Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uz jauno un drosmīgo pleciem 2

Saraksts nr. 2. Jaunās konservatīvās partijas vadībā darbojas pieredzējuši Rīgas politiķi, kuru ieinteresētība novadu dzīvē maz manāma.

Zemgales vēlēšanu apgabalā Jauno konservatīvo partiju šogad pārstāv pārsvarā jauni un aktīvi cilvēki no Zemgales novadiem un pilsētām – uzņēmēji, darbinieki vadošos amatos un dažādu profesiju speciālisti, arī izglītības jomā.

Mūsu novadu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu kandidāti ir kvēli pārliecināti, ka gatavi mainīt valsts politiku uz labāko pusi. Diemžēl izskatās, ka visi šie aktīvisti ir kā fons, kuram acīmredzot jāpalīdz nokļūt Saeimā kādam no saraksta pirmā trijnieka cilvēkiem, kas visi dzīvo Rīgā un no kuriem divi ir Rīgas domes deputāti. Ja uzticas pašreizējām vēlētāju aptaujām, Saeimā labākajā gadījumā iekļūs pirmie divi vai trīs no saraksta, jo pieredze liecina, ka vēlētājs vairāk uzticas tiem, kas sarakstā iekļauti kā pirmie numuri. Tas nozīmē, ka solītā īstenošana, visdrīzāk, būs atkarīga tieši no šo personu centības un sirdsapziņas.

Partija savā programmā sola atrisināt ļoti daudzas problēmas, kuras aktualizētas pēdējos gados, – paaugstināt atalgojumu un pensijas visā valstī, aizstāvēt mazās lauku skolas un mazos zemniekus un paaugstināt algas veselības nozarē. Taču, kur ņemt finanses solījumu izpildei, partijai skaidras atbildes nav nedz īsajā, nedz garajā partijas programmā.

JKP īsajā programmā sola risināt problēmas, kuras valdošo partiju politiķi līdz šim centīgi mēģināja ignorēt, piemēram, piemērot saprātīgu vienīgajai dzīvesvietai nekustamā īpašuma nodokli, izbeigt obligātās iepirkuma komponentes atbalstu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2), kas ir vismaz puse no šī maksājuma, kā arī ierobežot azartspēļu zāļu izplatību un publicēt čekas ziņotāju sarakstu.

Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Krišjānis Feldmans
Dzimis 1985. gadā, dzīvo Rīgā. 2009. gadā iegūts profesionālā maģistra grāds uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Rīgas domes deputāts. Valdes priekšsēdētājs trijos uzņēmumos – «KF Consulting», «Legatus», «Sumter». Pieder kapitāla daļas šajos uzņēmumos, kā arī «Vip Consulting». Deklarētas parādsaistības pats norādījis 38 312,8 un 14 958,97 eiro.Visi trīs uzņēmumi, kuros K. Feldmans ir valdes loceklis, pagājušajā gadā valsts budžetā nodokļos samaksājuši 3,39 tūkstošus eiro, tai skaitā kā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 0,13 tūk-stošus eiro un kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 0,27 tūkstošus eiro. Viens no šiem uzņēmumiem, SIA «Samter», vēl 2014. gadā saņēma no valsts nodokļu atmaksu 32,81 tūkstoti eiro, samaksājot IIN 0,86 tūkstošus eiro un VSAOI – 1,42 tūkstošus eiro. Tā liecina lursoft.lv informācija.
Bijis partijas «Jaunais laiks» biedrs. Kandidējis no JKP jau 2014. gada vēlēšanās Kurzemē. Pārstāv biedrību «Demokrātiskie patrioti». 

2. Sandis Riekstiņš
Dzimis 1979. gadā, dzīvo Rīgā. 1999. gadā pabeidzis Rīgas Būvamatniecības vidusskolu. Darbavietas – SIA «Limbažu melio» valdes loceklis un SIA «Valkas meliorācija» darbu vadītāja palīgs. Rīgas domes deputāts. Pieder kapitāla daļas «Limbažu melio».

3. Haralds Laidiņš
Dzimis 1961. gadā, dzīvo Rīgā. 2006. gadā Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. Izdienas pensionārs. 2016. gadā pretendēja uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja posteni. Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Edgars Kupčs savulaik viņam pārmeta Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) piesegšanu apsūdzībās malumedību lietā un konfliktā ar Elejas iedzīvotājiem. Savukārt Jelgavas pilsētas pašvaldības portāls jelgavniekiem.lv vēstī, ka «..vadot Zemgales reģiona pārvaldi, H. Laidiņš strikti iestājās pret korupciju un realizēja aktīvu cīņu pret kukuļņēmējiem un kukuļdevējiem, kā rezultātā pārvalde gada laikā aizturēja vairāk kukuļdevēju nekā pārējā Latvijā kopā». Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs ir Andris Rāviņš no ZZS.

4. Inita Nagņibeda
Dzimusi 1968. gadā, dzīvo Bauskas novadā. 1992. gadā Liepājas Pedagoģiskajā institūtā iegūta augstākā izglītība – latviešu valodas un literatūras skolotāja. Bauskas sākumskolas direktores vietniece izglītības jomā un pedagoģe, Bauskas novada domes deputāte.
Pašvaldības vēlēšanās pārstāvēja partiju apvienību «Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK. Pēc pāriešanas uz JKP koalīciju novada domē nemainīja – turpina sadarboties ar NA un ZZS sarakstu deputātiem.

5. Renārs Volkovs
Dzimis 1978. gadā, dzīvo Bauskas novadā. 1999. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis bakalaura grādu elektrozinātnēs. SIA «Pansija Next Door» valdes loceklis, uzņēmumā pieder kapitāldaļas. Uzņēmums dibināts šī gada 26. martā.
Renārs Volkovs ir Bauskas novada motokluba «Bucefals» prezidents.

6. Andis Kursītis
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2005. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu socioloģijā. SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» tālākizglītības nodaļas vadītājs. Pasniedzējs Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Parādsaistības – 55 564,45 Šveices franki un 14 902,19 eiro.

7. Māris Freimanis
Dzimis 1987. gadā, dzīvo Dobeles novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2012. gadā iegūts maģistra grāds inženierzinātnēs.  Annenieku pagasta zemnieku saimniecības «Buki» īpašnieks. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības plāna uzraudzības komitejas loceklis.

8. Ivars Joelis
Dzimis 1983. gadā, dzīvo Jēkabpilī. 2010. gadā Rīgas Celtniecības koledžā iegūta vidējā speciālā izglītība – ceļu būvtehniķis. Prokūrists trijos uzņēmumos, pieder kapitāla daļas trijos uzņēmumos. Aizraujas ar autosportu.

9. Igors Stepanovs
Dzimis 1964. gadā, dzīvo Dobeles novadā. 1983. gadā Kuldīgas 1. vidusskolā ieguvis vidējo izglītību. Valdes loceklis trijos uzņēmumos un biedrībā «Latvju Pirtis un SPA asociācija», kā arī projektu vadītājs uzņēmumā «Step!N». Pieder kapitāla daļas trijos uzņēmumos.

10. Artis Ramutis
Dzimis 1979. gadā, dzīvo Jelgavā. 2002. gadā Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finanšu menedžmentā. SIA «Baltais sniegs» komercobjektu tirdzniecības darījumu vadītājs. Deklarējis trīs parādsaistības – 73 087,84,
48 936,87 un 37 139,64 eiro.

11. Normunds Pildiņš
Dzimis 1966. gadā, dzīvo Tukuma novadā. 1985. gadā pabeigta Jūrmalas 1. vidusskola. SIA «Iniņi» valdes priekšsēdētājs. Deklarēts parāds –16 tūkstoš eiro.

12. Inese Leoho-Čudare
Dzimusi 1981. gadā, dzīvo Jelgavā. 2006. gadā Latvijas Policijas akadēmijā iegūts tiesību zinātnes maģistra grāds civiltiesību apakšnozarē. SIA «A.C./D.C.» komercdirektore.

13. Uldis Lejava
Dzimis 1973. gadā, dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Policijas akadēmijā 2007. gadā iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē, kvalifikācija – jurists. A/s «Latvijas Valsts meži» drošības un kontroles speciālists.

14. Edgars Andersons
Dzimis 1949. gadā, dzīvo Tukuma novadā. 2000. gadā Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds vides zinātnē. Rīgas Centrālā termināļa kuģu bīstamo kravu konsultants.

15. Aivars Doļņikovs
Dzimis 1964. gadā, dzīvo Līvānu novadā. Rīgas Tehniskajā universitātē 1991. gadā iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kvalifikācija – inženieris, autoceļu specialitāte. Būvdarbu vadītājs četros uzņēmumos, tai skaitā arī SIA «Ošukalns», kurā par prokūristu strādā Ivars Joelis. Pieder kapitāla daļas «LAC. Serviss». Deklarētas parādsaistības 16 318,79 eiro.

16. Ingrīda Irša-Podkalne
Dzimusi 1975. gadā, dzīvo Vecumnieku novadā, Skaistkalnē. 1993. gadā pabeigusi Valmieras 36. arodvidusskolu mājturības specialitātē, kvalifikācija – audēja. Baldones pirmsskolas izglītības iestādes «Vāverīte» skolotāja.

17. Ilze Vanaga
Dzimusi 1978. gadā, dzīvo Engures novadā. 2012. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu antropoloģijā. Valsts probācijas dienesta Jūrmalas teritoriālās struktūrvienības probācijas speciāliste.


Kāpēc nolēmuši balotēties Bauskas un Vecumnieku novada iedzīvotāji?

Inita Nagņibeda:
«Startēt Saeimas vēlēšanās mani izvirzīja mani kolēģi. Tā ir liela atbildība un uzticības artava. Manuprāt, tieši JKP ir spēcīgākā komanda pārmaiņu ieviešanai, kas negaida, bet rīkojas. Atklātība un godīgums ir galvenie atslēgas vārdi, kas ir pamatā arī manai pārliecībai un darbam. Mana aktīvā dzīves pozīcija, elastīga domāšana un atbildība par saviem darbiem neļauj man stāvēt malā, bet liek iesaistīties svarīgos valsts procesos.
Partijas 4000 zīmju programmā ir skaidri definēts plāns, ar ko sevi Saeimas vēlēšanās piesaka JKP. Kopā ar JKP biedriem esmu atbildīga par tā izpildi. Tiesiska valsts, godīgs darbs, pienācīgs atalgojums – tie ir tikai daži no uzdevumiem, kas mums kopā jāpaveic, lai ietu uz virsmērķi – ekonomiski plaukstošu un sociāli labklājīgu valsti – Latviju. Domāju, ka manas zināšanas un pieredze izglītības un kultūras jomā, kā arī pašvaldības deputātes darbā noderēs, strādājot Saeimā.»

Ingrīda Irša-Podkalne:
«Aptaujās 83 procenti no Latvijas iedzīvotājiem pauž to, ka neatbalsta pašreizējo valdības īstenoto kursu mūsu valsts attīstībai. Tomēr, dzīvojot reģionā, es skaidri redzu, ka cilvēki mīl šo zemi un tic, ka mēs kā valsts varam sasniegt daudz lielākus mērķus. Nevarēju stāvēt malā un noskatīties, tāpēc arī izšķīros par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās.
Jauno konservatīvo partiju raksturo trīs vārdi – godīgi, drosmīgi un gudri, tie caurvij arī mūsu programmu. Mēs esam par tīru un godīgu politiku, drosmīgi saucot lietas īstajos vārdos un piedāvājot risinājumus problēmām, kuras citi vēlas aizmirst. Mums ir skaidrs plāns 3×500, kas paredz ievērojamu nodokļa sloga atvieglošanu strādājošajiem, kā arī jūtamu ienākumu palielinājumu pensionāriem. Mans mērķis Saeimā būs palīdzēt šo plānu realizēt!»

Renārs Volkovs:
«Viena no Latvijas attīstības problēmām ir pilsoņu bailes/kautrēšanās/nevēlēšanās iesaistīties politiskajos procesos. Tas nav labi, jo, tikai iesaistoties politikā, ir iespējams izveidot normāli strādājošu, demokrātisku valsts pārvaldes sistēmu. Neciešu kritizētājus  un vaimanātājus. Ir jādara. Man bija sevi jāpārvar, lai piekristu startēt Saeimas vēlēšanās, bet tas ir veids, kā es varu censties izdarīt vairāk Latvijas sakārtošanai.
Iekļūstot Saeimā, vēlos realizēt Jaunās konservatīvās partijas sistēmas maiņas plānu 3×500, kas paredz samazināt nodokļus, paaugstināt minimālo pensiju līdz 200 eiro mēnesī, celt neapliekamo minimumu un minimālo algu līdz 500 eiro. Korupcija pārvaldē ir kā caurums mucā. Ir jāizbeidz koruptīvās tradīcijas un shēmas. Jāsamazina pārvaldes apmērs un birokrātijas pakāpe – ar apdomu un izvērtējot.»


JKP priekšvēlēšanu programmu vērtējot, pārmet ideju «aizņemšanos»
Šajās vēlēšanās vairāku partiju programmas satur konkrētus solījumus, arī Jaunās konservatīvās partijas. Tomēr tieši viņiem pārmet ideju kopēšanu no citām partijām, kas gan patiesībā nebūtu slikti – labas idejas var arī aizņemties.

Salda mēle
Partijas programmā iedziļinājās sabiedriski aktīvs iedzīvotājs Brunavas pagastā Artis Červinskis. «Izlasīju gandrīz visas programmas. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) programma liekas rīdzinieciska, neaptver visus reģionus. Turklāt ir izjūta, ka daļa ir teju pārkopēta no citu partiju programmām, kuras par savām pamatnostādnēm runāja jau vismaz pirms gada. Realitātē gan jāatzīst, ka lielākoties visām partijām programmas ir gandrīz pārkopētas.
 
Atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam jau sen piedāvāja «No sirds Latvijai», tagad atkal interneta vietnē manabalss.lv vāc parakstus. Vairākums partiju pievērš uzmanību obligātā iepirkuma komponentei un maksātnespējas administratoriem – tie, protams, ir labi āķi, uz kuriem uzķerties. Čekas maisus piedāvā atvērt arī «Jaunā Vienotība», bet tos tāpat, ja vērs vaļā, tad pēc vēlēšanām.
Attiecībā uz pašu JKP programmu – nav saprotams, kā izveidos tā saucamo Nacionālo drošības biroju, kā samazinās ministrijas, vai tiešām to izdarīs. Vai nebūs tikai tāda nosaukuma maiņa, un viss turpināsies pa vecam. Salda mēle visos laikos bijis kapitāls.»

Uztraucošie pieci simti
Kā vienu no aktuālākajiem solījumiem partijas pārstāvji piedāvā divus piecsimtniekus – palielināt minimālo atalgojumu un neapliekamo minimumu līdz pieciem simtiem eiro.

Par pirmo lielu šaubu nav. Uzņēmējs no Bauskas Indulis Pētersons, uzņēmēju kluba «Bauska ‘97» prezidents, atzīst, ka, visticamāk, pie esošajiem tempiem minimālais atalgojums nākamās Saeimas laikā sasniegs piecus simtus eiro neatkarīgi no tā, kuras partijas būs valdībā. Viņaprāt, lielāks ieguvums būtu nevis minimālās algas celšana, bet gan tieši neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 500 eiro.

Pašvaldību pārstāvji gan ir šokēti par ideju paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. «Tas nopietni ietekmēs pašvaldību budžetu. Šis solījums pagaidām izklausās nenopietni. Tas nozīmētu lielu darbu, meklējot budžeta ienākumu kompensācijas mehānismus,» pauž Rundāles novada domes priekšsēdētāja vietniece Inta Klīve. «Ja šādu lēmumu Saeima pieņem, tad jārod cits finansējuma modelis pašvaldībām. Ceru, ka Pašvaldību savienība spēs panākt, lai finansējums nesamazinās,» pauž Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals. 

Lai saprastu novadu situāciju, var izvērtēt skaitļus. Vecumnieku novadā 2017. gadā vidējais atalgojums bija 735 eiro, Rundāles novadā –
761 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas biroja dati. Pašreizējais neapliekamais minimums ir ap 200 eiro un mazāk. Tas nozīmē, ka abos novados budžets iegūst nodokļa maksājumu no aptuveni 535 un 561 eiro atalgojuma. Rundāles novada budžetā IIN plānotie ienākumi 2018. gadā ir 30,2 procenti no budžeta, bet Vecumnieku novadā – 47,5 procenti. Ja neapliekamo minimumu palielina līdz 500 eiro, IIN maksājumi novadu budžetā samazinās varbūt pat vairāk nekā par pusi. Vēl viens faktors – pat ja valsts atrod mehānismu, kā zudušos 15, 24 vai pat vairāk procentus no budžeta ienākumiem finansēt, tas nozīmē, ka pieaugs pašvaldību ienākumu atkarība no valsts lēmumiem.

JKP sola gandrīz dubultot medicīnas darbinieku atalgojumu, ievērojami palielināt finansējumu zinātnei no pašreizējiem 0,28 procentiem līdz 1,5 procentiem no budžeta, abos gadījumos gan neminot plānotos finansējuma avotus.


Noslēpumainais līderu trio

Jaunā konservatīvā partija daudz pārmetumu saņēmusi par savu līderu trijotni – Jāni Bordānu, Juri Jurašu un Jutu Strīķi.

Jānim Bordānam politiskā biogrāfija ir pilna ar dažādu partiju biedra kartēm. Kā informē portāls focus.vesti.lv, sākotnēji viņš bija komjaunatnē. Tuvojoties pārmaiņām, no 1989. gada J. Bordāns darbojās Latvijas Tautas frontē. Atjaunotās Latvijas laikā balotējies gan no «Latvijas ceļa», gan «Vienotības», gan Nacionālās apvienības, tomēr netika ievēlēts Saeimā. Tomēr J. Bordāns 2010. gadā kļuva par premjerministra Valda Dombrovska padomnieku juridiskajos jautājumos. Nacionālā apvienība vēlāk izvirzīja viņu par tieslietu ministru Valda Dombrovska pēdējā valdībā.

Juris Jurašs ir bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. 2017. gada 10. janvārī J. Jurašs iestājās JKP. Priekšvēlēšanu periodā izcēlās ar pārmetumiem Nacionālajai apvienībai, rādot interneta videolapas, kur esot fiksēti maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro pārskaitījumi NA līderiem Raivim Dzintaram un Imantam Parādniekam. Informāciju par šiem maksājumiem gan Juris Jurašs neprecizēja, tikai pieminēja, ka iesniedzis sūdzību KNAB. Savukārt pretim gan R. Dzintars, gan I. Parādnieks sūdzējās gan KNAB, gan Drošības policijā par J. Juraša rīcību, pārmetot viņam saistību ar Krievijas specdienestiem. Iespējams, ka atbildes uz abu pušu sūdzībām līdz vēlēšanām nesagaidīsim.
Portāls pietiek.com savulaik informēja par aizdomām, ka Jurašu ģimene ir krāpusi valsti, uzrādot fiktīvi samazinātu zemes īpašuma iegādes darījuma summu, uz kuras tapusi ģimenes privātmāja. J. Juraša sieva Alla Juraša līdz 2009. gadam strādāja KNAB, vēlāk atrodot darbu Rīgas Brīvostas pārvaldē. Portāls puaro.lv pārmeta, ka šo darbu viņai sagādāja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura darbība bieži nonāca zem KNAB lupas.

Juta Strīķe vēl aizvien ir viena no mīklainākajām Latvijas politiķēm. «Vēl šobaltdien nav tā īsti saprasts, kas slēpjas zem operatīvā darba trauksmainajās naktīs pārstrādājušās blondīnes ārienes,» par bijušo KNAB darbinieci raksta focus.vesti.lv. Saskaņā ar vienu no versijām, Anna Potapova (J. Strīķes iepriekšējais vārds un uzvārds) 1987. gadā ir pabeigusi vidusskolu Maskavā, tad studējusi Latvijas Universitātē, kuru beigusi kā Juta Potapova. Tagadējais uzvārds iegūts, apprecoties ar militārās izlūkošanas vadītāju Maiguru Strīķi. KNAB strādājot, saņēmusi pārmetumus, ka iestādē darbojās partijas «Vienotība» aizsegā. Kā vienu no pierādījumiem min faktu, ka J. Strīķe, mazinoties «Vienotības» iespējām ietekmēt politiku valstī, bija spiesta KNAB pamest.


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Milda

Labi skan,aizstāvēt mazās lauku skolas! Bet Nagņibedas kundze bija par to, lai slēgtu Īslīces vidusskolu. Kaut kā neštimmē jums tas viss kopā JKP. Rūpīgāk vaig izvērtēt savus biedrus JKP!!!

pirms gada, 2018.08.16 16:12

skaisti dziedi lakstīgala

salda mēle un elastīga domāšana....Precīzāk par deputāti Nagņibedu nepateiksi! “vērtīgi” kadri varas kliķei tieši ir vajadzīgi! Deputāte ir veiksmīgi sadarbojusies ar ZZS , NA , Vienotību novada domē un pēc partijas maiņas turpina iesākto! Tas apliecina tikai JKP projekta saistību ar "vecajiem vēžiem", kuriem svarīgi noturēties pie varas veidojot satelītpartijas, tādas kā JKP, Attīstībai/Par. Kādas pārmaiņas var sagaidīt no rūdītā polittehnologa advokāta Bordāna, un tādiem deputātiem kā Nagņibeda, kura sava izdevīguma vārdā elastīgi domājot dzied par “Atklātību un godīgumu!”

pirms 12 mēnešiem, 2018.08.25 19:24

Projekts «Iesaukums politikā»