Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uz Saeimu traucas ar 164 kilometriem stundā 3

Centrālajā vēlēšanu komisijā pārbaudītas visas Rīcības partijas deputātu kandidātu sarakstos iekļautās 77 personas. Visi viņi atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Izloze noteica, ka Rīcības partijas (RP) vēlēšanu zīme kaudzītē būs meklējama ar trešo numuru.
Tiesības piedalīties vēlēšanās ieguvušas arī visas deviņas personas, kuras kandidē Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Vērtējot RP deputātu kandidātus, ļoti jāpiedomā pie atziņas, ka katrs amats ir godājams. Arī apsardzes firmā strādājošais var kļūt par labu, godprātīgu un pašaizliedzīgu Saeimas deputātu. Intervijā Latvijas Radio to apliecināja partijas pārstāvis Dainis Močs: «Mēs neesam apsargu partija, kā daudzi uzskata. (..) Mūsu partijā ir daudzi [tā] saucamie apsargi, bet nevajag secināt pēc profesijas, kurā cilvēks strādā, bet pēc cilvēku darbības.»

Partijā pašlaik esot 900 biedru. D. Močs pārliecināts, ka Saeimas vēlēšanās tā iegūs septiņus procentus vēlētāju balsu. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tapušie «SKDS» partiju reitingi rāda, ka RP jūlijā nebija starp populārākajām 13 partijām. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā pērn Rīcības partija startēja kā Eiroskeptiķu Rīcības partija, iegūstot 0,22% jeb 549 vēlētāju atbalstu.
No partijas saraksta uz Saeimu kandidē 15 apsargi vai šajā jomā strādājošie. No uzņēmuma «COPs» par deputātiem vēlas kļūt 11 personas. Valsts ieņēmumu dienestā un citās datubāzēs pieejamā informācija liecina, ka SIA «COPs» pērn strādājuši 16 darbinieki. Nodokļos firma pērn samaksājusi 1,8 tūkstošus eiro. Pēc 6. oktobra uzņēmumu veiksmes gadījumā, iespējams, varētu nākties likvidēt, jo vairākums tā darbinieku būs meklējami Saeimas namā Jēkaba ielā.


Rīcības partijas deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Jeļena Pičoha
Dzimusi 1984. gadā, latviete, dzīvo Rīgā.  Biznesa augstskolā «Turība» 2016. gadā ieguvusi augstāko izglītību, ir jurista palīdze. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) anketā norādījusi, ka ir bezdarbniece. Savukārt «Bauskas Dzīvei» šonedēļ pavēstīja, ka ir jau darba attiecībās. J. Pičohai ir 15 000 eiro liels parāds. Pērnā gada oktobrī parādsaistību apmērs bija krietni prāvāks – 17 800 eiro. Kandidāte skaidro, ka finansiālo saistību risināšanai nav nekādu kopsakarību ar viņas darbību Rīcības partijā.
Rīcības partijā šī ir viena no «spilgtākajām» personām savu iepriekšējo izdarību dēļ. Pērn viņa vēl strādāja Valsts policijas Aizkraukles iecirknī. 27. augusta naktī Kokneses novadā J. Pičoha vadīja privāto automašīnu, atrodoties alkohola reibumā. Minimālā alkohola koncentrācija viņas organismā bija 1,27 promiles. Tāpat konstatēts, ka, būdama dzērumā, mašīnu viņa stūrējusi ar 164 kilometru lielu ātrumu stundā, turklāt auto nebija veikta tehniskā apskate. Tiesa pārkāpējai piemēroja administratīvo arestu uz piecām diennaktīm, 850 eiro lielu naudas sodu, kā arī atņēma transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Iekšlietu ministrijas datubāzē atrodamā informācija liecina, ka sieviete jau vienu reizi bijusi administratīvi sodīta.
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis J. Pičohai piemērojis bargāko disciplinārsodu –  atvaļināšana no dienesta. «Valsts policijas nostādne šajā jautājumā ir strikta – policijā nevar strādāt darbinieki, kuri pieķerti braucam reibumā,» tā skaidroja Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece. Spēkā esošā likumdošana šādām personām gan ļauj strādāt Saeimā.
«Bauskas Dzīvei» J. Pičoha par savu nodarījumu skaidro: «Cilvēki no savām kļūdām mācās, kāds savas kļūmes saprot un izvērtē, un ir cilvēki, kas savas kļūdas neņem vērā un turpina kļūdīties. Es savu kļūdu, kura neatkārtosies, esmu izvērtējusi un sapratusi.»
Par sevi J. Pičoha vēl piebilst, ka iepriekš bijusi Rīcības partijas atbalstītāja. Taču, laikam ritot, sapratusi, ka partija cīnās par Latvijas valsti un tautas labklājību, tādēļ kļuvusi par partijas biedri. «Mani uztrauc Latvijas tautas nabadzības līmenis un Latvijas valsts ekonomiskā situācija, arī tautas aizbraukšana no Latvijas labākas dzīves meklējumos. Ar savu aktīvo darbu vēlos panākt izmaiņas situācijā valstī un, pats galvenais, strādāt Latvijas tautas labā,» tā raksta J. Pičoha.

2. Aivars Leitāns
Dzimis 1965. gadā. Pašlaik deklarētā dzīvesvieta ir Jelgava. Latvietis. Ir vidējā izglītība, kura iegūta 1995. gadā Rīgas Jūrskolā. A. Leitāns tur izmācījies par pavāru. Pašlaik ir apsardzes firmas «COPs» valdes loceklis. Līdz ar viņu Zemgales apgabalā kandidē vēl trīs šīs firmas darbinieki. Apsardzes firma ir licencēta, interneta vietnē sudzibas.lv par to ieraksti nav atrodami. VID datubāzē lasāms apliecinājums, ka firmai nav nodokļu parādu.
Apskatot CVK mājaslapā pērnā gada pašvaldību vēlēšanas, A. Leitāna vārds atrodams Eiroskeptiķu Rīcības partijas Rīgas sarakstā. Tur viņš kandidēja ar 35. kārtas numuru.  Tur gan minēts, ka A. Leitāns ieguvis vispārējo vidējo izglītību 1991. gadā Latvijas Jūras akadēmijā, kur viņš izmācījies par pavāru. Pērn A. Leitāna darbavieta bija minēta cita apsardzes firma – SIA «VKTR». A. Leitāns tur bija darba drošības speciālists.
Rīcības partijas valdes priekšsēdētājs Igors Meļņikovs «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka šī tomēr ir viena un tā pati persona: «2017. gadā saraksta sagatavošanas laikā pieļauta pārrakstīšanās kļūda izglītības iestādes nosaukumā un gadā. Latvijas Jūras akadēmija – jauns nosaukums, taču 1995. gadā tā bija Rīgas Jūrskola.»

3. Edgars Simsons
Dzimis 1971. gadā, dzīvesvietu deklarējis Jaunjelgavas novadā. Tautību nav norādījis. Augstāko izglītību ieguvis Liepājas DOSAAF 1989. gadā. Ir B un C kategorijas armijas profesionāls autovadītājs. Pašlaik ir SIA «Asumiņš» valdes loceklis. Par uzņēmumu atrodamā informācija liecina, ka tas nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tajā pērn bija nodarbināti divi cilvēki. Interneta vietnē facebook.com E. Simsonam ir plaša attēlu galerija, taču starp daudzajām bildēm nav atrodams paša foto.

4. Ēvalds Bobovičs
Dzimis 1963. gadā, dzīvo Rīgā, tautību nav norādījis. 1978. gadā Ē. Bobovičs absolvējis Rīgas 71. vidusskolu, kas atrodas Iļģuciemā un ir tā dēvētā mazākumtautību skola. Pašlaik Ē. Bobovičs ir SIA «DATO trans» vadītājs. Pērn uzņēmumā strādāja 11 cilvēki, firma nodarbojas ar transporta pārvadājumiem. Šī gada
7. augustā VID datubāzē fiksēts 7734,96 eiro liels administrēto nodokļu parāds.

5. Roberts Bramanis
Dzimis 1956. gadā, ir latvietis, dzīvo Rīgā. 1974. gadā absolvējis Rīgas 39. vidusskolu. Pašlaik tā ir Rīgas Juglas vidusskola. R. Bramanis strādā par apsargu SIA «COPs».
Pirms gada viņš kandidēja Rīgas pašvaldības vēlēšanās jau minētās Eiroskeptiķu Rīcības partijas sarakstā. R. Bramanim tajā bija 50. kārtas numurs. Vēlēšanās viņš ieguva 532 balsis un pakāpās uz 26. vietu. Taču partija kopumā Rīgā saņēma 0,22 procentus vēlētāju atbalstu un domē neiekļuva.

6. Raimonds Saukums
Dzimis 1958. gadā, latvietis. Savu pašreizējo dzīvesvietu deklarējis Ādažu novadā.
1976. gadā beidzis Rīgas 13. vakara (maiņu) vidusskolu. Pašlaik strādā par apsargu SIA «COPs».

7. Irina Sirjatova
Dzimusi 1961. gadā, dzīvo Rīgā, tautību nav norādījusi. 1979. gadā absolvējusi Rīgas 26. vidusskolu. Tolaik tā bija skola ar krievu mācību valodu. I. Sirjatova strādā par apsardzi SIA «COPs».

8. Vilis Ivanovskis
Dzimis 1955. gadā, ir latvietis, pašlaik deklarētā dzīvesvieta ir Ādažu novads. 1991. gadā Maskavas Valsts universitātē ieguvis žurnālista izglītību. Tagad strādā Farmācijas muzejā un savu nodarbošanos kļūdaini norādījis «eksponātu uzmanīgs». Sazinoties ar Farmācijas muzeju, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka V. Ivanovskis tur strādā par zāļu uzraugu. Muzejā viņš ir kolēģu godāts, atraktīvs un radošs, ekspozīciju labi pārzinošs darbinieks. Muzeja šovos V. Ivanovskis iejūtas alķīmiķa tēlā.

Programmā visai neskaidri minētas Rīcības partijas nacionālās intereses
Norobežojoties no personībām, interesanta šķiet RP programma. Tajā dominē trīs virzieni. Politiķi apjautuši, ka viņu elektorāta lielāko daļu varētu veidot gados veci cilvēki. Respektējot viņu atmiņas noturību un lai panāktu lielāku uzticēšanos, teikums «Vecuma pensijas apjomam jābūt, sākot no valstī noteiktās minimālās darba algas un augstāk» ar dažu vārdu pārmaiņu ierakstīts divas reizes. Sociālajai politikai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Ja sabiedrība par viņiem vēlēs, RP atcels nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. Ja elektorātam kārojas grādīgs dzēriens vai kupls dūms, padomāts arī par to. RP iestājas par akcīzes nodokļu samazināšanu degvielai, alkohola un tabakas izstrādājumiem. Lai dzīve kļūtu vēl saldāka, tiks atjaunota cukura ražošana un visiem Latvijā ražotajiem produktiem PVN nedrīkstēs pārsniegt piecus procentus.

Nav aizmirsts arī par globāla mēroga sabiedrības daļas interesēm. RP bez jebkādiem skaidrojumiem vēstī: «Mēs esam par tautas vēlētu prezidentu. Mēs esam par nacionālām interesēm.» Kas ir «nacionālas intereses», paskaidrots netiek. Tāpat nav skaidrojuma, kā taps sabalansēts valsts budžets, ja samaksās visiem, kam šeit ir sasolīts. Vai partija paredz milzīgu budžeta deficītu?

Partijas programmā nepārprotami nolasāma ekonomiskā un arī politiskā orientācija austrumu – lasi, Krievijas – virzienā. RP sola vienkāršot vīzu režīmu un robežu šķērsošanu. Zinot, ka Latvijas iedzīvotājiem nav problēmu šķērsot rietumu un dienvidu robežas, skaidrs, ka šeit domāta Krievija. Bet varbūt Amerikas Savienotās Valstis?

RP ir par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, kuri to vēlas. Jāteic gan, ka iespēja to darīt visiem, kuri to grib, ir jau tagad. Latvijas ārpolitika būs līdzsvarota Rietumos un Austrumos, veidojot labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Par pievēršanos Krievijas interesēm liecina nepārprotams ieraksts: «Atteiksimies no postošajām sankcijām, kuras noved tautu līdz nabadzībai.»


Piena upes ar ķīseļa krastiem
Rīcības partijas programmu vērtē Bauskas Valsts ģimnāzijas bijusī skolotāja AIJA VANAGA:
– «Šurp grāmatas uz skolu, es būšu teicamnieks, tad māmiņai un tētiņam, un dzimtenei būs prieks!» – tādas asociācijas man saistās ar Rīcības partijas programmu. Dikti gribas šo un to, lai visi ir laimīgi, apmierināti, paēduši, padzēruši, un, galvenais, tas viss tiek solīts. Mēs visu izdarīsim. Visiem tiks atdots atņemtais, samazināti pievienotās vērtības un akcīzes nodokļi, pensionāriem pensijas paceltas, un vēl, kam atņēma, tiks atmaksāts atņemtais. Visi, kas grib, – tiem pacels algas.

Partija tāpat sola atjaunot cukurrūpniecību, kas vispār praktiski būtu iespējams, jo ne visi zemnieki tehniku ir iznīcinājuši. Viņi, gudri vīri, ātri varēs pielāgoties, bet – vai ar to tiks samazināts bezdarba līmenis un piepildīts valsts budžets?

Kā paliek ar demogrāfisko jautājumu risināšanu? Ir solījums: «Pacelsim bērnu pabalstus.» Un viss?

Lasu Rīcības partijas programmu un redzu piena upes ar ķīseļa krastiem. Kā ar valsts valodu? «Mēs esam par nacionālām interesēm» – rakstīts partijas programmā. Es to saprotu, ka audzēkņi visās skolās mācīsies valsts valodā. Vai varbūt Rīcības partijai ir citas nācijas nacionālās intereses?

Valsts sociālā palīdzība būs individuāla un pietiekama, lai aizsargātu trūcīgos cilvēkus. Tiek solīti pabalsti ģimenēm, kurām komunālie maksājumi pārsniedz trešdaļu no ienākumiem. Ja esmu bagāts vīrs un man ir liels īpašums, es to pārrakstu, piemēram, mātei. Viņas komunālie maksājumi līdz ar to pārsniegs noteikto vienu trešdaļu ienākumu, un viņa saņems pabalstu. Tā šķietami labi iecerētais ir sabojāts. Lai īstenotu patiesi godīgas un sabiedrības trūcīgākajai daļai vajadzīgas un derīgas reformas, politiski un juridiski jārīkojas ļoti gudri. Izskatās, ka Rīcības partijai tas neizdosies.

Pirms balsot par šo sarakstu, iesaku izlasīt visu programmu. Esmu izteikusi pārdomas par dažiem punktiem, kuros nepārprotama ir vēlme dzīvot izcili. Taču man trūkst pamatojuma ticēt, ka šie cilvēki to spēs man nodrošināt. Viņi jau pat paši par sevi nespēj pareizi un sakarīgi pastāstīt. Par to pārliecinājos, izlasot personu raksturojumus. Joprojām nesaprotu, kas tā par profesiju «muzeja uzmanīgs». Mani tas rosina domāt, ka šie kandidāti vispār nesaprot, kas jādara Saeimā un kā jāvada valsts. Tas nav vadīt taksometru pa sastrēgumu pilnām ielām. Bet tā jau ir – mēs visi zinām, kā vadīt valsti un spēlēt hokeju. Tikai, kad mums tas jādara, tad pat ķīselis nesanāk.

Rīcības partija

Saeimas vēlēšanām visos piecos vēlēšanu apgabalos kopā Rīcības partija pieteikusi 77 personas.

Partijas kandidātu vidū 71,4% ir vīrieši, 28,6% – sievietes.

Kandidātu vidējais vecums ir 49 gadi.

Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidātu vidējais vecums ir krietni lielāks – 55 gadi.

Nedaudz vairāk kā pusei – 54,5% – kandidātu ir augstākā izglītība.

Zemgales vēlēšanu apgabalā ir otrādi. No deviņiem kandidātiem četriem ir augstākā izglītība, bet pieciem – vidējā.

Puse kandidātu nolēmuši tautību CVK anketā nenorādīt. 41% Saeimas deputāta amata tīkotāju ir latvieši.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

pensionare

KAS TIE PAR DEPUTATU KANDIDATIEM,KURI SLEPJ SAVU TAUTIBU?

pirms gada, 2018.08.19 16:49

Tofiks

Oi, šitie labie, rajona kaušļi un alkāni, un visādi citādi "labi un godīgi pilsoņi", pēc aprakstiem spriežot.

pirms gada, 2018.08.20 08:18

Turības Lektors

1.līmeņa augstākā izglītība, un to pašu 5 gadus mocīja!

pirms 11 mēnešiem, 2018.10.07 19:24

Projekts «Iesaukums politikā»