Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Varen plaša savienība no Lisabonas līdz Vladivostokai

Politiskā spēka «Latvijas Krievu savienība» (LKS) aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad to pazina ar nosaukumu «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL). Kopš tiem laikiem tās vadībā dažādos statusos atradusies partijas spilgtākā personība, vairākkārtēja Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Šogad viņa vēlējās kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču T. Ždanokai tas tika liegts.

Vienu brīdi šo politisko spēku pazina ar nosaukumu «Līdztiesība», 2014. gadā publiski tika izziņots organizācijas jaunais nosaukums «Latvijas Krievu savienība».

Intereses un solījumi
LKS ir kreisi orientēta mazākumtautību intereses pārstāvoša politiska partija, kas uzskata, ka Latvijā tiek diskriminētas vairākas iedzīvotāju grupas (nepilsoņi, mazākumtautības, maznodrošinātie). LKS iestājas par divkopienu sabiedrību un krievu valodas statusa nostiprināšanu.

Var redzēt, ka partijas programmas uzrakstīšanā pieaicināti zinoši polittehnologi, kuru uzdevums acīmredzot bijis ieslēpt tīkamus vēstījumus latviešu elektorātam, vienlaikus liekot skaidri saprast, ka šī ir krievu partija un tās politika orientēta Krievijas virzienā. Skaļi un komiski tiek pausta partijas nākotnes vīzija: «Vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai.» Nepārprotama ir prasība pēc obligātas krievu valodas apguves skolās, arī krievu valodas ieviešanas valsts dokumentu apritē, kas ir skaidrs solījums vēlētājiem: «Mēs par divvalodību.» Ir solījumi, kuri pašsaprotami un tīkami vēlētājam, neraugoties uz viņa tautību. Tā ir prasība pēc ceļu kvalitātes uzlabošanas, atteikšanās no plastmasas iepakojuma, aicinājums ieviest taras depozīta sistēmu, samazināt izdevumus valsts pārvaldei. Diskusiju vērts ir priekšlikums daļu ministriju pārvietot no Rīgas uz valsts reģioniem.
 
Līdere no jautājumiem izvairās
Pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās LKS ieguva 1,58% balsu, Zemgales vēlēšanu apgabalā pat mazāk – 1,5%. Latviski runājošajā vidē partijas kandidāti nav plaši pazīstami, ja nu vienīgi sarunas raisījušās par dažām apzinātām vai nejaušām uzvārdu sakritībām. Zemgalē pirmais numurs jau vairākas reizes ir Ludmilai Ušakovai (tāds vārds un uzvārds bija nesen aizsaulē aizgājušajai Rīgas mēra Nila Ušakova mātei). Vēl šajā sarakstā pirms četriem gadiem bija kandidāts Maksims Galkins, kuram, protams, nav ne mazākās saistības ar krievu dziedātājas Allas Pugačovas vīru.

Iepriekšējās, arī šajās vēlēšanās kandidātu vidū nav neviena mūsu četros novados deklarēta pilsoņa. Iesējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ 2014. gadā par LKS Bauskā bija nobalsojuši 68, Iecavā – 47, Vecumniekos – 19 un Rundālē – 13 vēlētāji. Toties jo kupli pārstāvēts netālais kaimiņu – Aizkraukles – novads. LKS Zemgales sarakstā no 17 kandidātiem 11 deklarētā dzīvesvieta ir Aizkraukles novadā.

«Bauskas Dzīve» sazinājās ar L. Ušakovu, lai izvaicātu viņu. Pēc vairākkārtējiem telefona zvaniem kandidāte beidzot atbildēja, paskaidrojot, ka programmā viss esot skaidri uzrakstīts, bet uz personīgiem jautājumiem viņai nudien neesot laika atbildēt. Esot ļoti daudz darba. Nebija arī atbildes, kur un par ko L. Ušakova strādā, jo pieteikumā Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) darbavieta nav norādīta.


Latvijas Krievu savienības kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

 1. Ludmila Ušakova
Dzimusi 1959. gadā Žiguļevskas pilsētā Krievijā. Vecāku ģimene Latvijā nonāca kā Pļaviņu hidroelektrostacijas būvnieki. Dzīvo Aizkrauklē, tautību nav norādījusi. Pērn, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, sevi atzinusi par krievieti. Latvijas Universitātē izmācījusies par krievu valodas un literatūras skolotāju un ilgus gadus strādājusi Aizkraukles 1. vidusskolā. Pirms tam viņas darbavieta bijusi telefonu aparātu rūpnīca. Ir Aizkraukles novada domes deputāte, Latvijas Krievu savienības valdes locekle. Savulaik bijusi partijas PCTVL valdes locekle.
Politiskajās un sabiedriskajās aktivitātēs izpaudusies galvenokārt Aizkrauklē. 2013. gadā iebilda pret Aizkraukles 1. vidusskolas ar krievu mācību valodu izvietošanu ģimnāzijas ēkā, iesaistījās cīņā par krievu mācību valodas klases atvēršanu desmit bērniem Aizkraukles 1. vidusskolā. Šie cīniņi beidzās ar zaudējumu. Joprojām bilingvālo izglītību Latvijā uzskata par saglabājamu un kopjamu izglītības modeli.
   
2. Viktors Guščins
Dzimis 1958. gadā, dzīvo Jelgavā, tautību nav norādījis. Ļeņingradas Valsts universitātē izmācījies par vēstures skolotāju. Ir LKS valdes loceklis, Baltijas Vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centra direktors. Drošības policija norāda, ka V. Guščins ir formālais Krievijas tautiešu līderis Latvijā, nereģistrētās Krievijas tautiešu «jumta» struktūras «Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome» koordinators. Vai V. Guščins no Krievijas fondiem saņem naudu, pēc oficiāliem datiem pateikt nevar. Viņš un Valentīna Guščina ir nodibinājuši biedrību «Baltijas Vēsturisko un sociāli-politisko pētījumu centrs» un kopš 2009. gada tā ziedojumos saņēmuši 126 951 eiro. Īpaši veiksmīgs bijis 2013. gads, kad kasē ienākusi kāda «dotācija» 63 000 eiro apmērā. V. Guščins tiek dēvēts par prokremlisko vēsturnieku Latvijā.

3. Sergejs Volkovs
Dzimis 1967. gadā, krievs, dzīvo Jēkabpilī, strādā par šoferi SIA «Matreks». Augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā ieguvis Baltijas Krievu institūtā.

4. Valentīna Kudrjavceva
Dzimusi 1967. gadā, poliete, absolvējusi Rīgas 18. vakara maiņas vidusskolu. Strādā lombardā «Orbīta» par vērtētāju. Viņa ir krievu kultūras biedrības «Veče» izpilddirektore. Jelgavā pieder māja un dzīvoklis, ir 1200 eiro bezskaidras naudas uzkrājums un 4800 eiro glabā skaidrā naudā. V. Kudrjavcevai ir 11 000 eiro parāds, kā arī 11 000 eiro aizdevums.

5. Deniss Ignatjevs
Dzimis 1987. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav norādījis. Absolvējis Daugavpils 10. vidusskolu, strādā par rezerves daļu menedžeri SIA «Avenija VP».

6. Ligita Sipko
Dzimusi 1960. gadā, latviete, dzīvo Jēkabpilī, absolvējusi Jēkabpils 4. vidusskolu, strādā par autobusu mazgātāju SIA «Jēkabpils autobusu parks». Ir Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas «AKVA» valdes locekle.   
   
7. Sergejs Konstantinovs
Dzimis 1976. gadā, latvietis, dzīvo Olainē. RTU ieguvis augstāko izglītību mašīnbūvē un dzelzceļa transportā. Strādā par augstsprieguma izolatoru ražošanas inženieri SIA «Morris Line Engineering». CVK mājaslapā norādījis sev piederošu, reti dzirdētas markas vieglo automobili «Vauxhall». Īstenībā tā ir «Opel Astra» modifikācija, kuru ar nosaukumu «Vauxhall» izgatavo Apvienotajā Karalistē.

8. Viktors Ivančikovs
Dzimis 1945. gadā, dzīvo Aizkrauklē, tautību nav norādījis. 1968. gadā Rīgas Medicīnas institūtā ieguvis ārsta diplomu. Ir krievu kopienas «LAD» valdes loceklis.

9. Nikolajs Starikovs
Dzimis 1980. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav norādījis, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2007. gadā ieguvis uzņēmējdarbības vadītāja diplomu. Ir SIA «DSM Meistari» tehniskais direktors. N. Starikovs uzrādījis 15 000 parādu. Partijas «Saskaņa» sarakstā startējis arī 12. Saeimas vēlēšanās. Datu izpēte virtuālajā vidē liecina, ka N. Starikovs ir saraksta līderes L. Ušakovas znots.

10. Olga Odincova
Dzimusi 1960. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav minējusi, Minskas Pedagoģiskajā institūtā 1990. gadā ieguvusi diplomu audzināšanas darba metodikā un pedagoģijā. Ir Aizkraukles 1. vidusskolas mājturības skolotāja. Aizkraukles krievu kopienas «LAD» valdes locekle.

11. Jeļena Beskorovainaja
Dzimusi 1963. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav norādījusi. 1995. gadā absolvējusi Latvijas Universitāti, izmācoties par krievu valodas un literatūras skolotāju. Ir krievu kopienas «LAD» valdes locekle.

12. Jeļena Kuzņecova
Dzimusi 1984. gadā, dzīvo Rīgā, tautību nav norādījusi. Absolvējusi Aizkraukles 1. vidusskolu, vada SIA «Zelta birste», kas piedāvā ēku ģenerāltīrīšanas pakalpojumus.
 
13. Valentīna Tkača
Dzimusi 1960. gadā, mājsaimniece, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav minējusi. Rīgas Politehnisko institūtu absolvējusi 1984. gadā, saņemot ierīču izbūves tehnoloģes diplomu.

14. Ludmila Martinova
Dzimusi 1976. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav norādījusi,1998. gadā absolvējusi Aizkraukles vakara vidusskolu. Ir pašnodarbinātā persona ar 30 000 eiro parādu.

15. Andrejs Zujevs
Dzimis 1966. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav minējis. Pašnodarbinātā persona. Aizkrauklē pieder dzīvoklis un vasarnīca.

16. Tatjana Logačova
Dzimusi 1962. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautība nav norādīta. 1980. gada Stučkas 1. vidusskolas absolvente. Strādā par pārdevēju universālveikalā «Aizkraukle».

17. Boriss Dmitrijevs
Dzimis 1934. gadā, dzīvo Aizkraukles novadā, tautību nav minējis. Daugavpils dzelzceļa transporta tehnikumā izmācījies par dzelzceļa ekspluatācijas speciālistu. Krievu kopienas «LAD» valdes loceklis.

IEDZĪVOTĀJI VĒRTĒ PROGRAMMU

Juris Ojāru, iecavnieks, sporta skolotājs:
– Man atsūtīja kāda politiskā spēka priekšvēlēšanu programmu un lūdza par to izteikties, nenosaucot partiju. Lasot to, jau pirmajā pusē atskārtu – šī partija nebūs tā, par kuru es domāšu vēlēšanu dienā. Es, protams, centos norobežoties no stereotipiem, ka krievu partija – tas ir slikti. Ir solījumi, pret kuru izpildi man nav iebildumu. Latvijas Radio neklausos, Latvijas Televīziju ieslēdzu, lai paskatītos sporta sacensības. Tādēļ man nav iebildumu pret valsts radio un televīzijas nodošanu privatizācijai, kā to ierosina šī programma. Valstij nebūs jāiegulda tik daudz naudas šo mediju uzturēšanā, tās vairāk atliks citām jomām: medicīnai, izglītībai, sportam.

Neesmu pret dažu ministriju pārvietošanu ārpus Rīgas. Diezin vai derētu Daugavpils, bet Jūrmalā, Jelgavā to varētu īstenot. Tas ierēdņus «novietotu» tuvāk tautai, varbūt viņi labāk saprastu ierindas cilvēkus un viņu vajadzības.

Arī pret ātrgaitas ceļu izbūvi man nav nekas pretī. Tikai es neredzu šī projekta īstenošanai finanšu avotu. Atbalstāmi būtu vēl daži citi sadzīviski priekšlikumi. Es domāju, ka tie varētu patikt daudziem vēlētājiem, neraugoties uz viņu tautību.

Taču tieši tas mani dara bažīgu. LKS starp šiem dažiem nevainīgiem priekšlikumiem paslēpusi klaju naidu pret Latvijas valsti, pret mūsu valodu. Ir solījumi, kurus es negribu lasīt, kur nu vēl balsot par to izpildīšanu. Vairs nav aktuāla prasība pēc valsts apmaksātas izglītības krievu valodā. Visiem bērniem Latvijas skolās jāmācās un jārunā latviski, jo nākotnē viņi būs tikai ieguvēji. Krievu bērniem krievu valodas pamati nekur nepazudīs.

Mans opis ir igaunis, arī manī rit igauņu asinis, taču mēs iemācījāmies valodu un labi runājam latviski. Mums ir izvēles iespējas apgūt krievu valodu, tas ir tikai normāli. Daudzi to arī dara. Skolās kā obligātā svešvaloda jāsaglabā angļu valoda, jo tas mūsu valstij nodrošinās līdzdalību Rietumu politiskajā sistēmā.

Prasība pēc krievu valodas saglabāšanas valsts skolās ir solis uz krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu. Par to vedina domāt prasība atļaut krievu valodas lietošanu valsts pārvaldē. Jau tagad daudziem ir problēmas iegūt darbu privātajās struktūrās, jo prasa krievu valodu. Ja tas tiks turpināts, tad šī vairs nebūs Latvija. Un to es negribu pieļaut.

Tāpat es iebilstu pret automātisku pilsonības piešķiršanu visiem, neprasot latviešu valodas pamatprasmes. Šāds lēmums pavērs durvis nekontrolētai krievu migrācijai Latvijā.

Par programmu kopumā varu teikt, ka tā nav draudzīga latviešiem, tādēļ šīs partijas cilvēkus nevar laist Saeimā. Mērķis šiem politiķiem ir
viens – «ievest» Latviju atpakaļ Krievijā.


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Projekts «Iesaukums politikā»