Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēlas izrauties no opozīcijas valga 14

Stabils politiskais spēks, kurš šīm vēlēšanām izraudzījies jaunu pieeju, mēģinot pieradināt pie domas par citu «Saskaņu» ne tikai latviešu vēlētājus, bet arī savus līdzšinējos atbalstītājus. Lai palielinātu sava politiskā spēka ietekmi Saeimā, par sarakstu līderiem pieaicināti latviešu politiķi ar pieredzes bagāžu valsts pārvaldē. Vai šāda stratēģija bijusi pareiza un vai ar šo gājienu būs izdevies pieklauvēt pie latviešu elektorāta sirdīm, parādīs vēlēšanas.

Krimas aneksiju stingri nenosoda
Partija «Saskaņa» saules gaismu ieraudzīja pirms 14 gadiem. «Tautas saskaņas partija» izstājās no partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) Saeimas frakcijas un meklēja jaunu ceļu pie vēlētāja, tieši tad Jānim Urbanovičam pievienojās populārais «Pirmā Baltijas kanāla» žurnālists Nils Ušakovs.

Vistuvāk iekļūšanai koalīcijā «saskaņieši» (tolaik vēl «Saskaņas centrs») bija pēc 11. Saeimas vēlēšanām, 2011. gada rudenī. «Saskaņai» pārmet pārāk draudzīgu attieksmi pret Krieviju.
No vienas puses, N. Ušakovs publiski atzinis Latvijas okupāciju un uzstājis, lai to dara arī partijas biedri. Nesen partija pat lauzusi sadarbības līgumu ar «Vienoto Krieviju», un pēdējos gados «Saskaņu» aktīvi prezentē kā daļu no Eiropas sociāldemokrātisko partiju saimes.

No otras puses, partija stingri nenosoda Krimas aneksiju un Krievijas dalību Austrumukrainas konfliktā. Turklāt partijas līderis bieži viesojas Krievijā, vēstī sabiedrisko mediju vietne lsm.lv.

Lielākie kašķi un nepatikšanas ir saistītas ar Rīgu, ik pa laikam galvaspilsētas saimniecībā «izpeld» kāds korupcijas skandāls. Medijos, sociālajos tīklos, sabiedrībā kopumā kā karsts kartupelis tika viļāts temats par Barona ielas nekvalitatīvo remontu un daudziem pārkāpumiem. Seši cilvēki apsūdzēti par dokumentu viltošanu. Partijas vadītājs skandālus izvēlas apiet ar klusēšanas pieeju.

«Saskaņa» oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā līdz 7. septembrim bija deklarējusi 428 038 ei-ro lielas līgumsaistības, informēja KNAB. Šie tēriņi ir lielākie no visiem politiskajiem spēkiem.

Kopumā no sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» uz Saeimu kandidē 112 deputātu kandidāti, no tiem 81 vīrietis un 31 sieviete. Vidējais vecums ir 46,6 gadi, vecākais kandidāts ir 77 gadus vecs, jaunākajam ir 22 gadi. 96 kandidātiem ir augstākā, 16 – vidējā izglītība.


Partijas «Saskaņa» deputātu kandidāti Zemgales apgabalā

1. Ivars Zariņš
Dzimis 1969. gadā Jēkabpilī, šeit dzīvo vēl joprojām. 1993. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti. Bijis uzņēmuma «Unifonds» valdes priekšsēdētājs. Laikā no 1998. līdz 1999. gadam sevi apliecinājis kā toreizējā ekonomikas ministra Aināra Šlesera padomnieks. No 2001. līdz 2010. gadam I. Zariņš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis, bet gadu vēlāk  – arī komisijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs. 2011. gadā viņš pievērsies politikai, iestājies partijā «Saskaņa» un veiksmīgi kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no «Saskaņas centra» saraksta. Ievēlēts Saeimā Zemgales vēlēšanu apgabalā. 2014. gadā 12. Saeimā nonācis no Vidzemes vēlēšanu apgabala, kur startējis ar pirmo numuru partijas «Saskaņa» sarakstā. 
Jēkabpilietis abus Saeimas sasaukumus ir izcēlies kā aktīvs debatētājs, galvenokārt par tautsaimniecības tēmām. No Saeimas tribīnes šajos četros gados runājis vairāk nekā 130 reizes. Šogad «Saskaņas» publiskotajā ēnu kabinetā ekonomikas ministra vieta atvēlēta tieši viņam. I. Zariņš pie saviem nopelniem pieskaita OIK «afēras» atmaskošanu.
I. Zariņš bijis viens no retajiem 12. Saeimas deputātiem, kas deputāta zvērestu runāja no galvas, par to izpelnoties kolēģu ovācijas, jo īpaši tādēļ, ka 11. Saeimā viņam zvērestu vairākas reizes nācās atkārtot pieļauto kļūdu dēļ.
Pašreizējā darbavieta – deputāts Latvijas Republikas Saeimā. Šogad, pārdodot a/s «Baltijas Kapitāla fonds» kapitāldaļas, ieguvis 25 000 eiro, bet par darbu Saeimā saņēmis 41 288 eiro. Kompensācijā par dzīvokļa īri un transporta izdevumiem pērn dabūjis 7386 eiro. I. Zariņš ir dāsns aizdevējs, kopā aizlienējis 272 060 eiro. Bezskaidrā naudā bankā uzkrājis 48 834,63 eiro.
 
2. Vitālijs Orlovs
Dzimis 1964. gadā. Dzīvo Jēkabpilī. Apguvis neirologa specialitāti Rīgas Medicīnas institūtā. Politikā ienācis kā partijas «Līdztiesība» biedrs. V. Orlovs ievēlēts 8. Saeimā no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» saraksta. 2003. gadā viņš pārgāja uz Tautas saskaņas partijas frakciju. 2006. gadā veiksmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts Saeimā no apvienības «Saskaņas centrs» saraksta. Ievēlēts 10. Saeimā, 11. Saeimā ārkārtas vēlēšanās un arī 12. Saeimā.
Nozīmīga loma bija 2011. gada maija balsojumos, kad KNAB vērsās pie 10. Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. KNAB lūgumu pirms apspriešanas Saeimā ar trim balsīm pret divām iepriekš noraidīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tās loceklim V. Orlovam piederēja izšķirošā, trešā balss. Saeimas balsojumā atturējās.
2016. gadā V. Orlovs bija to deputātu vidū, kuri parakstīja ierosinājumu piešķirt 300 000 eiro Bauskas peldbaseina būvniecībai.
Pašreizējā darbavieta – deputāts Latvijas Republikas Saeimā un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs. Ir partijas «Saskaņa» un DzIK «Kreicburgkrasts» valdes loceklis, kā arī aizgādņu biedrības «ASSOR» valdes priekšsēdētājs.  Īpašumā uzrādīta zeme un ēka Jēkabpilī, kopīpašumā zeme Babītes novadā, lietošanā dzīvoklis Rīgā un zeme Krustpils novadā. Deklarētas pa
rādsaistības 29 007,71 eiro un bezskaidras naudas uzkrājumi
21 384,29 eiro apmērā. 253 eiro glabā skaidrā naudā.

3. Zenta Tretjaka
Dzimusi 1960. gadā, dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Policijas akadēmijā 2006. gadā iegūts profesionālais bakalaura grāds publiskajās tiesībās un jurista kvalifikācija. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2008. gadā iegūts profesionālais maģistra grāds civiltiesībās.
Bijusi Jelgavas novada domes deputāte, 2014. gadā ievēlēta 12. Saeimā, bijusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekle. 2015. gadā Z. Tretjakai atteikta pielaide valsts noslēpumam. 12. Saeimā debatējusi tikai vienu reizi – 2015. gada novembrī.
Īpašumā uzrādījusi dzīvokli Jelgavā un Dobelē, kā arī kopīpašumā zemi Jelgavas novadā. Jelgavas baltkrievu biedrības «Zlata», biedrības «LVAF Lāčplēsis» un partijas «Saskaņa» valdes locekle. 10 000 eiro uzkrājusi bankā. Par darbu Saeimā pērn saņēmusi 38 545 eiro, pensijā guvusi 10 452 eiro, vēl samaksāts arī pabalsts 1231 eiro no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Savukārt 6583 eiro pērn samaksāti kā kompensācija par transporta izdevumiem.

4. Nikolajs Sokols

Dzimis 1985. gadā. Dzīvo Aizkraukles novadā. Transporta un sakaru institūtā 2007. gadā iegūta vadītāja kvalifikācija transporta un biznesa loģistikā.
Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās ar 518 balsīm iekļuva Aizkraukles novada domē. 12. Saeimas laikā Aizkraukles pašvaldība N. Sokolam atļāva savienot domes deputāta un Saeimas deputāta Ivara Zariņa palīga amatus.
Viņš ir arī SIA «Aizkraukles siltums» iepirkumu komisijas loceklis, valdes priekšsēdētājs Aizkrauklē reģistrētajā biedrībā «Latvian martial arts confederation», valdes loceklis biedrībā «United Karate Latvia» un valdes priekšsēdētājs SIA «Biorg». Pagājušajā
gadā par darbu domē saņēmis 5126 eiro.

5. Aivars Meija
Dzimis 1955. gadā. Dzīvo Ogres novadā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā 1983. gadā ieguvis augstāko izglītību fiziskās audzināšanas specialitātē.
12. Saeimā iekļuvis no partijas «No sirds Latvijai», bija viens no pēdējiem, kas pameta šo partiju. Četru gadu laikā 12 reizes runājis no Saeimas tribīnes. Arī A. Meija atbalstīja 300 000 eiro piešķiršanu Bauskas peldbaseinam.
Šogad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vairākas reizes  nevarēja lemt par jauniem ierobežojumiem nebanku kreditēšanas jomā, jo uz sēdi neieradās vairāki deputāti, viešot aizdomas, ka tautas kalpi apzināti nenāk uz sēdēm, lai nebūtu vajadzīgā kvoruma. Šo deputātu vidū bija arī Aivars Meija.
Laikā no 2014. līdz 2016. gadam 5740 eiro ziedojis partijai «No sirds Latvijai», bet pērn 125 eiro atvēlējis partijai «Saskaņa».
Pagājušajā gadā par darbu Saeimā viņam samaksāti 34 646 eiro. 3302 eiro pērn iegūti transporta kompensācijā.

6. Alla Beļinska
Dzimusi 1972. gadā. Dzīvo Viesītes novadā. 2000. gadā Daugavpils universitātē izmācījusies par sākumskolas skolotāju. Lai uzlabotu cistiskās fibrozes slimnieku iespējas, 2012. gadā Alla Beļinska dibinājusi Latvijas Cistiskās fibrozes biedrību, bet 2015. gadā – Atbalsta centru, kurā palīdzību var saņemt ikviens cilvēks ar īpašām vajadzībām. Allai Beļinskai un viņas vīram Voldemāram ir patiesa vēlme palīdzēt cilvēkiem, arī tādēļ, ka meitiņai Elīnai ir ģenētiski iedzimta kaite. 
Allas Beļinskas īpašumā ir dzīvoklis Viesītē, kā arī kopīpašumā zeme un māja Rēzeknes novadā.  Sevi reģistrējusi kā pašnodarbinātu personu.  

7. Andrejs Marudins
Dzimis 1971. gadā. Dzīvo Ozolnieku novadā. 2003. gadā Transporta un sakaru institūtā ieguvis dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs. Ir valdes loceklis divos uzņēmumos – SIA «MCB Būve» un SIA «MCB Serviss». Īpašumā ir dzīvoklis Liepājā un Ozolniekos, kā arī zeme un būve Ozolnieku novadā.

8. Andris Arcimovičs
Dzimis 1963. gadā. Dzīvo Bauskas novadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1987. gadā iegūta inženiera-hidrotehniķa kvalifikācija.
Strādādams Valsts policijā, uzdienējies līdz majora pakāpei. Vēl līdz pagājušajam gadam bija apsargs SIA «KSB».
Andris Arcimovičs ir partijas «Saskaņa» 2013. gada oktobrī izveidotās Bauskas nodaļas vadītājs. Pagājušās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Bauskas novada domē.
Pašreizējā darbavieta ir Bauskas novada dome. Pērn par darbu pašvaldībā nopelnījis 4435 eiro, kā pensija viņam ieskaitīti 2273 eiro, algu 756 eiro apmērā samaksāja SIA «KSB». Īpašumā ir zeme un būve Bauskā.

9. Nataļja Hohlova
Dzimusi 1979. gadā. Dzīvo Rīgā. 2001. gadā Rēzeknes augstskolā ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā, kā arī jurista kvalifikāciju. 2003. gadā Latvijas Universitātē saņemts sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē. Strādā SIA «LDM Holding» par projekta speciālisti, SIA «Baltās naktis» ir personāla speciāliste, mācību centrā «Buts» strādā par pasniedzēju. 2017. gada vietvaras vēlēšanās ar  683 balsīm iekļuvusi Jelgavas novada domē. Parādsaistības 36 400 eiro apmērā.

10. Jaroslavs Gaveiko
Dzimis 1990. gadā. Dzīvo Jēkabpilī. 2014. gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu starptautiskajā ekonomikā, pēc diviem gadiem šajā pašā augstākās izglītības iestādē saņēmis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Parīzes-Austrumu Kretejas universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, ekonomikā, vadībā un starptautiskajā tirdzniecībā. Strādā akciju sabiedrībā «Immer Digital» par pārdošanas menedžeri, ir biedrības «Ģimene» valdes priekšsēdētājs.

11. Sergejs Pašukovs
Dzimis 1961. gadā. Dzīvo Iecavā. Absolvējis Bauskas 2. vidusskolu, dienējis padomju armijā, pēc tam strādājis milicijā. 1992. gadā ar jurista kvalifikāciju pabeidzis Latvijas Policijas akadēmiju. Pēc karjeras noslēguma Bauskas policijas vadībā vairākus gadus ir izdienas pensionārs. Otro sasaukumu pēc kārtas ir Iecavas novada domes deputāts. 
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu kā ienākumu avoti norādīti deputāta alga Iecavas novada domē – 1619,20 eiro, izdienas pensija – 10 448,64 eiro.
S. Pašukovam pieder zeme un ēka Iecavas novadā, skaidrā naudā uzkrājis 1000 eiro, bet bankā – 9200 eiro.

12. Sergejs Stoļarovs
Dzimis 1973. gadā. Dzīvo Olaines novadā. Pērn Eiropas Tālmācības augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu vadībzinātnē. Ar vislielāko balsu skaitu – 4073, apsteidzot pat saraksta līderi Ivaru Jakovelu, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Jelgavas pilsētas domē.
Neilgi pēc ievēlēšanas «Saskaņas» Jelgavas nodaļas valde pieņēma lēmumu viņu izslēgt no biedru rindām. S. Stoļarovs esot risinājis aizmuguriskas sarunas koalīcijas veidošanas gaitā.
Dažādi iekšējie konflikti un intrigas Ivara Jakovela vadītajā «Saskaņas» Jelgavas nodaļā virmojuši jau vairākus gadus. Konflikts nobriedis tiktāl, ka bija nepieciešama partijas vadības iejaukšanās, kura nodaļas lēmumu anulēja un atjaunoja S. Stoļarovam biedra statusu.
SIA «Coffee Grand» ir valdes priekšsēdētājs, valdes locekļa amatu ieņem SIA «Euro Trade Plus». Īpašumā norādījis nedzīvojamu telpu Jelgavā, lietošanā ir dzīvoklis Olainē. 23 649,39 eiro S. Stoļarovs pamanījies aizdot, 8500 eiro uzkrājis skaidrā naudā.

13. Sanita Collenkopfa
Dzimusi 1978. gadā, dzīvo Mežotnē. Latvijas Lauksaimniecības universitātē apguvusi ekonomiku (2001. gadā) un pedagoģiju (2003. gadā). Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā ir direktores vietniece audzināšanas darbā, Pilsrundāles vidusskolā māca ekonomikas pamatus.
Kandidējusi arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, vēlētāji no otrās vietas sarakstā nobīdījuši S. Collenkopfu uz ceturto vietu, kas darbam domē pārvilka svītru. Strādājot Saulainē, pērn nopelnījusi 14 322,50 eiro, savukārt alga par darbu Pilsrundāles vidusskolā bijusi 1094,42 eiro.

14. Irina Dolgova
Dzimusi 1981. gadā. Dzīvo Jelgavas novadā. Baltijas Krievu institūtā 2005. gadā iegūta jurista kvalifikācija. Rīgas Stradiņa universitātē 2011. gadā – profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē un jurista profesionālā kvalifikācija. Turpat 2017. gadā sākusi doktora studijas juridiskajā zinātnē. Jelgavas novada domes deputāte. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmu attīstības projektu vadītāja.

UZŅĒMĒJS VĒRTĒ PROGRAMMU

Aivars Svarenieks, uzņēmējs, Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs:
– Nosakot stratēģiskās attīstības virzienus – bioekonomika, rūpniecība, tranzīts, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), medicīnas pakalpojumu eksports, savienotājpilsēta – «Saskaņa» nepavisam nav nošāvuši greizi, ir izvēlējušies patiešām pareizās nozares un Rīgas apkārtni kā attīstības lielāko potenciālu.
Tālāk sava darāmā atšifrējumā jau ir dīvainības. Jābrīnās, ka pirmais uzsvars tiek likts uz bioloģiskās lauksaimniecības valsts zīmola pakāpenisku izveidošanu. Saprotu, ka to kā pirmo programmā varētu rakstīt Zaļo un Zemnieku savienība, nevis «Saskaņa».  Pati ideja arī ir absurda, jo jau patlaban ir vairāki valsts (zaļā karotīte u. c.) un nevalstisko organizāciju «Bio» zīmoli.
Paziņojot, ka nodrošinās konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumu tarifus un izsvērtas investīcijas dzelzceļa un ostu infrastruktūrā, gribas jautāt, vai līdzšinējie ir analizēti, jo neesmu dzirdējis sūdzības, ka tarifi būtu nesamērīgi un par lielu. Uzskatu, ka ostas vairāk kalpo kā «barotne». Savukārt programmā, norādot, ka īstenos «Rail Baltica» projektu, tas jau skan gana populistiski, jo šī dzelzceļa līnija ir virzīta un saistīta ar ES.
Partija deklarējusi, ka veidos jaunuzņēmumu ekosistēmu, nodrošinās labvēlīgu regulāciju, arī «fintech» un kriptoaktīvu jomā. Manuprāt, murgaini un  neprecīzi – jaunuzņēmumu ekosistēmu – kas tas ir? Protams, ka kriptovalūtu jomā vajag likumus, bet uzskatu – naudas atmazgāšana ir daudz svarīgāka tēma.
«Saskaņa» sola, ka īstenos plašu ēku atjaunošanu un energoefektivitātes programmu. Tas arī nav nekas jauns, piekrītu, ka jāturpina. Vajag tikai popularizēt ieguvums vai arī atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu.
Nepiekrītu, ka būtu jāveicina īpaša reģionu attīstība, veidojot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādājot attīstības programmu. Uzskatu, ka reģioniem pašiem ir jāorganizējas, nozīmīgāka šajā brīdī ir teritoriālā reforma ar mazāku skaitu pašvaldību, un tā ir valsts atbildība.
Solījumi, ka piesaistīs ārvalstu investīcijas rūpniecībā, aktivizējot reģionālās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem novirzīšana autoceļu fondam ir diskutējami. Patiesībā investīciju konkurence ir mūžīgs jautājums, savukārt autoceļu fonds ir svarīgs kā iezīmētā naudas plūsma šim mērķim.
Ja fiskāli ir realizējams, atbalstu, ka minimālo algu var atbrīvot no nodokļa. Paziņojums, ka ieviesīs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) neapliekamo minimumu, nav īsti saprotams. NĪN jāmaksā visiem, un to administrē pašvaldība. Norādīt, ka radīs labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem, ir tāpat kā nepateikt neko. Nepieciešams izskaidrot vairāk.
Ja budžets atļauj, atbalstu gan pensiju palielināšanu, gan indeksēšanu, kompensējot dzīves dārdzību.
Kopumā vērtējot programmu, manuprāt ir diezgan liels «rasols». Mērķi ir līdzīgi ar daudziem, taču to īstenošana jāpārbauda realitātē.

Vārds kandidātiem no Bauskas un Iecavas novada

Sergejs Pašukovs:

– 27 gadus esam bijuši opozicionāru rindās, tagad galvenais mērķis, lai «Saskaņa» beidzot noslēdz opozīcijas loku un nonāk pozīcijā. Pārmaiņas, protams, būs. Manas ievēlēšanas gadījumā centīšos panākt vairākas lietas. Pirmkārt, es kā bijušais policijas darbinieks vēlos uzsvērt, ka būtu jāatjauno Policijas akadēmija. Ar pašreizējo koledžas izglītību nepietiek, uzskatu, ka obligāti likumsargiem ir jābūt augstākajai izglītībai. Otrkārt, svarīgs jautājums ir veselība. Šī ir nozare, kurai nepieciešams lielāks finansējums. Treškārt, es kā laucinieks domāju par ceļiem. Arī tiem ir atvēlēts nepietiekams naudas daudzums, tādēļ vajadzētu panākt brauktuvju sakārtošanu laukos, atvēlot gana finanšu līdzekļu. Es domāju, ka «Saskaņai» šoreiz būs lielāks atbalsts nekā pagājušajās vēlēšanās un vismaz 30 vietas garantētas. Tā ir politiska spēle, mēs varam novērot, kā tagad žurnālisti aktīvi «tirpina» visas partijas, jautājot, vai ies koalīcijā ar «Saskaņu». Protams, pirms galvenā notikuma visi atbildēs noliedzoši. Pēc vēlēšanām viedokļi jau mainīsies, un tad pašlaik nosauktā «sarkanā līnija» izzudīs un tiks modelēti pavisam citi scenāriji.

Andris Arcimovičs:

– Politikā aktīvi iesaistījos 2013. gadā, kad kopā ar domubiedriem Bauskā izveidojām sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» nodaļu, kur esmu vadībā. Vienlaikus, pārstāvot Bauskas novadu, darbojos «Saskaņas» domē. Kandidēt 13. Saeimas vēlēšanās mani izvirzīja nodaļas biedri un atbalstīja partijas vadība. Mans mērķis, jau iesaistoties politikā, kā arī tagad ir maksimāli darboties Bauskas novada iedzīvotāju interesēs. Uzskatu, ka novadam nepieciešama savu, vietējo, kadru pārstāvniecība Saeimā, lai vienlaikus ar visus interesējošiem jautājumiem tiktu atbalstīti un virzīti tieši Bauskas novadam saistoši jautājumi, piemēram, Bauskas pilsētas apvedceļa būve, par ko mūsu partijas nodaļas biedri vienmēr ir iestājušies. Lasot mūsu partijas programmu, mani uzrunā tās saturīgums un konkrētība, aicinājums uz sabiedrības vienotību dažādu problēmu un izaicinājumu risināšanā. Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanas bija liels izaicinājums mūsu partijas Bauskas nodaļai, kuras biedri pirmo reizi ar savu sarakstu piedalījās novada domes vēlēšanās. Rezultātā esmu ievēlēts un pārstāvu «Saskaņu» Bauskas pašvaldībā, darbojoties opozīcijā, cenšos strādāt, pildot vēlētājiem dotos solījumus, īstenojot mūsu partijas priekšvēlēšanu programmā rakstīto. Piemēram, kā tika solīts mūsu programmā, strikti iestājos par Bauskas novada pašvaldības policijas izveidošanu. Šis jautājums tika atrisināts, un mums ir sava pašvaldības policija.

Sanita Collenkopfa:

– Partijā esmu kopš 2014. gada, līdz tam nevienā citā politiskajā spēkā neesmu iesaistījusies. Manas ievēlēšanas gadījumā izvirzu vairākas prioritātes. Pirmkārt, uzsvars jāliek uz izglītību, turpinot skolu tīklu sakārtošanu. Pašlaik diemžēl bērniem, kuri nedzīvo pilsētā, ir ierobežota iespēja apmeklēt interešu izglītības pulciņus, jo tas ir saistīts ar pārvadājumu problēmām, izmaksām. Otrkārt, ne mazāk svarīga joma ir veselības aprūpe, kurai jābūt pieejamai un kvalitatīvai. Treškārt, būtiski ir panākt sakārtotu infrastruktūru gan urbanizētā vidē, gan lauku teritorijās. Jebkurai darbībai un lēmumam ir jābūt tādiem, kas sakrīt ar mūsu valsts iedzīvotāju interesēm un palīdz celt labklājības līmeni valstī, īpaši domājot par mazaizsargātajiem iedzīvotājiem – studentiem, pensionāriem, mazturīgo iedzīvotāju slāni. Jāveicina veselīga konkurence un godīga uzņēmējdarbība, rūpējoties par patērētāju un uzņēmēju interesēm ne tikai Latvijas tirgū, bet arī par iespējām mūsu preces un pakalpojumus realizēt arī ārvalstu tirgos.
Joprojām pastiprināti jādomā par iedzīvotāju emigrācijas mazināšanu – ne tikai darba vietu radīšanu, bet arī tādu atalgojumu, lai cilvēks ir spējīgs nodrošināt sev vismaz minimālās vajadzības.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 14

Nesaskanis

Spēka gados izdienas pensijās dīki dzīvojošie miliči iecels Latviju saulītē,
ieguldot tajā savu spožo intelektu un bagāto dzīves pieredzi. Ļoti jau nu
noticēju! Tikai nesaceraties pirms laika par to būšanu pozīcijā.
Ceru, ka cilvēkiem pietiks prāta par šo Kremļa draugu projektu nebalsot.

pirms 9 dienām, 2018.09.16 20:44

Nacionālistiem

Jūsu sasniegumi ir OIK,lai tautai būtu dārgāka elektrība,iespējamā korupcija BAUSKAS PELDBASEINA,SPORTA HALLES Celtniecības pārmaksāšana dārgāk nekā bija noslēgtajā līgumā. Mēs esam Eiropas savienības viena no nabadzīgākajām valstīm. Nacionāļi visu laiku bijuši pozīcijā un atbalstījuši valdības lēmumus. Varbūt vienreiz ir jāmaina tā pozīcija,kuras darbības rezultātā esam Eiropas pakaļgalā?

pirms 9 dienām, 2018.09.16 21:36

vienkārši

Saskaņa kādreiz aģitēja gan pret stāšanos NATO, gan ES. Jā, mēs nepiederam pie ES bagātākajām valstīm, bet mūsu vidējais dzīves līmenis ir pārāks nekā jebkurā citā bijušajā PSRS republikā, kuras neietilpst ES. Tas, ka mēs atpaliekam no Rietumeiropas ir PSRS okupācijas sekas, bet Saskaņa joprojām cenšas noliegt okupācijas faktu, referendumā aicināja balsot par divvalodību utt. Kopumā: Saskaņa nav lojāla Latvijai un latviešiem. Tas, ka sarakstu priekšgalā ir salikti latvieši, tas ir tikai manevrs acu aizmālēšanai, jau iepriekšējās vēlēšanās varēja redzēt, kā krievi bija izsvītrojuši latviskos uzvārdus.

pirms 8 dienām, 2018.09.17 10:17

Nesaknim

Vai tad tie nebija Nacionālisti,kuri būdami pozīcijā apstiprināja tās izdienas pensijas policistiem?

pirms 9 dienām, 2018.09.16 21:38

tiešām

Un netikai izdienas pensijas saņem policisti, arī NBS darbinieki, tagad arī mediķi un ugunsdzēsēji, dažam tā izdienas pensija ir krietni lielāka par parastā cilvēka pensiju, un tad vēl nav labi. Interesantākais, ka izdienas pensijas saņem gan tie , kas tiešām smagi strādā, kuriem arī pienākas, gan tie kuri sēž kanoros un bikses deldē.

pirms 8 dienām, 2018.09.17 07:48

Internacionālistiem

Runa jau nav par izdienas pensijām, bet par konkrētajiem "politiķiem" un viņu IQ. Neesmu NA fans un manu balsi viņi noteikti nesaņems, bet arī par šo nelgu baru noteikti nebalsošu.

pirms 8 dienām, 2018.09.17 09:58

gaišs skats tuvākajā nākotnē

Lai veicas ar to iekļūšanu "valdošajā pozīcijā", vislabāk jau vienā kompānijā ar āksta Kaimiņa jefiņiem !
Bet varbūt tomēr ar zaļzemnieku pajoļiem ? Nacionāli Aptaurētie arī labprāt saskaņoti kopotos,bet nedrīkst,jo tad jāizbeidz SS leģionāru maršs 16.martā.

pirms 8 dienām, 2018.09.17 12:28

Māris

Vienreiz šie viltu nacionālisti ir jānoliek pie vietas, nesaku, ka Saskaņa ir balti un pūkaini, bet tieši varas partijas ir veicinājušas cilvēku masveida emigrāciju no valsts

pirms 7 dienām, 2018.09.18 09:13

Tā zvaigznes rāda

Var jau dzīvot ilūzijās, bet skaidrs kā diena Saskana dabūs visvairāk balsis, KNL būs otrie ,ZZS un NA ir savs vēlētājs tie ar ar mokām pārvarēs distanci, pārējie, lai sapērk salvetes, lai ir kur paraudāt par izniekoto naudu un naudu ne to mazāko:)))

pirms 7 dienām, 2018.09.18 12:17

Ivars

Cilvēki grib pārmaiņas, un nevajag mūs visu laiku baidīt ar Saskaņu, tieši labējās partijas ZZS, Vienotība un NA ir vainīgas, ka esam tur, kur esam. Citur Eiropā valdošās partijas mainās, šeit vieni un tie paši rullē jau n - tos gadus, bet visur ir vajadzīga konkurence

pirms 7 dienām, 2018.09.18 13:35

nepiekrītu

Latvija man un citiem ir pārāk dārga, lai eksperimentētu ar partijām, kuras ir mudinājušas uz divvalodību, slēgušas līgumu ar Putina partiju, tielējušās par okupācijas fakta atzīšanu un tamlīdzīgi. Protams, ka ne viss tagad notiekošais Saeimā un valdībā mani apmierina, bet kopumā attīstība Latvijā notiek pareizā virzienā un lielākajai sabiedrības daļai dzīves līmenis uzlabojas.

pirms 7 dienām, 2018.09.18 14:18

vēlētājs

Danosas sacerējums izskatās tendenciozs. Savas simpātijas Kremļa pielūdzējiem jau nu kundze varēja izpaust citur, bet ne valsts apmaksātā rakstā.

pirms 5 dienām, 2018.09.20 11:25

Vēlētājam - nepiekrītu

Nepiekrītu par tendenciozitāti, tikai informatīvs un sabalansēts raksts. Tagad laikam visi grib Kaimiņa stilu - bļaut, lamāties, tad gan nebūtu tendenciozi, vai ne?

pirms 4 dienām, 2018.09.21 07:39

Projekts «Iesaukums politikā»