Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lai neklusētu, bet atbildīgi rīkotos 1

Eiropas Parlamenta biroja Latvijā šomēnes rīkotās reģionālo mediju dienas viena no tēmām – sabiedrības līdzdalī-ba – ir cieši saistīta ar nesen izstrādāto trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu, kura izveidē piedalījušies gan valsts pārvaldes un Saeimas, gan sabiedrības pārstāvji.

Veicināt atklātību, godprātību
Lai sekmētu atvērto pārvaldību, Latvija savā nacionālās rīcības plānā ir definējusi 12 apņemšanās. Starp tām būtiska nozīme ir sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un efektīvam trauksmes celšanas mehānismam, uzsver Maira Belova, Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante. Viņa skaidro, ka Atvērtās pārvaldības partnerība (APP) ir starptautiska iniciatīva. Tās mērķis – veicināt atklātību, atbildību, godprātību un sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā. APP galvenais instruments ir dalībvalstu ik pēc pāris gadiem izstrādātie nacionālie rīcības plāni, kas ietver vairākas konkrētas apņemšanās, ko valsts uzņemas izpildīt nākamo divu gadu laikā, lai sasniegtu kopīgos APP mērķus atvērtās pārvaldības jomā. Latvija līdz šim izstrādājusi trīs nacionālos rīcības plānus, pašlaik spēkā ir trešais, kas Ministru kabinetā apstiprināts 2017. gada 7. novembrī.

«APP ir mehānisms, kādā veidā valstis brīvprātīgi izstrādā sev mērķus, lai atvērtu savu valsts pārvaldi sabiedrībai, iedzīvotājiem,» precizē Inita Pauloviča, Valsts pārvaldes politikas departamenta pārstāve. Tikšanās laikā žurnālistiem tika sniegts ar piemēriem ilustrēts skaidrojums, kas atklāja – ikviens valsts iedzīvotājs individuāli vai pārstāvot kādu nevalstisko organizāciju var piedalīties lēmumu vai likumprojekta tiesību aktu izstrādē.

Pēc «Delnas» iniciatīvas
Trauksmes celšanas likums ir viens no saistošākajiem pēdējā laika likumprojektiem. Tas ir viens no piemēriem atbildei uz jautājumu, vai valsts lietās iespējams ko sakārtot un mainīt, iesaistoties un līdzdarbojoties sabiedrībai.

Inese Kušķe, Valsts pārvaldes politikas departamenta Pārmaiņu vadības nodaļas konsultante, atklāj, ka Trauksmes celšanas likums «sākās» 2013. gadā, kad nevalstiskās organizācijas «Delna» pārstāvji tikās ar toreizējo ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un piedāvāja izstrādāt šādu likumu, lai Latvijā stiprinātu trauksmes cēlēju aizsardzību un veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Šī gada 11. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā to atbalstīja, līdz ar to Latvija ir viena no valstīm, kur šis jautājums nostiprināts ar tiesisko regulējumu.

Likuma sagatavošanā iesaistījās gan Valsts kanceleja, gan citas valsts iestādes; arī «Delna», Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija u. c. «Priekšlikumi, viedokļi, iebildumi tika atbildīgi izskatīti, un noderīgākais ņemts vērā. Ietekmēt likumu izstrādi Latvijā var!» pauž I. Kušķe.

Trauksmes celšanas likums stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā. Līdz tam jāveic vairāki mājas darbi. Viens no tiem – jāizglīto sabiedrība, lai tā būtu morāli gatava celt trauksmi.

Valsts nodrošina aizsardzību
Trauksmes celšanas likums nevienam neuzliek par pienākumu kaut ko darīt, bet dod tādu iespēju. «Pirmo reizi tiek pausts valsts atbalsts tam, lai sabiedrības pārstāvji, veicot savu darbu un novērojot kādu pārkāpumu, neklusētu, bet atbildīgi rīkotos, lai to novērstu. Ja šādas rīcības dēļ pret personu kāds vēršas, valsts nodrošina aizsardzību,» likuma būtību skaidro I. Kušķe.

Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības ziņojuma izskatīšanai. Normatīvajā dokumentā paredzētas vairākas trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas, tostarp aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas (atbrīvot no darba, sodīt, pazemināt amatā u. c.), identitātes aizsardzība un valsts nodrošināta juridiskā palīdzība.

Celt trauksmi nozīmē godprātīgi sniegt saistībā ar profesionālo darbību gūtu informāciju par tādu iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja ir pamats uzskatīt, ka šis pārkāpums notiek, tiek plānots vai jau ir noticis. «Trauksmi neceļ, lai kādam kaitētu vai apdraudētu uzņēmuma reputāciju, trauksmes celšana nav arī personīga sūdzība vai nesaskaņas. Trauksmes celšana ir pilnvērtīgas informācijas sniegšana, uz novērojumiem balstīts ziņojums. Tieši tas to atšķir no parastas «stukačošanas»,» uzsver I. Kušķe.

Sniegs metodisku atbalstu
Trauksmi varēs celt par jebkuru jautājumu, taču likumā ir iezīmētas vairākas īpaši svarīgas jomas: amatpersonu noziegumi (bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana), korupcija, krāpšana, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana, izvairīšanās no nodokļu samaksas, sabiedrības veselības, pārtikas, būvniecības, vides un darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējums u. c.

Trauksmi varēs celt, vēršoties darbavietā vai kompetentā valsts vai pašvaldības institūcijā, kam ir pilnvaras un noteikta atbildība šo jautājumu risināt un pārkāpumu novērst. Likums paredz, ka gadījumos, ja abi iepriekšminētie mehānismi nestrādā, trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski, piemēram, savā «twitter» kontā (Neo gadījums), plašsaziņas līdzekļiem vai parlamenta deputātam, kas ir sabiedrības pārstāvis. Lai celtu trauksmi, var izmantot arī kontaktpunkta, kas tiks izveidots Valsts kancelejā, biedrības vai nodibinājuma starpniecību.

Likumā nav nosauktas institūcijas, kurās vērsties, jo trauksmi var celt jebkurā valsts vai pašvaldības iestādē, kas kopumā vai daļēji ir atbildīga par jautājuma risināšanu. Ja pārkāpums saistīts ar būvniecības jomu, tad ziņojums jāadresē institūcijai, kas to uzrauga un kontrolē. Ja šķiet, ka noticis noziedzīgs nodarījums, var ziņot izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai. Ja persona nezina, kur vērsties, trauksmes cēlēju kontaktpunkts palīdzēs atbilstīgo institūciju noteikt, pauž I. Kušķe.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts rūpēsies par to, lai vienuviet būtu pieejama pietiekama informācija un atbalsts trauksmes cēlējiem, kā arī metodisks atbalsts trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšanai.
Trauksmes celšana pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Līdzīgi likumi pēdējo gadu laikā pieņemti Beļģijā, Īrijā, Slovākijā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā, Lietuvā. Eiropas Komisija arī izstrādājusi Eiropas Savienības trauksmes celšanas direktīvas projektu.


UZZIŅAI

Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.


KAS IR TRAUKSMES CELŠANA? PIEMĒRS

Mārīte jau desmit gadu strādā kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā. Gatavojot pārtiku bērniem, viņa ievēro, ka tiek izmantoti nekvalitatīvi produkti. Saprotot, kādas sekas tas var radīt, sieviete, kā to paredz likums, vēršas pie uzņēmuma vadības un informē, ka nevajadzētu šādu pārtiku izsniegt bērniem. Uzņēmums nereaģē, jo ir investēti līdzekļi, jāveic pasūtījums, un saražoto piegādā bērnudārziem. Nekvalitatīvās pārtikas dēļ izceļas salmonelozes epidēmija, desmitiem bērnu nokļūst slimnīcā.
Likumā paredzētais nākamais trauksmes celšanas posms paredz vērsties pie atbildīgās iestādes. Mārīte ziņo Slimību profilakses un kontroles centram, kā arī Pārtikas un veterinārajam dienestam. Abas šīs institūcijas, saņemot trauksmes cēlējas ziņojumu, veic pārbaudi uzņēmumā un konstatē, ka bērnu saslimšanu izraisījuši nekvalitatīvie produkti. Pārtikas ražošana tiek pārtraukta, uzņēmumam piemēro sodu.

Vadība saprot, ka tieši Mārīte cēlusi trauksmi, tāpēc, veicot amata vietu skaita samazināšanu, viņa no darba tiek atbrīvota, turklāt saņem draudus, ka šajā nozarē viņa nekad darbu neatradīšot.
Mārīte pēta likumu un vēršas trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā. Tur viņai iesaka lūgt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, lai vērstos tiesā. Sievietei tiek piešķirts advokāts, viņa vēršas tiesā un saskaņā ar likumu saņem valsts aizsardzību. Mārīte tiek atbrīvota no advokāta un citiem ar tiesāšanu saistītiem izdevumiem, saņem morālo kompensāciju. Savukārt uzņēmumam tiek piemērota administratīvā atbildība, jo ir aizliegts veikt jebkādas represijas pret personām, kas cēlušas trauksmi.


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

tad jau

pat tad,ja sauja pilnu ***em, pagaidām nevajaga celt trauksmi ?

pirms 10 mēnešiem, 2018.11.24 16:16

Projekts «Iesaukums politikā»