Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā sadarboties ar tautas kalpiem Saeimā

Ievēlot simt Saeimas deputātus, iedzīvotāji vienlaikus balso par jaunās valdības iespējamām aprisēm. Partiju pārstāvniecība Saeimā nosaka, kāda veidosies koalīcija, kuras ministrijas būs kādu politisko spēku pārraudzībā.

Vai Saeimā ievēlēto partiju politiķi var kaut kādā veidā ietekmēt pašvaldības darbu, palīdzēt vietējai varai dažādu problēmu risināšanā un iecerēto projektu realizācijā? «Bauskas Dzīve» par to izjautā Bauskas novada domes vadību, kā arī deputātus. Viņu sacītais lai rosina pārdomām pirms savas izvēles 6. oktobra vēlēšanās!

Apsveikums pēc 20 minūtēm
Pirms novadu izveidošanas Bauskas pilsētas domē bija situācija, kad cerības vadīt pilsētu bija Tautas partijai (TP). Lai panāktu sev labvēlīgas koalīcijas izveidi, TP vadība solīja naudu nozīmīgu sabiedrisku objektu būvei pilsētā. Tautas partijai toreiz varas grožus iegūt neizdevās, lielbūve Bauskā neīstenojās.

Bauskas novads četrus gadus bija no Pilsoniskās savienības ievēlētā deputāta Valda Veipa pārraudzībā. Nepilnus piecus gadus varas groži novadā piederēja Nacionālās apvienības (NA) biedram Raitim Ābelniekam. Trešo mēnesi vara Bauskas novadā ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja, Zaļās partijas biedra Arnolda Jātnieka rokās.

«Bauskas Dzīvei» A. Jātnieks atzīst – kamēr bijis ierindas deputāts, no partijas vai apvienības vadības nedz par viņu, nedz par vēl diviem no šī saraksta ievēlētajiem deputātiem nav bijusi nekāda interese. «Minūtes divdesmit pēc manas ievēlēšanas novada domes priekšsēdētāja amatā es saņēmu apsveikumu no ZZS vadītāja Augusta Brigmaņa,» par attieksmes maiņu stāsta A. Jātnieks.

Tiekas ar premjeru
Par labu viņš atzīst iespēju pašvaldības vadītājam saņemt atbalstu no partijas augstākās vadības. «Tas būtu tikai normāli. Varas partijas noteic politisko situāciju valstī, un partijas biedriem ir iespēja vērsties pie augstākajām amatpersonām. Ja pašvaldību vadītu tādas partijas biedrs, kura nav pārstāvēta Saeimā vai ir mazskaitlīga un neko neietekmē, tad šādai pašvaldībai strādāt būtu grūtāk,» spriež A. Jātnieks.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš neslēpj gandarījumu par savas apvienības esamību pie varas. Viņam nācies piedalīties dažās koalīcijas padomes sēdēs, ir iespēja tikties ar Ministru prezidentu, arī Valsts prezidentu, kuri ir cieši saistīti ar ZZS. «Šajās tikšanās reizēs jutu, ka tā ir pavisam citādāka attieksme. Mani uztver nevis kā ierindas deputātu, bet gan kā pašvaldības vadītāju,» atzīst A. Jātnieks.

Pašvaldības vadītājs skaidro, ka sarunās ar partijas vadību un amatpersonām tiek pieminētas novada vajadzības, lai gan tās būtiski neatšķiras no problēmām valstī kopumā. Tā ir nepieciešamība krasi uzlabot lauku ceļu stāvokli. Vēl otra aktuāla lieta daudzās pašvaldībās ir dzīvojamais fonds, konkrētāk – tā nepietiekamība.

«Svarīgi, lai mūsu jaunie cilvēki nemūk no šejienes projām, lai viņiem te ir, kur dzīvot. Pašvaldība saviem spēkiem šo problēmu atrisināt nevar. Te nepieciešams valdības atbalsts. Par to esmu runājis arī ar premjeru. Ceru, ka valdības līmenī tam var rast risinājumu. Atbalsts jaunām ģimenēm, dažādas atlaides jaunajiem speciālistiem. Tāpat tas varētu būt atbalsts lauku viensētām ēku siltināšanai vai ūdens apgādes sistēmas sakārtošanai,» uzskata Bauskas pašvaldības vadītājs.

Sazinās ar partijas vadību
NA biedram Raitim Ābelniekam «Bauskas Dzīve» vaicāja par tā saukto deputātu kvotu pieejamību laikā, kad viņš bija saimnieks Bauskas novadā. R. Ābelnieks pastāstīja, ka Saeimas deputātu tieša ietekme pašvaldības darbā ir, bet ne liela: «Uzskatu, ka Saeimai un valdībai ir jāizvērtē valsts resursu piešķiršana pašvaldībām, ņemot vērā patiesās vajadzības un nepieciešamību, nevis pašvaldības vadības politisko piederību. Nacionālā apvienība šajā jautājumā ir visai konsekventa. Tā saucamās deputātu kvotas tika izlietotas arī tādās pašvaldībās, kur mūsu partija nebija vadošās pozīcijās. Cik man zināms, visvairāk šie līdzekļi tika piešķirti tādām organizācijām un biedrībām, kuru darbība aptver visu Latviju.

Sadarbība ar savas partijas vadību, Saeimas deputātiem un valdības ministriem man visu laiku ir bijusi cieša. Visvairāk tā izpaudās savstarpējā informācijas apmaiņā. Es regulāri izstāstīju par paveikto un iecerēto Bauskas novadā, par problēmām, kuru risināšanā nepieciešams valsts atbalsts. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) realizēti vairāki nozīmīgi infrastruktūras projekti – Bauskas pils atjaunošana, lietusūdens kanalizācijas ierīkošana lielā pilsētas daļā u. c. Arī partijas vadība, Saeimas deputāti un ministri daudzreiz konsultējās ar mani kā pašvaldības vadītāju, lai formulētu partijas viedokli vienā vai otrā valstiski svarīgā jautājumā. Daudzas reizes Reģionālo attīstības centru asociācijā tika apspriesti topošie Ministru kabineta noteikumi un citi dokumenti, kuros bija jūtama lielo pilsētu lobija ietekme. Tādos gadījumos sazinājos ar partijas vadību un lūdzu atbalstu, lai Koalīcijas padomē panāktu labvēlīgāku risinājumu reģionālajiem attīstības centriem, tostarp Bauskas novadam. Daudzas reizes arī šāds atbalsts tika saņemts.»

Visi domā par vēlēšanām
«Ja runā par valsts atbalsta konkrētām naudas summām Bauskas novadam, kas iegūtas, pateicoties NA Saeimas deputātiem, varu nosaukt 300 000 eiro piešķīrumu Bauskas peldbaseina būvniecībai. No «deputātu kvotām» mums tika daudz mazākas summas Bauskas novada infrastruktūras objektiem: bērnu rotaļlaukumiem, kultūras iestāžu pieejamības nodrošināšanai u. c.»

No ZZS saraksta ievēlētais Bauskas novada domes deputāts Valdis Veips, kurš bija pirmais Bauskas novada vadītājs, neatminas, ka kādas konkrētas partijas atrašanās valsts vadībā būtiski būtu palielinājusi pašvaldībai pieejamos resursus, ja nu vienīgi tas bijis atbalsts dažu projektu īstenošanā. Par pašreizējo ZZS atbalstu novadam viņš arī izsakās atturīgi, piebilstot, ka pašlaik partijas vairāk domā par Saeimas vēlēšanām un pašvaldību lietas novirzītas otrajā plānā.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs (NA) zina teikt, ka pašvaldībai pieejamos resursus nav ietekmējis tas, kura partija atrodas pie varas. Savukārt no «deputātu kvotām» neliels labums novadam ticis.

Novada domes deputāte Inita Nagņibeda savulaik pārstāvējusi NA, tagad ir Jaunās konservatīvās partijas biedre. «Nevaru teikt, ka pašvaldībā ir ļoti liela ietekme no varas partijas, bet noteikti kādi ziedojumi ir bijuši. Taču to vislabāk zinās pateikt konkrētās partijas pārstāvji. Savulaik kopā ar domes priekšsēdētāju aktualizējām bibliotēkas nepieciešamību Bauskā, bijām Kultūras ministrijā, tikāmies ar ministri,» stāsta I. Nagņibeda. Šī pieredzējušās deputātes atziņa apliecina – savas partijas cilvēkiem valdībā, tostarp arī Saeimā, ir nozīme.

Jāpārstāv visu iedzīvotāju intereses
Bauskas novada domes deputāts Artūrs Toms Plešs no partijas «Latvijas attīstībai» aktīvā politikā iesaistījies pirms pusotra gada. Tagad viņš nolūkojis Saeimas deputāta krēslu. A. T. Plešs bija viens no nedaudzajiem pašvaldības deputātiem, kurš atsaucās «Bauskas Dzīves» aicinājumam paust viedokli par varas partiju ietekmi pašvaldību darbā un «deputātu kvotām». Viņš uzskata, ka «svarīga ir nevis konkrētas partijas atrašanās valsts vadībā, bet gan spēja pašvaldībai konsekventi un mērķtiecīgi pārstāvēt savu iedzīvotāju intereses, strādājot ar tiem politiskajiem spēkiem, kas valsts līmenī atrodas pie varas. Piemēram, nevaru teikt, ka NA atrašanās pie varas Bauskas novadā un šīs partijas cilvēku esamība kultūras vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru amatos devusi nozīmīgu pienesumu Bauskas novadam. Daudz vieglāk un efektīvāk pašvaldības intereses ir iespējams pārstāvēt, ja parlamentā vai Ministru kabinetā atrodas pārstāvis, kurš ir saistīts ar Bauskas novadu.»

Vai politiskā korupcija?
Sabiedrības un politikas pētnieku viedoklis par tā dēvētajām deputātu kvotām nav viennozīmīgs. Īpa-ši aktīvi diskusijas par šo tēmu izvērsās pēc 2016. gada valsts budžeta pieņemšanas. Tad tika lēsts, ka «savējiem» šādā veidā sadalīti 2,8 miljoni eiro. Labas pārvaldības eksperti šo sistēmu kritizēja, norādot uz necaurskatāmību, kā arī vienotu principu un lietderīguma trūkumu naudas piešķiršanā.

Bez «kvotas» palikušie opozīcijas politiķi to sauca par vēlētāju balsu pirkšanu, dažkārt nodēvējot to pat par politisko korupciju. Savukārt koalīcijas pārstāvji, aizstāvot savas tiesības ietekmēt valsts budžetu, uzsvēra, ka nauda nonāk daudzām labām lietām.


VIEDOKĻI

Sabiedriskās politikas centra «Providus» korupcijas pētnieks Valts Kalniņš atturējās «kvotu» sistēmu dēvēt par korupciju: «Es nelietotu tik skaļus vārdus kā politiskā korupcija, jo šajā gadījumā politiķi cenšas ar saviem lēmumiem veicināt vēlētāju atbalstu sev, un tas jau katram politiķim ir jādara. Taču es neuzskatu, ka «kvotu» sistēma ir saglabājama. Sistēmas esamība liecina par sliktu valsts izdevumu plānošanu. Es neticu, ka tādā veidā iespējams sistemātiski izvērtēt, kur līdzekļi tiešām visvairāk vajadzīgi, tāpēc šādu praksi neatbalstu.»

Saeimas deputāts, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis kvotu sistēmā neko ļaunu nesaskata: «Visi prasa naudu. Pie mums frakcijā ir tā, ka nelielās vajadzības mēs saskaņojam ar pašvaldību – vai tiešām tas nepieciešams. Mudinām savus deputātus rūpīgi izvērtēt lūgumu, lai varētu argumentēt gan tā atbalstīšanu, gan noraidīšanu. Turklāt kvotu nevar izmantot tikai savā dzīvesvietā – tā jāsadala plašākā teritorijā.»
Avots: nra.lv.

Pievieno komentāru

Projekts «Iesaukums politikā»