Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Saskaņai» izdevīgais dalījums 9

Katras Saeimas priekšvēlēšanu process rada diskusijas par vēlēšanu sistēmu un atsevišķiem šīs sistēmas elementiem. Šogad politiķi apspriež gan reitingu nozīmīgumu, gan arī to, kā balsu dalījumu Saeimā ietekmēja vēlētāju aktivitāte.

Kopumā gan politiķi, gan iedzīvotāji norādīja uz divām īpatnībām vēlēšanu sistēmā, kuras zināmā mērā varētu būt palīdzējušas «Saskaņas» sarakstam iegūt Saeimā nepelnītas balsis. Savukārt Latvijas Reģionu apvienība ir sašutusi par reitingu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā, bet jaunās partijas izbrīna fakts, ka uz sarunām par valdības veidošanu ierodas tie 12. Saeimas deputāti, kuri jaunajā Saeimā neiekļuva.

Balsu pārdalīšana
Jau pirms vēlēšanām virkne politiķu vērsa uzmanību uz to, ka «Saskaņas» saraksts Saeimā var iegūt balsis, kuras patiesībā atdotas par latviskajām partijām. Par to stāstīja arī 12. Saeimas deputāts no Vecumnieku novada Rihards Melgailis. Ideja ir vienkārša – vienmēr paliek pāri balsis par partijām, kuras Saeimā neiekļuva. Piemēram, 80 procenti nobalsoja par partijām, kuras iekļuva Saeimā, bet 20 procenti par tām, kuras neiekļuva. Ja «Saskaņa» iegūst 20 procentus, tad, pārdalot procentuāli pārējām partijām atlikušās vietas Saeimā, tās varētu būt vēl papildu piecas balsis. Savukārt, ja pēc pirmās kārtas notiktu vēl vienas kārtas vēlēšanas, kur piedalītos tikai tās partijas, kuras pārspēja piecu procentu barjeru, tad «Saskaņas» deputātiem vietu Saeimā varētu būt mazāk, jo tie, kas izvēlējās latviskās partijas, diez vai par viņiem balsotu.

Tomēr, izpētot pēdējo vēlēšanu rezultātus, jāatzīst, ka šis scenārijs īsti nestrādā. Vēlēšanās piedalās arī citas partijas, kuras kā savu auditoriju izvēlas krievvalodīgos iedzīvotājus, un viņu iegūtais atbalsts ir aptuveni proporcionāls tam, cik vietu «Saskaņa» iegūst uz Saeimā neiekļuvušo partiju rēķina. Tomēr ir cita vēlēšanu īpatnība, kas «Saskaņai» Saeimā šogad piešķīra papildu vienu balsi.

Aktivitātes ietekme
Lai iegūtu vienu vietu 13. Saeimā, Vidzemē vajadzēja 9567 vēlētāju balsis, bet Latgalē – 6433. No demokrātijas viedokļa šāds rezultāts ir ļoti savāds. Iemesls gan ir vienkāršs – jau pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija nosauca deputātu skaitu, cik ievēl no katra apgabala, balstoties uz vēlēšanu apgabalā reģistrēto balsstiesīgo skaitu. Tomēr vēlēšanu aktivitāte parādīja ievērojamu starpību starp balsu skaitu Vidzemē un Latgalē. Pārējos vēlēšanu apgabalos aktivitāte ir diezgan vienāda, tur izmaiņu nebūtu.

Ja vērtētu ievēlēto deputātu skaitu pēc vēlētāju aktivitātes, tad Latgales apgabalā iegūto vietu būtu par trim mazāk un Vidzemē – par trim vietām vairāk. Visticamāk, vienu vietu Latgalē zaudētu Jaunā konservatīvā partija (JKP), «Saskaņa» un «Attīstībai/Par!» (APAR). Savukārt Vidzemē vienu vietu iegūtu APAR, «KPV LV» un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Partiju pārstāvji pagaidām šo situāciju nekomentē. Skaidrs, ka svarīgāka ir valdības veidošana un likumus tagad neviens nemainīs. Tomēr, iespējams, ka tas būs nozīmīgs jautājums pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Reitingi melo?
Tikmēr aktuāls ir kļuvis jautājums par reitingu datu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kā piemēru min šo vēlēšanu lielāko neveiksminieci – Latvijas Reģionu apvienību (LRA), kam pietrūka salīdzinoši nedaudz, lai iekļūtu 13. Saeimā, – iegūti 4,14 procenti vēlētāju balsu. Līdz vēlēšanu dienai reitingi neuzrādīja tik lielu atbalstu.

LRA pārstāvji norāda uz vairākiem gadījumiem, kur reitingi tika interpretēti tā, ka varēja liegt viņiem iekļūt Saeimā. Vispirms var minēt daudzviet publicētos viedokļus par to, ka par partijām, kuru reitingi nepārsniedz piecus procentus, nav vērts balsot. Balstoties uz pirmo piemēru, kam sākumā pieskārāmies rakstā, tika minēts, ka tā būšot balss «Saskaņai».

«Notika reitingu regulāra publicēšana priekšvēlēšanu laikā kombinācijā ar varas polittehnologu apgalvojumiem, «ekspertu prognozēm», diskusijām medijos un sociālajos tīklos. Ar apgalvojumiem, ka balsošana par piecus procentus nesasniegušām partijām, atsaucoties uz šiem pašiem «neatkarīgajiem pētījumiem», esot balss izniekošana, jo rezultātā balsis tāpat tiks sadalītas lielajām partijām. Tā ir vistiešākā vēlētāju izvēles ietekmēšana, kas ir izdevīga pie varas esošajām partijām,» sašutis ir LRA deputāta kandidāts no Bauskas novada Aleksandrs Novickis.

Manipulatīvi ierobežojumi
Partijas vadībai ir tieši pārmetumi sabiedriskajam medijam – Latvijas Televīzijai. Piemēram, laikraksts «Bauskas Dzīve» rīkoja diskusijas visu partiju pārstāvjiem, bet citur diskusiju dalībnieku izvēlējās, balstoties uz reitingu rezultātiem. Partijas vadītājs Edvards Smiltēns uzsvēra, ka reitingu dēļ LRA izslēgta no daudzām diskusijām, arī Latvijas Televīzijā. Partija pat vērsās tiesā, lai panāktu lēmumu, ka E. Smiltēns var piedalīties premjera amata kandidātu debatēs Latvijas Televīzijā, un šo tiesu uzvarēja.

Jāatzīst, ka arī «Bauskas Dzīves» aptaujā vēlēšanu dienā bija balsotāji, kas atzina, ka nav izvēlējušies LRA, jo nebija ticības, ka partija iegūs vajadzīgo vietu skaitu Saeimā. Ir skaidrs, ka nākamajā priekšvēlēšanu periodā būs grūti ierobežot diskusijas dalībnieku skaitu, balstoties uz reitingu rādījumiem. To atzina pat viens no reitingu veidotājiem, pētījumu centra «SKDS»  vadītājs Arnis Kaktiņš. «Aicināt nebalsot par mazajām partijām ir manipulatīvi, un reitingi ir pārvērtēti,» tā viņš rakstīja savā twitter.com kontā.

Sarunās piedalās neievēlētie
Savukārt jau pēc vēlēšanām, kad uz karstām pēdām sākās valdības veidošana, šokēti bija jauno partiju pārstāvji. Uz tikšanos ar viņiem ieradās tie 12. Saeimas deputāti, kurus jaunajā Saeimā vēlētāji neievēlēja, – Edgars Tavars un Augusts Brigmanis no ZZS, kā arī Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības (NA). «KPV LV» pārstāvji sacīja, ka nerunās ar personām, kam pietrūka tautas uzticības, lai iekļūtu 13. Saeimā.

Tikmēr gan ZZS, gan NA pārstāvji nekādas problēmas nesaskata. «Gan Edgars Tavars, gan Augusts Brigmanis ir partiju priekšsēdētāji ar lielu politisko pieredzi, tāpēc uzskatu, ka jautājums neadekvāts, tāpat kā Artusa Kaimiņa bļaustīšanās par Koalīcijas padomi. Nav neviena likuma, kurā būtu aizliegts partijas vadībai piedalīties šāda veida sarunās. Ja domājam tālāk par šo absurdu, tad valsts prezidents, kas nav nācis caur Saeimu, arī nedrīkstētu piedalīties valdības veidošanas sarunās. Tādi bija Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers,» savu viedokli pauž baušķenieks Mārtiņš Ruža, kas vēlēšanās kandidēja no ZZS.

«Partiju šajās sarunās pārstāvēja partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kurus ir ievēlējuši Nacionālās apvienības kongresa delegāti,» stāsta Raitis Ābelnieks (NA). Viņš uzskata, ka NA saņēma pietiekamu atbalstu, lai droši varētu piedalīties valdības veidošanā: «Mūsu rezultāts Zemgalē nemaz nav peļams – otrā vieta 16 partiju un apvienību konkurencē.» Viņš gan atzīst, ka pārsteigusi vēlētāju zemā aktivitāte, šeit savu lomu, viņaprāt, ir devuši tieši jauno partiju vadošie politiķi, kas priekšvēlēšanu periodā uzvedās nekulturāli un nesavaldīgi, tā mazinot cilvēku vēlmi balsot.


13. Saeimas vēlēšanās nepieciešamais balsu skaits, lai iegūtu vienu vietu Saeimā vēlēšanu apgabalu dalījumā

20181018-1445-vietassaeima.jpg


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 9

Aivars

Novicki, beidz punķoties, ja neievēlēja, tātad meklē vainu sevī, tev mūžīgi citi vainīgi, tikai tu tāds upura jērs! Arī nākamās vēlēšanās tevi neievēlēs, vairs vari necensties, tavs laiks politikā iet uz beigām! Paskaties uz sevi no malas, ja tu to proti, jo citus redzi ļooooooti labi!

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.20 16:39

ups!

Tomēr sāp?:)))))

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.21 12:12

Abels

Nezinu par Novicki,bet par to gongu skaņu reklamētāju gan vairs nebalsošu.Latviešiem ir savas tradīcijas,savas tautas dziesmas!Kāpēc mums cita indiešu kultūra? Šausmas.Uzvara drīz pārvērtīsies gongu atribūtā.Domājiet,ko darat!

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.23 20:24

Abelam

Tas tiešām!Nesaprotu tos cilvēkus!Veğetārie gongu reklamētāji!Kur Latviskums?Būtu ņēmuši piemēru no Jātnieka sievas.Īsta latvju saimniece un latviskuma nesēja.

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.23 20:44

Opsā

Goda vārds tas slotas kāts

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.23 22:41

Rita

Ābelnieks tiešām bija goda vīrs!Nebija ne vainas !

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.24 19:29

Projekts «Iesaukums politikā»