Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vienā listē iekļauti pieci esošie Saeimas deputāti

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība, ko dibināja Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Zaļā partija (LZP). ZZS valdes priekšsēdētājs ir Armands Krauze; LZP valdē pārstāv Aivars Tavars; partija ir deklarējusi, ka šajās Saeimas vēlēšanās cer iegūt ap trīsdesmit vietām. Patlaban apvienību veido Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija sadarbībā ar divām reģionālajām partijām: Liepājas partiju un «Latvijai un Ventspilij». ZZS bija pārstāvēta visās Latvijas Republikas valdībās no 2002. līdz 2011. gadam. Kopš 2014. gada apvienības pārstāvji atkal darbojas valdībā. Kopš 2016. gada Ministru kabinetu vada ZZS pārstāvis no Liepājas partijas Māris Kučinskis.

«Latvijai un Ventspilij» ir reģionāla politiska partija, kura ilgstoši ir pie varas Ventspilī un kuras līderis kopš tās dibināšanas ir Aivars Lembergs. Partija bijusi pārstāvēta vairākās Saeimās. Liepājas partija ir reģionāla labēja partija, tās vadītājs ir Liepājas pilsētas mērs Uldis Sesks.

No ZZS saraksta 13. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 115 kandidātu. 106 ir augstākā izglītība. Zemgales vēlēšanu apgabalā ZZS sarakstā septiņpadsmit kandidātu vidū pirmais ir Augusts Brigmanis, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs; Kurzemē – Gundars Daudze, Vidzemē – Māris Kučinskis un Latgalē – Jānis Dūklavs.

Sabiedrības par atklātību «Delna», kas ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» Latvijas nodaļa, un vairāku mediju veiktā Saeimu balsojumu analīze atklāj norādes par saskaņotu ZZS rīcību ar «Saskaņu».  Žurnāla «Ir» 2017. gada vasarā publiskotās oligarhu sarunas apliecina rīcības saskaņošanu starp ZZS pietuvināto Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un Jāni Urbanoviču.

ZZS Zemgales apgabala kandidātu sarakstā ir daudz politikā ilgi redzētu seju – pieci LR Saeimas deputāti un vēl satiksmes ministrs.

No Bauskas novada ZZS sarakstā ir divi kandidāti: Ilona Virza-Zariņa (LZS) un Mārtiņš Ruža (LZP).

 
Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Augusts Brigmanis
Dzimis 1952. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latvietis. Augstākā agronoma-ekonomista izglītība iegūta 1975. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA). A. Brigmanis ir Latvijas Republikas (LR) Saeimas deputāts nepārtraukti jau piecās Saeimās – no 8. Saeimas 2002. gadā. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadītājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis un LR Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs; Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs. Pieder astoņi zemes īpašumi Jelgavā, viens Tukuma novadā un zeme un nekustamais īpašums Tukuma novada Pūres pagastā, kā arī zeme un māja Lielbritānijā. Bezskaidras naudas uzkrājumi a/s «Swedbank» – 381 120 eiro un 74 395 Anglijas mārciņas.
A. Brigmanis ir ilglaicīgākais Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs jaunās brīvvalsts laikā, jo vada partiju kopš 2000. gada. Armanda Pučes TV24 kanālā raidījumā «Kārtības rullis» A. Brigmanis pats sev jautā un atbild: «Kāpēc es tik ilgi esmu politikā? Tāpēc, ka es pats katru mēnesi taisu savu reitingu.»

2. Uldis Augulis
Dzimis 1972. gadā, dzīvo Dobeles novadā, latvietis, augstākā izglītība – Latvijas Universitātē 2003. gadā iegūtas finanšu vadības zināšanas. LR satiksmes ministrs; Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis. Īpašumā zeme un ēkas Dobeles novadā; lietošanā zeme Ķekavas novadā. A/s «Rīgas Dzirnavnieks» 67 kapitāla daļas 4457 eiro vērtībā. Bezskaidras naudas uzkrājums – 6900 eiro, parādsaistības – 46 577 eiro.
U. Augulis 2006. gadā pirmo reizi parādījās nacionālā mēroga politikā, kad kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta Zemgales apgabalā, bet netika ievēlēts. Taču uzreiz pēc valdības apstiprināšanas U. Augulis iekļuva Saeimā, aizvietojot no Zemgales apgabala saraksta ievēlēto Dagniju Staķi, kas pildīja labklājības ministres pienākumus un uz laiku nolika mandātu. Vietu Saeimā zaudēja, kad D. Staķe atgriezās Saeimā 2007. gada 20. decembrī. Šajā laikā U. Augulis bija arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.
2008. gada janvārī U. Augulis tika iecelts par Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru. Amatā bija līdz 2009. gada 12. martam, kad tika apstiprināts par labklājības ministru Valda Dombrovska valdībā. 2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā, taču darbu turpināja valdī-
bā – bija satiksmes ministrs Valda Dombrovska otrajā Ministru kabinetā. Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās U. Augulis ar trešo numuru kandidēja no ZZS saraksta Zemgales apgabalā un atkal tika ievēlēts Saeimā, kur frakcija darbojās opozīcijā.
2014. gada janvārī kļuva par labklājības ministru Laimdotas Straujumas valdībā. Amatu saglabāja arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā, pirms darba sākuma tajā ievēlēts 12. Saeimā. 2016. gada februārī kļuva par satiksmes ministru M. Kučinska valdībā.

3. Andris Bērziņš
Dzimis 1955. gadā, Latvijas pilsonis, dzīvo Mārupes novadā. Ir augstākā izglītība – 1979. gadā Latvijas Valsts universitātē absolvējis franču valodas un literatūras specialitāti un ieguvis filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikāciju.
Viņš ir politikā kopš 90. gadu sākuma, taču 9. Saeima bija pirmā, kurā A. Bērziņu ievēlēja. 2002. gadā kandidēja arī 8. Saeimas vēlēšanās, bet toreiz agrākā varas partija «Latvijas ceļš», no kuras viņš startēja, nepārvarēja 5% barjeru.
Vēlāk iestājies Latvijas Zemnieku savienībā. «Grūti ir politikā, bet grūti arī ārpus tās,» atzinis A. Bērziņš.
Ir deputāts 12. Saeimā, Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas deputāts, Nodarbinātības apakškomisijas priekšsēdētājs un Latvijas Bērnu fonda valdes loceklis.
Īpašumā 2016. gada izlaiduma automašīna «VW Sharan». Bezskaidras naudas uzkrājumi nedaudz vairāk kā 92 tūkstoši eiro.
 
4. Juris Vectirāns
Dzimis 1953. gadā, dzīvo Jaunjelgavas novadā, latvietis, augstākā izglītība. Militāro karjeru sācis kā Iekšlietu ministrijas virsnieks. 2000. gadā beidzis Čehijas Republikas ģenerālštāba Kara akadēmiju, iegūstot Valsts aizsardzības vadības un operāciju komandiera kvalifikāciju.
Bijis Latvijas Augstākās padomes Apsardzes dienesta, Latvijas Republikas Drošības dienesta priekšnieks. No 1992. līdz 1994. gadam J. Vectirāns bija Valsts aizsardzības padomes loceklis. 1997. gadā kļuva par Rīgas garnizona priekšnieku. 2012. gadā kļuvis par «Daugavas Vanagu» priekšsēdi.
Kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, tomēr netika ievēlēts. 2014. gada 23. janvārī kļuva par deputātu uz laiku, kamēr Uldis Augulis pildīja labklājības ministra pienākumus.
LR 12. Saeimas deputāts, LR Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs, LR Zemessardzes brigādes ģenerālis. Trīs zemes un ēku nekustamie īpašumi Jaunjelgavas novadā, divi no tiem kopīpašumā. Parādsaistību summa – 31 633 un 30 624 eiro.

5. Guntis Kalniņš
Dzimis 1963. gadā, latvietis, dzīvo Jēkabpilī. Augstākā izglītība, 2011. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts profesionālais maģistra grāds siltumenerģētikā un siltumtehnikā – inženiera kvalifikācija siltumenerģētikā un siltumtehnikā. 1988. gadā LLA iegūta inženiera-mehāniķa kvalifikācija. Ir 12. Saeimas deputāts, mednieku  kluba  «Lāči» valdes loceklis. Īpašumā nekustamais īpašums un zeme Jēkabpilī un Krustpils novadā, tajā arī būve kopīpašumā, SIA «Amriks» 2000 kapitāldaļas, kuru vērtība ir 2800 eiro.

6. Jānis Zandbergs
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Kandavas novadā, latvietis. Augstākā izglītība 2006. gadā iegūta Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā uzņēmējdarbības vadībā – profesionālais maģistra grāds. A/s «Latvijas Mediji» ārštata žurnālists un biedrības «Vienotā Zemgale» valdes loceklis, kā arī valdes loceklis divās mednieku biedrībās. Nav ziņu par īpašumiem vai parādsaistībām.

7. Viktors Valainis
Dzimis 1986. gadā Jelgavā, latvietis, augstākā izglītība. 2011. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts profesionālais maģistra grāds būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadībā.
Ir 12. Saeimas deputāts, izpilddirektors Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, «Brīvie demokrāti» likvidators. Parādsaistības – 17 625 eiro.
V. Valainis ir viens no tiem deputātiem, kas pauž savu atbalstu pašvaldību dotēto informatīvo izdevumu saglabāšanai un attīstībai, tādējādi veicinot neatkarīga preses un reklāmas tirgus kropļošanu Latvijā.

8. Agris Zvaigzneskalns
Dzimis 1983. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latvietis. 2005. gadā iegūta augstākā izglītība Banku augstskolā, bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadīšanā. Ir Tukuma novada domes deputāts un SIA «Transports Tukums LTD» projektu vadītājs. Īpašumā zeme un nekustamais īpašums Kandavas novadā. Ir 150 kapitāla daļas SIA «Depoks» 4500 eiro vērtībā. Parādsaistības – 19 316 eiro.

9. Viktors Ščerbatihs
Dzimis 1974. gadā, dzīvo Ventspilī, tautība nav norādīta. 2015. gadā Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā ieguvis vecākā trenera kvalifikāciju. Ir olimpiskā centra «Ventspils» fiziskās sagatavošanas galvenais treneris, Latvijas Svarcelšanas federācijas, sporta kluba «Dobeles atlēts» un Ventspils svarcelšanas sporta kluba prezidents. Nav ziņu par īpašumiem vai parādsaistībām.

10. Mārtiņš Ruža
Dzimis 1971. gadā Bauskā, latvietis, dzīvesvieta Bauskas novadā. Vidējā izglītība – 1989. gadā beidzis Bauskas 1. vidusskolu. Vairāku Bauskas kantrimūzikas festivālu rīkotājs. Bijis SIA «Country mūzikas aģentūra» izpilddirektors, minētajai firmai pašlaik ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds 5370,97 eiro apmērā. Šīs vasaras festivāla rīkošanu Bauskas novada dome M. Ružam neuzticēja.
M. Ruža bijis Bauskas novada domes deputāts, kandidējis arī 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā. Pašreizējā M. Ružas norādītā nodarbošanās – brīvmākslinieks.
Skaidras naudas uzkrājumi – 1500 eiro, nav ziņu par parādsaistībām un īpašumiem.

11. Jānis Eisaks
Dzimis 1982. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latvietis. 2015. gadā iegūta augstākā juriskonsulta izglītība Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Tukuma novada domes deputāts, SIA «A/J HGroup» direktors, Tukuma sporta skolas saimniecības pārzinis, biedrības «Tukuma Brāļi» valdes loceklis. Īpašumā dzīvoklis Tukuma novadā un kopīpašumā garāža.

12. Andris Vaišļa
Dzimis 1974. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. 2006. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis ekonomikas zināšanas un bakalaura grādu sociālajās zinātnēs. SIA «Jelgavas tirgus» direktors, SIA «Baltic Railway Holding» tehniskais direktors, SIA «Cascade mining» finanšu direktors. Īpašumā dzīvoklis un vasarnīca Jelgavā, kopīpašumā – māja un dzīvoklis. Bezskaidras naudas uzkrājumi – 15 500 eiro.

13. Ilona Virza-Zariņa
Dzimusi 1976. gadā, dzīvo Bauskas novada Mežotnē, latviete, vidējā izglītība. 2001. gadā beigusi Bauskas vakara vidusskolu. SIA «Orus» valdes priekšsēdētāja, IK «Zeila» grāmatvede. SIA «Orus» ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 1177,66 eiro apmērā.
Ilona Virza-Zariņa ir Latvijas Zemnieku savienības biedre un partijas Bauskas nodaļas vadītāja.
Īpašumā divi dzīvokļi, māja un zeme; zeme Bauskas novadā un kvadracikls. Desmit kapitāla daļas SIA «Orus» 2840 eiro vērtībā. Parādsaistības – 21 840 eiro un 6749 eiro.

14. Viktors Silkāns
Dzimis 1967. gadā, dzīvo Jelgavā, tautību nav norādījis. 2015. gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu darba aizsardzībā un 2017. gadā maģistra grādu vides zinātnē. Ir vides un darba aizsardzības inženieris SIA«Belam-Rīga», darba drošības inženieris dzelzceļa projektos «Bombardier-Belam» un vadošais eksperts a/s «Inspecta Latvia». Īpašumā ir zeme Aknīstes novadā.

15. Baiba Dronka
Dzimusi 1960. gadā, dzīvo Skrīveru novadā, latviete, augstākā izglītība. Skrīveru kultūras centra direktore. 1981. gadā beigusi Kultūras izglītības darbinieku tehnikumu, iegūstot kultūras darbinieka un deju pedagoga specialitāti. 2006. gadā biznesa augstskolā «Turība» izglītojusies viesnīcu servisa organizatora specialitātē. Pieder zeme un būves Skrīveru novadā.

16. Māris Skudra
Dzimis 1983. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. 2010. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūts inženierzinātņu bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» infrastruktūras vadības sistēmas nodaļas vadītājs. Īpašumā zeme Jelgavā un 2007. gada izlaiduma automobilis «Škoda Octavia». Bezskaidras naudas uzkrājumi – 10 704 eiro «SEB Bankā» un 14 380 eiro «Swedbank».

17. Ligita Upīte
Dzimusi 1962. gadā, dzīvo Jēkabpilī, latviete. 2006. gadā ieguvusi ekonomista kvalifikāciju un bakalaura grādu Rēzeknes augstskolā. Ir Jēkabpils nevalstisko organizāciju resursu centra valdes locekle, biedrības «Holista» valdes locekle.
Pieder divi zemes un ēku īpašumi Krustpils novadā, divi zemes un ēku īpašumi Jēkabpils novadā, zemes un ēku īpašums Rīgā, zemes īpašums Krustpils novadā un Jēkabpilī, dzīvoklis un dzīvojamā māja Jēkabpilī. Bezskaidras naudas uzkrājumi – 1086 ASV dolāri un 1700 eiro, 5000 eiro skaidrās naudas uzkrājumi.


Iedzīvotāji vērtē Latvijas politiku un ZZS piedāvājumu

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:
«Latvijas politikā ļoti trūkst pēctecības. Bieži vien varas pārņēmēji grib celt pilnīgi visu no jauna, taču svarīgi kādam arī turpināt iesāktās programmas. Pozitīvi vērtējams Zemkopības ministrijas darbs vienreizēju ikgadējo atbalstu sniegšanā mazajām saimniecībām; liela uzmanība tiek pievērsta modernizācijas projektiem; ļoti būtiska mazo saimniecību iespēja īstenot projektus līdz 15 000; nevar par zemu novērtēt atbalstu bioloģiskajiem lauksaimniekiem un jauno zemnieku atbalstam, kas iespējams, pateicoties sadarbībai ar Eiropas institūcijām. Ļoti ceru, ka ZZS solījums «īstenosim sabalansētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, īpaši atbalstot mazos un vidējos ražotājus, lai panāktu kvalitatīvas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un vietējās produkcijas patēriņa pieaugumu», nebūs tikai vārdi, bet tiks arī īstenots.
Katrs zemnieks un lauku iedzīvotājs ir pelnījis varas pārstāvju cieņu, jo laukos ir palikuši Latvijas zemes patrioti, un viņu darba novērtējums ir «maize un sāls» dzīvošanai laukos.»

Ingrīda Purmale, Bauskas novada Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Vangaļi» īpašniece:
«Manuprāt, neviena partiju koalīcija īpaši daudz ko valstī mainīt nevarēs. Programmas jau ir labas, arī ZZS, taču labas idejas realizēt ir arvien grūtāk pieaugošās birokrātijas dēļ. Zemnieka darbs ir bezjēdzīgi birokratizēts. Prasības, to straujā maiņa un nepastāvība traucē strādāt. Piemēram, nesen augu zaļināšanas programmā ieviesām pākšaugu sējumus, pupas, zirņus, bet šogad izvirzīts noteikums: ja tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, zaļināšanas piecos procentos šos sējumus vairs nevaram ieskaitīt... Tādu «sīkumu» ir bez gala, bet no tiem sastāv zemnieka ikdiena.
Mēs esam nepārtraukto reformu nogurdināti. Latvijas ekonomikā lauksaimniecība ir stratēģiska nozare, neviens cits tautu nepabaros kā zemnieks. Bet reizēm rodas iespaids, ka ar šo nozari spēlējamies. ZZS manās acīs ir mazākais ļaunums. Viņu apvienības programma aptver ļoti daudzas jomas, gribētos, lai tā būtu tuvāka zemnieka reālajai dzīvei un lai partijā būtu vairāk kompetentu lauksaimnieku.»

Jānis Dzelzkalējs, Bauskas novada Goda pilsonis, pieredzējis ilggadējs agronoms un zemnieks:
«Godīgi sakot, neviena partija man nav palīdzējusi kopt zemi. Visas veiksmes vai likstas ir uz zemnieka pleciem. Taču vairāk par ZZS programmu mani uztrauc kas cits. Sešpadsmit partijas Latvijas elektorātam ir neprāts. Ko jūs dariet, tautieši! Iespējams ir arī neiespējamais. Padomāsim, ja nu balsis sadalās tā, ka piecu procentu barjeru nedabū neviena no piecpadsmit partijām? Kas tad nāktu pie varas?»


Vārds kandidātiem no Bauskas novada

Ilona Virza-Zariņa, Latvijas Zemnieku savienībā kopš 2009. gada, LZS Bauskas nodaļas vadītāja kopš 2014. gada, dzīvo Mežotnē: «Kopš tā laika, kad iesaistījos organizācijā, pagājis daudz laika un daudz kas Latvijā ir mainījies. Neesmu staigājusi no partijas uz partiju, jo pamatvērtības jau nav mainījušās.
LZS sāka darbību Bauskas rajonā, bet pēc reformas mums ir četri novadi... Vadību rosināja pārņemt priekšgājējs Juris Cielavs. LZS ir arī jauniešu nodaļa. Domāju, ka mums ir ļoti svarīgi prasmīgi savienot jaunības enerģiju un entuziasmu ar vecākās paaudzes pieredzi un zināšanām. Tad varam cerēt uz veiksmīgu attīstību.
Daudz vairāk uzmanības jāveltī senioriem, kam zemas pensijas – jārod iespēja viņiem kompensēt medicīnas izdevumus, komunālos maksājumus, kas kļūst arvien dārgāki, un pensiju indeksācija cenu kāpumu nespēj «noķert». Galvenais – nepazaudēt cilvēkus laukos. Jādod iespēja jaunajām ģimenēm iesakņoties. Gribētos dzīvi veidot tā, lai jaunieši saprastu, ka arī Latvijā var labi dzīvot, lai viņi justu, ka ir vajadzīgi mūsu zemei. Man ir svarīgi, lai Latvijā vēlētos dzīvot gan mani bērni, mazbērni, gan nākamās paaudzes. Esmu pārliecināta, ka kopā ar domubiedriem Latvijas Zaļajā partijā un Latvijas Zemnieku savienībā varēsim turpināt īstenot ZZS plašo programmu. Vairāk darāms mūsu pazīstamībai savā novadā.»

Mārtiņš Ruža, Latvijas Zaļās partijas (LZP) Bauskas nodaļas vadītājs, dzīvo Vecsaulē: «Joprojām esmu uzticīgs LZP idejām. Esmu šajā partijā kopš 1989. gada. Pagaidām no aktīvas darbības politikā atturos, darbojos tajā virzienā, kas padodas, tā ir mūzika. Savu agrāko darbību novada domē vērtēju kā labu iespēju gūt unikālu pieredzi. Tas palīdzēja iepazīt cilvēkus, saprast, ka daudzas problēmas un neveik-smes ir valsts mēroga, un labi, ja vietvara spēj izpildīt birokrātiskās prasības, kas žņaudz ikvienu valsts sektoru un uzņēmumu.
LZP Bauskas nodaļai patlaban nav lielu plānu. Ir dažas lietas novadā, par kurām žēl, ka apstājušās. Piemēram, industriālais parks, kur nekas nenotiek. To drīzāk varētu atdot apbūvei dzīvokļu mājām vai individuālām ēkām jaunām ģimenēm. Te nekad nebūs rūpniecisks rajons, mūsu galvenā vērtība ir zeme, lauksaimniecība. Tomēr svarīgs ir novada vadības redzējums, uzdevumu formulējums un komandas darbs. Ja tā nav un ja katrs individuāli cenšas izrādīties, nekas labs nesanāk.»

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Projekts «Iesaukums politikā»