucami un infrastruktūra nav attīstīta. Taisnīga un vienlīdzīga Latvija ir tāda, kurā visa valsts ir līdzvērtīgi attīstīta.

Kristīne Kazāka ieguvusi komunikācijas zinātņu bakalaures grādu Latvijas Universitātē, studējusi un ieguvusi kultūras apmaiņas pieredzi ASV:
– Tikai esot pilsoniski aktīvi, mēs varam veicināt sava novada, reģiona, visbeidzot valsts izaugsmi un attīstību. Lai sekmētu kopējo labklājības augšupeju, jāsāk ar savu pilsētu, savu pagalmu un sevi. Tieši šī iemesla dēļ dibināju partijas «Latvijas attīstībai» Bauskas nodaļu, lai dotu iespēju līdzīgi domājošiem, jauniem un entuziasma pilniem cilvēkiem apvienoties spēkos un idejās. Mēs gribam saprast, mācīties un piedalīties tādas politikas īstenošanā, kas veicinās Bauskas novada attīstību.
Būt pilsoniski aktīvai un iesaistīties nebija tikai mirkļa iegriba, bet gan stingra apņemšanās un pārliecība, tādēļ es kandidēju Saeimas vēlēšanās. Pienācis laiks vecās sejas nomainīt pret jauniem, zinošiem un ambicioziem cilvēkiem.
Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 20% turīgāko mājsaimniecību ienākumi ir sešas reizes augstāki nekā 20% trūcīgāko mājsaimniecību.

Artūrs Luņevs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartogrāfijas inženieris-informātiķis:
– Izlēmu kandidēt apvienības «Attīstībai/Par!» sarakstā, jo mani jau kopš bērnības ir interesējusi politika, ekonomika, pasaules kārtība kopumā un tas, kas to veido. Kad kļuvu pilngadīgs, sāku pievērst uzmanību Latvijas politikai, ļoti nopietni uztvēru savas pirmās vēlēšanas, skatījos visas TV debates, lasīju rakstus, lai zinātu, par ko atdot savu balsi. Bieži dzirdēts, ka Latvijā uz Eiropas un pat uz Baltijas fona maz cilvēku iesaistās politikā, pilsoniskā sabiedrība ir mazaktīva. Bieži uzsver, ka aktīvākiem jākļūst jauniem cilvēkiem. Ar savu piemēru gribu rādīt, ka politika domāta jebkuram Latvijas pilsonim neatkarīgi no vecuma.
Manas stiprās puses ir ģeogrāfiski telpisks skatījums, kā attīstīt Latviju, spēja izvērtēt un redzēt katra reģiona stiprās puses, iespējas, potenciālu. Patīk «Jāņa sētas» un Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā platforma skolu tīklu analīzei. Šādas analītiskas ģeotelpiskas platformas būtu jāizveido arī citām jomām, lai sekmīgi noslēgtu novadu reformu, optimizētu ceļu, arī valsts un pašvaldību iestāžu tīklu.


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Projekts «Iesaukums politikā»