Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Vienotība» izdzīvojusi «šķīstīšanos» un nepārstāj apvienoties 1

Salīdzinājumā ar to «Vienotību», kas kandidēja uz 11. un pēc tam uz 12. Saeimu, šī šķiet citādāka. Kā paši partijas pārstāvji vērtē, – izgājusi «šķīstīšanās» procesu. Kritiķi novērojuši, ka pārsvarā ir zaudēti līderi un tas var iegāzt 13. Saeimas vēlēšanās.

Lai kāda «šķīstīšanās» būtu notikusi, aptaujātie iedzīvotāji vēl aizvien «Jauno Vienotību» saista ar tās priekšteci pametušajiem politiķiem Solvitu Āboltiņu un Dzintaru Zaķi.

Par jauno partijas «Vienotība» valdes priekšsēdētāju un pašlaik pazīstamāko seju kļuvis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš priekšvēlēšanu periodā izceļas ar aktīviem mēģinājumiem samazināt obligātā iepirkuma komponentes maksājumus vai vispār tos atcelt. Līderu vidū var minēt Krišjāni Kariņu un Kārli Šadurski. Pirmais izraudzīts par ministru prezidenta kandidātu, taču līdz šim mēģinājumi piesaistīt Saeimas vēlēšanām Eiropas Parlamenta deputātus lielu labumu nav devuši. Kārlis Šadurskis 2002. gadā ievēlēts Saeimā no partijas «Jaunais laiks» saraksta. 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēts Saeimā un bijis otrais visvairāk svītrotais deputāta kandidāts.  Amatā vienmēr lielāku uzsvaru licis uz nacionālistisku attieksmi – gan pirmajā reizē izglītības ministra amatā, gan tagad paredzēja plašāku latviešu valodas lietojumu izglītībā, samazinot iespējas mācīties mazākumtautību valodās.

K. Šadurskim nav izdevies panākt Saeimas atbalstu izglītības reformai, kas modernizētu izglītības saturu jau no 2019. gada. Viens no ministra darbības rezultātiem ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošana Latvijas Universitātei, kas atbalsojās arī Bauskā. Diemžēl partijas programmas punkts «Sākumskola un pamatskola tuvu mājām» ar pašreizējo Izglītības un zinātnes ministrijas veikto politiku nesaistās.

Arī Zemgales reģiona pirmais numurs Jānis Reirs tā arī nav spējis kļūt par tā saukto «partijas lokomotīvi». Piemēram, 2016. gadā J. Reirs izdarīja «Vienotībai» savdabīgu «lāča pakalpojumu», atsakoties kandidēt uz valdības vadītāja amatu, cerot saglabāt finanšu ministra posteni. Par Ministru prezidentu kļuva Zaļo un zemnieku savienības atbalstītais Māris Kučinskis, un tas samazināja «Vienotības» lomu gan valdībā, gan Latvijas politikā.

Interesanti, ka sarakstu pirmie numuri bijuši centīgi ziedotāji partiju dibināšanas pirmsākumos, bet pēdējos gados viņu finansiālais devums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā nav atrodams, lai gan tieši tagad naudas summas varētu būt dāsnākas, jo iegūti labi apmaksāti amati.

1. Jānis Reirs
Dzimis 1961. gadā, dzīvo Rīgā. 1991. gadā Latvijas Universitātē iegūta ekonomista specialitāte. Labklājības ministrs Latvijas valdībā un valdes loceklis politiskajā partijā «Vienotība» un politisko partiju apvienībā «Jaunā Vienotība».
Deklarēti naudas uzkrājumi 46 230,98 eiro, kā arī parādsaistības – 77 287,91 eiro un aizņēmums – 48 tūkstoši eiro.
Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis korporatīvā finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris un direktors, «Trasta komercbankas» valdes loceklis.
Politikā ienācis ar partiju «Jaunais laiks», Aigara Kalvīša valdībā kļūstot par īpašu uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās. Laimdotas Straujumas laikā jau «Vienotības» rindās bijis finanšu ministrs, bet Māra Kučinska valdībā – labklājības ministrs. Labklājības ministrija J. Reira vadības laikā nākusi klajā ar daudzām reformām un atbalsta pasākumiem gan saistībā ar bērnunamiem un «sociālās sistēmas» bērniem. Cik liela loma šajos lēmumos ir ministram, cik priekšgājējiem un ministrijas darbiniekiem, netop skaidrs arī no J. Reira sniegtajām intervijām.
Pēdējā iniciatīva ir par to, ka pensionāriem izmaksājamai pensijai jāpiešķir piemaksa – viens procentpunkts no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām savu pensiju apdrošināšanai. «Šāda sistēma veicinās gan nodokļu maksāšanu Latvijā, gan paaudžu solidaritāti. Mums ir būtiski vēlreiz parādīt, ka tie, kas godprātīgi vispārējā režīmā maksā nodokļus, ir ieguvēji. Šoreiz tiešā veidā sniedzot atbalstu saviem vecākiem – pensionāriem,» tāds bija J. Reira viedoklis.

2. Juris Šulcs
Dzimis 1955. gadā, dzīvo Tukuma novadā. Rīgas Politehniskajā institūtā 1978. gadā iegūta profesija satiksmes ceļu inženieris. Saeimas deputāts, partijas «Tukuma novadam un pilsētai» valdes priekšsēdētājs. Latvijas Tautas frontes dalībnieks, vairākas reizes izvēlēts par Tukuma pilsētas un novada domes priekšsēdētāju.
Savulaik pārstāvēja partiju «Latvijas ceļš», tad nodibināja savu partiju «Tukuma novadam un pilsētai». 2014. gadā partijas «Vienotība» sarakstā ievēlēts Saeimā. 12. Saeimā 26 reizes ziņojis par dažādiem izskatāmajiem jautājumiem, pārsvarā par grozījumiem vēlēšanu likumos.

3. Leonīds Salcevičs
Dzimis 1954. gadā, dzīvo Salas novadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1981. gadā iegūta specialitāte hidrotehniķis. Jēkabpils pilsētas pašvaldības deputāts, «Jēkabpils reģionālās partijas» valdes priekšsēdētājs. Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» valdes loceklis. Ābeļu pagasta
L. Salceviča zemnieku saimniecības «Sili» īpašnieks. Deklarētās parādsaistības – 7282 eiro.
Ilggadējs Jēkabpils pilsētas un arī novada domes priekšsēdētājs, amatu zaudējis pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Jēkabpilī atbalstījis basketbolu, izveidojot Latvijas Basketbola līgas komandu un kļūstot par vienības kluba prezidentu.

4. Atis Lejiņš
Dzimis 1942. gadā, dzīvo Rīgā. 2004. gadā kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktoru un 1995. gadā – par Zviedrijas Karaliskās akadēmijas Goda doktoru. 1968. gadā Kalifornijas Universitātē iegūts maģistra grāds modernās Eiropas vēsturē un politikas zinātnē. Latvijas Saeimas deputāts. Latvijas Ārpolitikas institūta Goda direktors. Daudzu grāmatu un publikāciju autors. Deklarējis aizdevumu 29 500 eiro.
12. Saeimā par dažādiem jautājumiem runājis 25 reizes, vairāk pieskaroties diasporas un ārlietu jautājumiem.
Līdz 2011. gadam bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Uz 12. Saeimu «Vienotības» sarakstā kandidējis, nebūdams partijas biedrs.

5. Aigars Rublis
Dzimis 1977. gadā, dzīvo Jelgavā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2004. gadā iegūts maģistra grāds socioloģijā, specialitātē organizācijas un sabiedrības pārvalde. Šai pašā izglītības iestādē 2000. gadā iegūts bakalaura grāds ekonomikā, specialitātē uzņēmējdarbības vadīšana. Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs, konkursā par šo amata vietu uzvarot šogad. Jelgavas pilsētas domes deputāts. Futbola kluba «Jelgava» valdes loceklis. Deklarētas parādsaistības 48 068 eiro.
Politikā ienācis reizē ar partiju «Jaunais laiks». Bijis Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa vietnieks. Pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām A. Rublis apgalvoja, ka izdevies izpildīt 80 procentu no vēlētājiem solītā. «Vienotība» Jelgavas domē ieguva tikai vienu deputāta vietu, un viņš zaudēja vietnieka amatu.
Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš pauda viedokli, ka deputāts varētu būt ilgstoši pārkāpis likumu, jo ilgu laiku balsojis par lēmumiem, kas saistīti ar atkritumu savākšanu, glabāšanu un apstrādi Jelgavā, un šos lēmumus pieņēmis savtīgās interesēs. Konkrēta norāde bija uz biogāzes ražotāju SIA «Brakšu enerģija», kurā 22,5 procenti piederēja A. Rubļa sievai Sanitai Rublei.
Savulaik naudu ziedojis partijai «Jaunais laiks», bet «Vienotībai» jau mazāk. Pēdējais ziedojums 309,19 eiro bijis 2016. gada decembrī.

6. Valentīns Kukla
Dzimis 1982. gadā, dzīvo Jēkabpilī. 2009. gadā Banku augstskolā iegūta izglītība specialitātē uzņēmuma vadītājs. SIA «Goldkorn» valdes loceklis un zemnieku saimniecības «Tūjas» īpašnieks. Politiskās partijas «Jēkabpils reģionālā partija» valdes loceklis.
Šogad partijai «Vienotība» ziedojis 2500 eiro. Tā liecina KNAB mājaslapas informācija. Pirms tam ziedojis arī partijai «Jēkabpils reģionālā partija».
Politiskajā vidē parādījies jau 2011. gadā, kad notika gatavošanās ārkārtas Saeimas vēlēšanām. «Šlesera Reformu partija LPP/LC» sarakstā palika 16. vietā starp 18 kandidātiem, un Saeimā neiekļuva neviens.

7. Gita Rūtiņa
Dzimusi 1965. gadā. Dzīvo Kokneses novadā. Latvijas Valsts universitātē 1988. gadā iegūta tiesību zinātņu jurista specialitāte. Kokneses novada domes deputāte. Kopīpašumā ir zeme un būves Rīgā, kā arī dzīvoklis Rīgā. Lai arī dzīvesvieta ir deklarēta Kokneses novadā, īpašumi norādīti tikai Rīgā.
Bijusi Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes lektore. Strādājusi Veselības ministrijā par Sabiedrības veselības departamenta direktora vietnieci, pēc tam bijusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā administrācijas vadītāja. 2009. gadā Kokneses novada domē iekļuva no saraksta «Sabiedrība citai politikai».

8. Ansis Saliņš
Dzimis 1983. gadā, dzīvo Pļaviņu novadā. 2014. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūts doktora grāds lauksaimniecības inženierzinātnē. Zemnieku saimniecības «Iesalnieki-1» vadītājs.
No «Vienotības» saraksta kandidējis arī citās Saeimas vēlēšanās, apmēram gadu darbojoties 10. Saeimā. Sācis ar «Pilsoniskās savienības» atbalstu, tad centīgi ziedojis «Jaunajai Vienotībai», pēc 2011. gada ziedošanu pārtraucis.
Ir Latvijas Jauno zemnieku kluba biedrs. Diskusijās par zemes pirkšanu rosinājis, ka pretendentam jābūt ar lauksaimnieciskā darba zināšanām vai pieredzi, nevis jāatbilst prasībai pēc izglītības. Par kuriozu uzskatīja to, ka jaunais zemnieks pirmajā patstāvīgas saimniekošanas gadā nevarēja nopirkt zemi, ja pirms tam nebija reģistrējies Lauku atbalsta dienestā kā subsīdiju saņēmējs. «Šis noteikums bija pretrunā ar jauno lauksaimnieku atbalsta programmu,» uzsvēra kandidāts. Vēlāk Zemkopības ministrija to laboja.

9. Ainārs Sviklis
Dzimis 1965. gadā. Dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2010. gadā iegūts profesionālais maģistra grāds projektu vadībā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā 2002. gadā apgūta programma «Izglītības vadība», specialitāte – skolotājs. Izglītības un zinātnes ministra padomnieks. Deklarētas parādsaistības 21 474 eiro.
«Vienotības» Jelgavas novada nodaļas vadītājs. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs kopš 2013. gada. No 2009. līdz 2012. gadam bijis projekta skolas.lv vadītājs. 2009. gadā IZM izlēma veidot portālu Skolas.lv, kas būtu interaktīva vietne skolēniem, skolotājiem un vecākiem, lai gan jau populārs bija privātais portāls E-klase.lv. 2011. gadā kā vienīgā pretendente uzvarēja divu firmu – akciju sabiedrības «Datorzinību centrs» un SIA «E Synergy» – apvienība. Gadu vēlāk ar projektu sākās problēmas un Eiropas fondu uzraugi pārtrauca struktūrfondu līdzmaksājumus. 2015. gadā IZM pieņēma lēmumu projektu neturpināt. Atzina, ka nelietderīgi iztērēti 3,5 miljoni eiro.
2017. gadā partijai «Vienotība» ziedojis 360 eiro.

10. Edgars Laimiņš
Dzimis 1976. gadā, dzīvo Dobeles novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 1998. gadā apgūta «Mežsaimniecības pro-gramma». Dobeles novada domes deputāts, SIA «Latstream» valdes loceklis. Biedrības «Zemgales mednieku un makšķernieku asociācija» valdes priekšsēdētājs, «Vienotības» Dobeles nodaļas valdes loceklis. Deklarēti īpašumā seši zemesgabali, kā arī divas ēkas ar zemi. Pagājušajā gadā «Vienotībai» ziedojis 1950 eiro.

11. Mārtiņš Daģis
Dzimis 1976. gadā, dzīvo Rīgā. Latvijas Universitātē 2004. gadā apguvis pedagoģiju, pirms tam 1998. gadā Rīgas Amatniecības vidusskolā iegūstot profesiju stila mēbeļu galdnieks. SIA «Ecos» valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir alus darītava «Burši» Aiviekstes pagastā. Pļaviņu novada domes deputāts. Deklarējis parādsaistības 252 527,41 eiro.

12. Zane Skujiņa
Dzimusi 1993. gadā, dzīvo Rīgā. Rīgas Stradiņa universitātē šogad iegūts maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Latvijas Paralimpiskās komitejas sabiedrisko attiecību speciāliste, labklājības ministra padomniece.
Latvijas Paralimpiskās delegācijas vadītāja paralimpiskajās spēlēs.

13. Astrīds Freimanis
Dzimis 1935. gadā, dzīvo Rīgā. 1960. gadā Kazahu kalnu un metalurģijas institūtā iegūta profesija kalnu inženieris-hidroģeologs. SIA «Naftas un gāzes konsultanti» projektu vadītājs, Ģeotermālās enerģijas asociācijas viceprezidents. Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks. Savulaik atbalstījis partiju «Jaunais laiks».
Ilgstoši Latvijā bijis galvenais naftas izpētes un ieguves ģeologs, kā arī piedalījies normatīvo aktu izstrādē par naftas resursiem. Padomju laikā Latvijā veicis naftas urbumu izpētes darbus. Vairākkārt kritizējis pieņemtos noteikumus par naftas resursu izpēti un izstrādi Latvijas teritorijā.

14. Raimonds Graudiņš
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Lielvārdes novadā. Kārlstades universitātē 2004. gadā iegūts maģistra grāds ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā. Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā 2003. gadā iegūts bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbības vadībā. Lielvārdes novada pašvaldības deputāts, tās pašas pašvaldības ētikas komisijas priekšsēdētājs. SIA «Stockholm School of Economics in Riga» valdes loceklis. Rīgas Centra humanitārās vidusskolas vispārējās vidējās izglītības skolotājs. Brīvprātīgais zemessargs. Latvijas Vokālo ansambļu asociācijas revīzijas komisijas loceklis. Deklarētas parādsaistības 106 467,59 eiro.
2017. gadā kļuvis par izglītības programmas «Iespējamā misija» dalībnieku. Lielvārdes novada domē savulaik bijis priekšsēdētāja vietnieks. Pagājušajā gadā «Vienotībai» ziedojis 467,58 eiro.

15. Uldis Ainārs

Dzimis 1975. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā. 1999. gadā Latvijas Universitātē iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā. Centrālās statistikas pārvaldes departamenta direktors, Ozolnieku novada domes deputāts.
«Vienotības» sarakstu pašvaldību vēlēšanās Ozolnieku novadā veidoja U. Ainārs. Šajās pašvaldību vēlēšanās partija ieguva vienu balsi novada domē. Iepriekšējās vēlēšanās viņš kandidēja no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, bet netika ievēlēts. «Vienotībai» pagājušajā gadā ziedojis 620 eiro.

16. Mārtiņš Limanskis
Dzimis 1985. gadā, dzīvo Tukuma novadā. 2004. gadā Tukuma Raiņa ģimnāzijā iegūta vidējā izglītība. Individuālā komersanta «Sakopta vide» īpašnieks un komercdarbības speciālists SIA «IKU Eduards». Valdes priekšsēdētājs biedrībā «MX Tukums». Deklarējis parādsaistības – 11 tūkstošus eiro.
Tukuma novada domes vēlēšanās kandidēja sarakstā «Tukuma pilsētai un novadam», palika astotajā vietā un domē neiekļuva. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no Tautas partijas saraksta.

17. Karina Ploka
Dzimusi 1975. gadā, dzīvo Rīgā. Rīgas Juridiskajā augstskolā 2001. gadā iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē. Latvijas Republikas Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre.
Īpašumā ir 2007. gada izlaiduma vieglā automašīna «Lexus IS 250». Deklarētas 60 000 eiro parādsaistības. K. Ploka politikā ir no 2008. gada, kad kļuva par partijas «Sabiedrība citai politikai» valdes locekli. Ir arī «Vienotības» valdes locekle. Savulaik, kad Arvils Ašeradens plānoja pamest ekonomikas ministra vietu, viņas kandidatūru apsprieda arī šim amatam.

Cīņa par izdzīvošanu
Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» programmu vērtē ceraukstietis DAINIS VANAGS, iepriekš Latvijas Tautas frontes dalībnieks, Augstākās Padomes un Latvijas Pilsoņu kongresa deputāts:
«Var pamanīt, ka partijas programmā ir pieci lielākie vaļi – izglītība, veselība, drošība, taisnīgums un atalgojums.
Minētais skaitlis – sasniegt 1500 eiro vidējo atalgojumu – neko neizsaka. Tur varēja ierakstīt jebkuru summu. Interesanti, kā to nākamā Saeima paveiks, ņemot vērā, ka, beidzoties Eiropas Savienības plānošanas periodam, saruks fondu atbalsts? Ja nu vienīgi ar inflāciju.
Var manīt, ka savu biedru zaudējumu «Vienotība» kompensē ar reģionu partijām, kas reāli uz ietekmi Saeimā nepretendēs. To viņi paveica vienā tūrē no aprīļa līdz jūnijam, izbraukājot novadus. Laikam neveiksmīgs bija brauciens uz Cēsīm – turienes partija sarakstā neparādījās.
Par speciālo konferenci obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) likvidēšanai jāatzīst, ka tā bija tēmēta tikai uz vēlētāju – rezultātu nav. Neredzu koalīcijas vēlmi kaut ko mainīt.
Skolas noteikti vajadzētu saglabāt, jo tās reizē ir arī mazie kultūras centri pagastos. Nevis tās savādās darbības, kad veic eiroremontu un nākamajā gadā skolu likvidē.
Neatbalstu domu par finansējuma palielināšanu aizsardzībai. To mums neviens neprasa, ir tikai NATO prasība veltīt tam divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Kam vajag palielināt?
Valsts drošības komitejas arhīva un Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras personu lietu publiskošanu aktualizē katru reizi, kad valstī ir kādas problēmas vai tuvojas vēlēšanas. Tāda ēsma vēlētājam. Izpēte tur jau ir veikta, publicētas struktūras, darbības veidi. Turklāt arī Vēlēšanu likumā rakstīts, ka tikai jānorāda sadarbība – kļūt par deputāta kandidātu dalība Valsts drošības komitejā (VDK) ziņotājiem neliedz. Jāņem arī vērā, ka čekas ziņotāji bija pats zemākais un parastākais līmenis komunistu partijas sistēmā. Viņi tikai nodeva informāciju, bet augstāk stāvošie realizēja politiku – arestēja, spīdzināja. Drošības iestāžu ziņotāji ir arī tagad, nekas jau nav mainījies. Savukārt VDK vadošie darbinieki tagad ir biznesa amatpersonas augstos amatos.
Solījumu īstenot «Rail Baltica» projektu vērtēju atzinīgi. Tur daudz darba vēl jādara – tas sākuma «Urrā!» tā kā nobremzējies. Pārvietošanās ātruma palielināšana vienmēr ir devusi pozitīvu rezultātu.
Pats vienmēr esmu atbalstījis partijas, kas iztur visus vējus un kur ir mazāk staigāšanas. Savukārt  tām, kuras nepārtraukti cīnās par izdzīvošanu, paliek mazāk laika domāt par valsts politiku. Turklāt līdzi velkas pagātnes nasta, kad jau «Jaunā laika» rašanās process vien uzlika kauna traipu šai apvienībai. Viņiem neveiksmīgas bija arī pašvaldību vēlēšanas. Pieļauju, ka apmēram ceturtdaļa vēlētāju arī Saeimas vēlēšanās balso par to partiju, kuru pārstāv novada vai pilsētas domes priekšsēdētājs, kas attiecīgi samazina šīs apvienības izredzes vēlēšanās.»

Mazo partiju līderu patversme
Vecā «Jaunā Vienotība» jaunās skaņās – tā varētu teikt par šo partiju apvienības nosaukumu, kas kandidē uz 13. Saeimu. Interesanti, ka partiju apvienības «Jaunā Vienotība» pirmais numurs Zemgales vēlēšanu apgabalā Jānis Reirs jau ir ziedojis 414,23 eiro «Jaunajai Vienotībai» 2010. un 2011. gadā. Jā, arī tad jau bija apvienība «Jaunā Vienotība», tikai ar citām partijām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapa uzrāda, ka šo summu J. Reirs divos ziedojumos atvēlējis «Jaunajai Vienotībai», kuru 2010. gadā izveidoja dalībnieku sastāvs, ko veidoja divas grupas – «Nacionālās Vienotības apvienība», partija «Jaunais laiks», partija «Pilsoniskā savienība» un partija «Sabiedrība citai politikai» no vienas puses, kā arī «Vienotība» – no otras. Vēl 2015. gadā šai «Jaunajai Vienotībai» tūkstoš eiro ziedoja Karīna Ploka. Kā redzams, vēlme apvienoties kopš tā laika nav gājusi mazumā.
Tiem, kuriem mazāk politisko zināšanu, var noderēt recepte, kā tikt politiskā amatā un ko izmanto jau sen. Ir jādibina partija, jākļūst par tās līderi un tad jāpiedāvā apvienoties ar citu, spēcīgāku veidojumu, pretim piedāvājot atbalstu no savas partijas puses. Parasti Saeimā, novada vai pilsētas domē deputāta vietu gan iegūst tikai «partijas-pielipeņa» vadītājs un varbūt vēl kāds valdes loceklis. Tāds arī ir mērķis. Pašreizējā «Jaunā Vienotība» apvieno sešas partijas – «Vienotību», «Valmierai un Vidzemei», «Latgales partiju», «Jēkabpils reģionālo partiju», «Tukuma pilsētai un novadam» un «Kuldīgas novadam».

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Jānim Reiram, «Jaunās Vienotības» saraksta līderim Zemgalē, maijā gadījusies kāda publiski apspriesta kļūme – ministrs uz priekšvēlēšanu tikšanos Jelgavā devies ar Labklājības ministrijas automašīnu, un tās izmantošana tika apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Vilnis Bulavs

Pievieno komentāru

Komentāri 1

būs jautri !

Paredzams,ka pēc vēlēšanām būs pamatīga "apgraizīšanās" un ne visai "šķīstajiem" priekšā stāv "ellē braukšana".

pirms gada, 2018.08.30 10:13

Projekts «Iesaukums politikā»