Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bauskas vecpilsētas atdzīvināšanai ir idejas, nav stratēģijas 42

Vairākus gadus pirms Bauskas novada budžeta pieņemšanas kāds no Bauskas vecpilsētas iedzīvotājiem vai organizācijām cenšas pievērst lielāku uzmanību šīs teritorijas atjaunošanai. Tomēr pašlaik rezultāti ir maz jūtami.

Kārtējā diskusija par Bauskas vecpilsētas attīstīšanas tēmu notika novembrī laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā pirms Bauskas novada finanšu komitejas sēdes. Klāt esot Bauskas novada domes vadībai un deputātiem, kā arī virknei aktīvistu, diskusijas dalībniekiem piedāvāja vienu pētījumu, prezentāciju un virkni ideju.

Ekonomika niecīga
Diskusijas sākumā uzmanība bija pievērsta Egijas Stapkevičas pētījuma «Mazpilsētu vēsturisko centru dzīvināšana: Bauskas vecpilsētas piemērs» prezentācijai. Tas ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes maģistra darbs. «Patīkami, ka pētījumu veica Egija Stapkeviča. Viņa ir mūsējā, nevis uz dažām stundām atbraukusi Bausku apskatīt,» saka Ieva Bronko-Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja.

«Mani interesēja, kā var veicināt vēsturisko centru atdzīvināšanu. Līdzīgas situācijas ir novērotas visā Latvijā un ne tikai Latvijā. Tas nozīmē, ka vecpilsētas teritoriju iedzīvināšana ir aktuāla visur,» argumentē E. Stapkeviča.

Ekonomisko rādītāju jomā vecpilsēta ir vāja teritorija pilsētā – ekonomika ir niecīga, salīdzinot ar pārējo pilsētas daļu. Uzņēmējdarbības sarukumu veicināja A7 maģistrāles izplešanās un tirdzniecības centru izvietojums jaunajā pilsētas teritorijā, kas apbūvēta padomju laikā.

Aptuvenais vecpilsētas iedzīvotāju skaits – 1600 ar tendenci katru gadu sarukt. Dzīvošanai un uzņēmējdarbībai izmanto apmēram 50 procentu teritorijas. «Nav brīnums, ka vide izskatās nedzīva,» saka pētījuma autore.

Modernas prasības
Tomēr E. Stapkeviča tic, ka Bauskas vecpilsētā var īstenot vēsturiskā centra atdzīvināšanu. Turklāt tas nozīmē ne tikai saglabāt vēsturisko apbūvi, bet arī paskatīties uz māju pārbūvi no modernā skatu punkta.

«Palielinās pieprasījums pēc moderni labiekārtotām dzīvesvietām. Novecojušās pilsētas daļas nepieciešams pielāgot modernām prasībām,» uzsver pētījuma autore. Viņa pauž domu, ka vajadzīga lielāka cilvēku klātbūtne – pašlaik ļaužu kustība vecpilsētā ir neliela, un šo situāciju neuzlabo arī abas pirmsskolas izglītības iestādes un Bauskas pilsētas pamatskola – kustība ir tikai dažas stundas, turklāt konkrētās zonās.

Pētījuma autore uzsvēra vairākas lietas, kurām var pievērst uzmanību. Viena no tām – attīstīt kulturālas nakts dzīves tradīcijas. Tiesa, jāatceras, ka tieši vecpilsētas teritorijā atradās kafejnīca «Čuguna roze», kas piedāvāja vakara un nakts pasākumus, bet ar to nepietika, lai uzņēmējam darbība atmaksātos.

Pašvaldības ieguldījums
«Svarīgs ir vienots teritorijas attīstības redzējums. Bauskas vecpilsētā tāda redzējuma nav, un šī vienošanās ir svarīga,» pauda E. Stap-keviča, norādot, ka pie šī kopsaucēja ir jānonāk visām iesaistītajām pusēm – novada pašvaldībai, biedrībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tomēr par to, kā šo vienošanos panākt, domas dalījās.

Gan biedrība «Bauskas vecpilsēta», gan E. Stapkeviča, gan citi pārstāvji uzsvēra, ka vecpilsētas teritorijas atjaunošanas vadība ir jāuzņemas Bauskas novada domei. Bieži kā piemēru pieminēja Kuldīgas atjaunoto vecpilsētu. «Kuldīgā situācija neradās vienā brīdī. Uz to pašvaldība mērķtiecīgi gāja vairāk nekā desmit gadus,» stāstīja mākslas vēsturniece Ina Līne. «Pirmajam lēmumam jābūt vienkāršam, ka pati pašvaldība vēlas atjaunot šo teritoriju,» vērtē biedrības «Dinamunde» pārstāvis Ainārs Komarovskis.

Pasākumā piedalījās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un viņa vietnieks Voldemārs Čačs. Entuziasms no viņu puses nebija manāms. «Mēs nevaram uzspiest cilvēkiem, ko viņiem darīt,» pauda V. Čačs. Bauskas novada Būvvaldi pārstāvēja Būvvaldes vadītāja Dace Putna un arhitekte Sandra Smolija, kas pauda, ka jau tagad pašvaldība ir daudz ieguldījusi vecpilsētas teritorijas attīstībā. «Jānovērtē pašvaldības ieguldījums vecpilsētā – Dambja laukums, Brīvības bulvāris, Rīgas iela. Katru gadu pašvaldība tērē lielas summas. Šogad, piemēram, līdzfinansējums luterāņu baznīcai, muzeja ēkas atjaunošana,» informēja D. Putna.

Bija durvis, nav durvju
Vecpilsētas iedzīvotāji un aktīvisti pievērsa uzmanību apbūves problēmām, pārmetot, ka pati pašvaldība neievēro savus noteikumus. «Pašvaldības namam Rūpniecības ielā 9 varēja būt kaļķa apmetums. Līdzekļus pašvaldība iegulda, bet vai tie uzlabo vecpilsētas izskatu?» vaicāja Ieva Bronko-Pastore.
 
Speciālisti uzsvēra arī to, ka pašvaldība pieļauj pārbūves, kas neatbilst noteikumiem, piemēram, neatbilst Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izvirzītajām prasībām Bauskas vecpilsētas aizsardzībai. «Strautnieku un Rīgas ielas stūris – tur jauns skārda jumts. Kāpēc pieļāvāt?» vaicāja I. Bronko-Pastore. «Viņi sāka mainīt bez būvniecības dokumentiem. Materiāls bija nopirkts,» skaidroja S. Smolija. Tāpat diskusijās pieminēja vēl virkni objektu, kuros detaļas tiek mainītas neatbilstīgi noteiktajai Bauskas vecpilsētas aizsardzībai, bet pašvaldības pārstāvji norādīja uz īpašnieku vai īrnieku finansējuma trūkumu un sliktiem dzīves apstākļiem. «Tā turpinās katru gadu – tur labi cilvēki, citur grūtdieņi, ko viņiem padarīsim, un tā tas notiek. Saistošie noteikumi paredz noteiktus pienākumus, neskatoties uz to, vai īpašniece ir tantiņa, vai materiāli ir iepriekš nopirkti. Par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem sauc pie atbildības visus vienādi, bet vecpilsētas vides bojāšanā atkāpes tiek pieļautas,» sarūgtināta bija I. Līne.

Nevienas atbildīgas personas pašvaldībā nav, kas pamanītu un novērstu daudz kultūrvēsturisku detaļu bojāeju. «Vakar durvis bija, šodien nav. 19. gadsimta pirmās puses koka durvis aizstāja ar mūsdienu bleķa. Vienā dienā. Drīz vairs nebūs, ko glābt. Mēs nepārtraukti zaudējam daudz vēsturisko detaļu,» par nesen piedzīvoto šoku stāstīja I. Līne. «Ja pieķer pie rokas, tas ir signāls. Var prasīt atjaunot vēsturiskajā izskatā,» informēja S. Smolija.

Trūkst komunikācijas
Vēl kritika skāra diemžēl zināmu Bauskas novada pašvaldības pro-blēmu – komunikāciju ar iedzīvotājiem.


«Bauskā nerunā, ka vecpilsēta ir vērtība. «Ko jūs ņematies ar tām vecajām būdām?» tāda ir attieksme. Es esmu izpētījusi Bauskā sešas mājas. Iedzīvotāji piekrita izpētei ar mērķi, ka pēc tam gribētu kaut ko atjaunošanā darīt tālāk. Viņi māju mīl, attieksme nav naidīga, bet tālāk nekas nenotiek. Viņi saka: «Mums neko neļauj, jo mēs esam vecpilsētā!» Tas tāpēc, ka ar iedzīvotājiem nav komunikācijas, viņi nezina, ka ir iespējas kaut ko darīt. Un šī izglītošana nenotiek vienas dienas vai dažu nedēļu laikā,» problēmu atklāja I. Līne.

S. Smolija šādu viedokli noliedza, sakot, ka ir ēku īpašnieki, kurus aicina veikt ēku rekonstrukciju, bet saimnieki to nevēlas. «Visu degradēto ēku īpašniekiem sūtām vēstules, brīdinājumus, uzliekam soda naudu. Redzam, ka tie sāk iedarboties. Īpašnieki vai nu meklē pircējus, vai sāk kaut ko darīt.

Ēku iedzīvotājiem, kur bijušas arhitektoniskās izpētes, zvanām un prasām, lai izmanto arhitektonisko līdzfinansējumu. Tomēr to neizmanto, jo nav pašu finansējuma,» teic D. Putna.

Visreālāko attīstības modeli piedāvāja E. Stapkeviča. Tā sākums būtu spēja vienoties kopējā skatījumā starp pašvaldību, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un biedrībām. Vai šādu vienošanos pašreizējā situācijā vecpilsētas aizstāvji spēs panākt?

Jāatzīst, katra iesaistītā puse šo problēmu redz pa savam, un ar tādu vienotības trūkumu diez vai izdosies kaut ko uzlabot.

Solījumi un darbi
Kā uzsvēra biedrības «Vecpilsēta» pārstāvji, pašlaik nopietnākie ieguldījumi no novada pašvaldības puses ir līdzfinansējums, kas noteikts «Saistošajos noteikumos par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs» teritorijā esošo ēku vēsturisko fasāžu un būvgaldniecības izstrādājumu atjaunošanu». Noteikumi paredz, piemēram, ēkas arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai 100% pašvaldības finansējumu, bet ne vairāk kā 400 eiro; ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai – līdz 75% no tāmes, bet ne vairāk kā 5000 eiro.

Tomēr šīs iespējas iedzīvotāji maz izmanto, un diskusijas dalībnieki aicināja pašvaldību situāciju aktivizēt.

Galvenā prasība – lai Bauskas novada dome rastu darba vietu speciālistam, kurš strādātu vecpilsētas labā, spētu kopā ar iedzīvotājiem un biedrībām izveidot kopējo vīziju, attīstības plānu, sagatavot informējošos materiālus, kontrolēt remontdarbus, veidot sadarbību ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī veikt dažādus citus pienākumus.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pastāstīja, ka sarunās ar Kuldīgas pašvaldību noskaidrojis, ka viņi savas vecpilsētas teritorijas attīstībai katru gadu atvēl 200 tūkstošus eiro. Diskusijā viņš atzina, ka prasīto amata vietu var izveidot. Tomēr novembrī nedz Bauskas novada finanšu komitejas sēdē, nedz novada domes sēdē par šo jautājumu nerunāja.

«Vienota teritorijas attīstības skatījuma nav. Esam gājuši pie katra sasaukuma deputātiem. Viņi piekrīt, ka vecpilsēta ir vērtība, jāsaglabā, un viss ar to arī beidzas,» sarūgtināta bija I. Bronko-Pastore.

Vieni mērķi, bet ideju konflikti
Viena no galvenajām problēmām – gandrīz visiem ir apmēram skaidrs, kāds ir vecpilsētas teritorijas atjaunošanas mērķis, bet nav saprotams, kā to izdarīt, vai arī nav atbalsta idejām, kas rosina noteiktas darbības.

Egijas Stapkevičas pētījums skaidri iezīmē, kā jāmainās vecpilsētai, lai to iedzīvinātu. Jāpieaug iedzīvotāju skaitam, uzņēmējdarbības aktivitātei, jāveido transporta struktūra, kas labvēlīgāka iedzīvotājiem velosipēdistiem, jāveido jauktas izmantošanas ēkas – kur notiek gan uzņēmējdarbība, gan dzīvo cilvēki. Tomēr vienīgais reālais rīks, kas pētījumā iekļauts, ir pašvaldības darbība – ēku pārpirkšana sociāliem un kultūras objektiem, vides labiekārtošana, kā arī vecpilsētas atjaunošanas vadības uzņemšanās.

Diemžēl pašlaik Bauskas novada vadība nav neko darījusi, lai īstenotu kādu no šiem mērķiem. Vecpilsētas teritorijā pārbūvētās ielas ir ar šauriem trotuāriem, kur ir daudz velosipēdistiem un kājāmgājējiem nepatīkamu šķēršļu, turklāt ielas pārbūvētas, pielāgojot tās automašīnu plūsmai. Pašvaldībai nav kvalitatīvi sagatavotas vīzijas vecpilsētas teritorijas attīstībai.

Ainārs Komarovskis no biedrības «Dinamunde» arī piedāvāja dzīvināšanas procesu uzņemties pašvaldībai, turklāt ar daudz agresīvākām metodēm, nekā līdz šim vecpilsētas aizstāvji bija ieteikuši. Viņš ieteica pieņemt noteikumus, kas piespiestu vecpilsētas teritorijā esošos namus atjaunot ēku īpašniekiem vai arī panāktu, lai viņi ēkas, kuras neplāno atjaunot, pārdotu. Tāpat rosināja sniegt konkrētu atbalstu uzņēmumiem, kas paši atrastos vecpilsētas teritorijā un būtu iesaistīti namu pārbūves procesos.

Fokusā – uzņēmēji un iedzīvotāji
Kādai cilvēku grupai būs veltīta vecpilsētas atjaunošana – arī tas bija viens no svarīgākajiem diskusijas jautājumiem.

«Kā pašvaldība ir formulējusi savu mērķi vecpilsētas attīstībā, un kas tur būs? Konkrētas atbildes nav,» teica Mārīte Putniņa, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas valsts inspektore. Bauskas novada pašvaldības pārstāvji pauda, ka fokuss ir uz tūrismu un tūristus piesaistošiem objektiem. «Attīstīsim kā tūrisma pilsētu,» pauda Voldemārs Čačs. «Tūristi te nenonāk,» uzsvēra Egija Stapkeviča. Viņa demonstrēja savā pētījumā iegūtos datus par tūrisma maršrutiem. Tūristi apskata Rātsnamu, kā arī izmanto maršrutu Bauskas viesnīca–Rātsnams–luterāņu baznīca–Bauskas pils. Tas arī viss – reāli apmēram desmit procentus no vecpilsētas teritorijas. «Tūrisma telpa te nav liela. Posmā starp Smilšu ielu un Kalna ielu uzturas kafejnīcu apmeklētāji, bomži un tūristi,» pašreizējo situāciju raksturoja E. Stapkeviča.

Pētījuma autore uzsvēra, ka jāatbalsta vietējā uzņēmējdarbība un dzīves kvalitātes uzlabošana vecpilsētas iedzīvotājiem, veidojot reizē šo teritoriju par kultūras pasākumu un iestāžu centru, kuru vēlas apmeklēt arī citu pilsētas rajonu iedzīvotāji. Viņa atzina, ka posms uz Dambja ielas pusi ir jauks, piemīlīgs, kas varētu patikt jaunajām ģimenēm un bērniem, bet tas nav atbilstīgi labiekārtots. E. Stapkeviča norādīja uz Mēmeles krastu, kuru varētu labiekārtot, izveidojot celiņus pastaigām un izbraucieniem ar velosipēdiem.


Iedzīvotāju viedoklis

Laikraksts «Bauskas Dzīve» aicināja lasītājus izvērtēt situāciju Bauskas vecpilsētas teritorijā un secināt, vai ir iespējas veikt pārmaiņas.

Imants Kaziļuns:
«Sen pagājis tas laiks, kad Bauskā bija šarmanta vecpilsēta. Tiecoties pēc Eiropas Savienības projektu naudas, pilsēta ir pārvērsta par pliku, bruģētu telpu, kas drīz zaudēs savu unikālo seju, pārvēršoties par kārtējo eiroremonta pilsētu. Nevajag neko uzlabot – galvenais nesabojāt to, kas palicis.»

Lietotājs «Voldins»: «Bauskas vecpilsēta, pateicoties izdevīgajam reģionālajam novietojumam, noteikti ir potenciāli pievilcīga tūristiem, un to nepieciešams izmantot. Bet jāskatās kompleksi – izklaide + tirdzniecība + pasākumi. Viens no risinājumiem būtu izveidot Bauskas vecpilsētā starptautisku tūrisma «sandbox», kas nozīmē ilgtermiņā radīt pievilcīgus nosacījumus industrijas uzņēmumiem, lai tie šajā vietā eksperimentētu ar tūrisma produktiem.»

Vents Rāviņš: «Fasādes atjaunot, upi iztīrīt.»

Andis Āboltiņš: «Nojaukt tās četras automaģistrāles joslas, kas iet cauri vecpilsētai.»

Ināra Rutkovska: «Vispirms – kas ir vecpilsēta? Ja tā sākas un beidzas Rātslaukumā, tad neko nevajag darīt.»

Uldis Grantiņš: «Bauskā neko nedrīkst. Mūsu arhitekte neko neļauj. Izskatīsies kā «nabadzīgajā» Polijā.»

Olga Ceple: «Kaut vai sekot līdzi tam, lai vēsturiskas koka durvis netiktu nomainītas pret briesmīgajām metāla durvīm. Jāatrod pielietojums, un jāatjauno vecās ēkas.»

Lietotāja Kiky Kristiana: «Ievilkt ūdeni visām mājām.»

Oksana Selecka: «Rīgas ielā, tuvāk Rātslaukumam, būtu lietderīgi iekārtot mazu parku vai bērnu laukumu. Atjaunot māju fasādes, atstājot senlaicīgo māju plānojumu. Ievilkt ūdeni visiem tur dzīvojošajiem, jo tas skats, kad cilvēki skraida ar ūdens spaiņiem, tiešām padara vecpilsētu par vecu pilsētu.»

Pievieno komentāru

Komentāri 42

Skaidrs

Skaidrs,ka iespējami izskatās,ka novadā nav ne būvvaldes.ne arhitekta un Pastorei vajaga darba vietu.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.09 22:44

Skaidrajam

Par pirmajiem 2 punktiem pilnīgi piekrītu, bet Ieva nu gan nav pelnījusi šādu uzbraucienu. N-tos gadus viņa ir pilnīgi bez maksas un gandrīz viena plēsusies par vecpilsētas lietu, tāpēc nevajag gvelzt niekus! Nespriediet par citiem pēc sevis!

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:20

Skaidrajam

kurā laika posmā Ieva ir tā plēsusies, vai tajā kad salika SAVĀ personīgajā mājā VECPILSĒTAS teritorijā
P L A S T M A S A S logus, tai laikā kad pārējos mācīja un kritizēja????????

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 22:57

Hei,

Īsti nezinu, taču vai viņa gadījumā nedzīvo no jauna celtā nevis vecā mājā?

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 23:08

!

Un nebūtu tas sliktākais variants.Cerams būtu cilvēks,kuram interesē Bauskas pilsētas problēmas.Es tikai par.Ieva Pastore ir enerģisks cilvēks,kāpēc nē.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 19:17

jautājums

Precizēsim, cik no vecpilsētas ēkām pieder pašvaldībai un cik ir privātīpašums , un tad tikai turpinām diskusiju.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 11:55

Makron

Tie nav gruveši,tā ir Bauskas vecpilsēta.Vēsture,kas jāsaglabā.Starp citu,bija ļoti interesanta plāksnīte pie ēkas blakus Bauskas ebreju piemiņas vietai.Nu jau vairāk kā gadu tās nav.Vai tik dārga,ja nevar atjaunot.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 19:23

Makaronam

Ļoti ceru, ka tu pats tā nemaz nedomā, tikai provocē. Un priecājos, ka kāds uz šo provokāciju ir reaģējis.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 22:12

Bet mums ir

PYRAMIDUS sr visam piridam un cocacola emblemam tiesi preti ratsnamam! Kuldiga tadas ari pa pilnam... apmaksasu jums ieredni celu..braucat apskatit

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 02:39

Saistošie noteikumi nosaka

Ieskatam saistošo noteikumu Nr.19 (30.10.2014.) prasības attiecībā uz reklāmas izvietojumu:

20. Bauskas vecpilsētas teritorijā reklāmas vai reklāmas objekta izvietošana pieļaujama tā,
lai izvietojums un veids netraucē valsts aizsargājama kultūras pieminekļa vizuālo uztveri,
nepārveido saglabājamā kultūras pieminekļa substanci un neizjauc kultūrvēsturiskās vides
tēlu, kā arī vērtību kopuma radīto noskaņu.
21. Bauskas vecpilsētas aizsardzības zonā reklāmas vai reklāmas objekta izvietošana pieļaujama
tā, lai izvietojums un veids netraucē valsts aizsargājama kultūras pieminekļa vizuālo uztveri
un nemazina tā kultūrvēsturisko vērtību.
22. Reklāma vai reklāmas objekts pie Bauskas vecpilsētas ēkām veidojams atbilstoši katras ēkas
arhitektūras stilam. Reklāma vai reklāmas objekts nedrīkst aizsegt ēkas svarīgās
arhitektoniskās detaļas – pilastrus, dzegas, sandrikus, dekoratīvus fasādes rotājumus u.c.
23. Pie kultūras pieminekļiem reklāmu vai reklāmas objektu nedrīkst novietot tuvāk par kultūras
pieminekļa aizsargjoslā noteikto. Aizliegums neattiecas uz konkrētā kultūras pieminekļa
reklāmu.
24. Reklāmā vai reklāmas objektā aizliegts izmantot atstarojošas krāsas un no iekšpuses
izgaismotus reklāmas paneļus – gaismas reklāmas.
25. Reklāmu vai reklāmas objektu, kas perpendikulāra ēkas sienai, veido caurredzamu, ja tā
garāka par 1 m vai tās platība lielāka nekā 0,8 m².
26. Aizliegts uzkrāsot vai izvietot komerciāla rakstura reklāmu uz atsegtiem pretuguns mūriem.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 15:42

aha

un kurš atļāva to nepabeigto arhitektūras brīnumu Pasta un Plūdoņa stūrī? skārda jumts kundzītei traucējot...

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 08:22

aha aha

Ir dīvaini, ka pašā vecpilsētas centrā vesels ietves posms ir slēgts vairāku gadu garumā, bet neviens par to vispār nesatraucas. Ja iedzīvotāju ērtības ir mazsvarīgas un ar izļodzītiem žogiem norobežota ietve piedod savdabīgu šarmu vecpilsētai (mosties, arhitekte!), tad pārvietošanās drošība gan tā kā būtu jāievēro.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:26

Jumts

Spriežot pēc komentāra, to noteikti rakstījis kāds "kundziņš", kas jau droši vien pats par sevi garantē šī viedokļa lielāku vērtību iepretī kaut kādu "kundzīšu "viedoklim. Žēl tikai, ka kundziņš nav sapratis lietas būtību, ka katrs materiāls ir labs un atbilstošs savā vietā. Tas, ka Bauskas būvvalde ir akceptējusi kroplas būves tapšanu rātslaukuma malā, nenozīmē, ka tāpēc jāsagandē visa pārējā vecpilsēta. Diemžēl arī gadījums ar konkrēto jumtu, pēc visa spriežot, ir uz tās pašas būvvaldes sirdsapziņas.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:29

nu

ja pašvaldība pieprasa ievērot kaut kādus noteikumus, tad tai jāpiedalās ar finansējumu. Nepatīk skārda jumts, pieprasiet dakstiņus, bet dodiet atbalstu. Uz cita veikumu viegli lielīties. Piekrītu te teiktajam, ka vecpilsēta tiek pārvērsta par pliku bruģētu laukumu. To lieliski pierāda jau rekonstruētā Rātslaukuma daļa un arī plānotā otrās kārtas rekonstrukcija. Kamēr projektus rakstīs "viesi", neko jēdzīgu nesagaidīsim. Paldies Egijai par pētījumu (būtu labi to publiskot), citādi novada vadība joprojām dzīvo fantāzijās par milzu tūristu pūļiem, kuri bariem vien steidz izpētīt Bauskas vecpilsētu. Un nobeigumā - izskanējusi ideja par kādu atbildīgo par pilsētu. Bet, mīļie, kam tad tika izveidots izpilddirektora vietnieka amats? Vai ne šim nolūkam? Kaut kā nedzirdās par jebkādām aktivitātēm no tās puses. Pavisam godīgi, novads ir pilsētu pametis pilnīgā novārtā. Un, diemžēl, ar pāris lampiņu izkarināšanu svētkos un dažu puķupodu ierīkošanu ir daudz par maz.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 09:27

atbildīgais

Par vecpilsētu atbildīgs var būt tikai tāds cilvēks, kas pats saprot
tās vērtību un nozīmi un kuram ir kaut kāda sajēga par šo sfēru,
ne jau kurš katrs cirvis!!! Un neapskaužu to, kas šādu darbu uzņemsies, jo tā nu noteikti nebūs viegla pastaiga.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 11:05

nu vārds vietā

atbidīgajam par Bausku jābūt:... tikai tāds cilvēks, kas pats saprot
tās vērtību un nozīmi un kuram ir kaut kāda sajēga par šo sfēru,
ne jau kurš katrs cirvis!!!...
ceturtā persona novadā jau ir tas cirvis, kurš īpaši daudz no vecpilsētas nejēdz

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.15 01:02

zaļais saimniekotājs

Pasākumā piedalījās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un viņa vietnieks Voldemārs Čačs. Entuziasms no viņu puses nebija manāms..... nav laika - jādomā kā sastrebt ievārītos s***s ar halles būvniecību.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 09:45

ZZS

mūsējam nav viedokļa, nav saprašanas un arī lielas gribēšanas sakārtot kaut vienu lietu, un kur nu vēl vecpilsētu, labi ka zin kur naudas ēdēja halle atrodas

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 23:02

Priekulis

MARIHUANU VAJAG LEGALIZĒT,
pilsēta uzreiz atdzīvosies un attīstīsies.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:11

Līvāns

Jā, jo vecpilsētā dzīvo vairāki šīs substances pārdevēji (un vēl vairāk tās lietotāji), legalizēsim viņu ienākumus, varbūt tad arī viņi gribēs atjaunot ēkas, labs plāns!

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 14:56

nevajag

Nevajag tā nolikt vecpilsētu.Tā sauktajā jaunajā Bauskā to nav mazāk,ja ne vairāk.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 19:27

Atis

Jābūt vīzijai, mērķim - ko gribam redzēt, sasniegt. Tad plāns, elementāri. Virzītājspēks protams ir pašvaldība. Un galvenokārt ar nodokļu atlaidēm. Visas biedrības un radošie var un būs tikai izpildītāji.
Tātad cien. dome - ko gribam???

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:24

Dome

Neko negribam, Ati! Varbūt tikai to, lai liek mūs vienreiz mierā... Tak jau Adventa laiks

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:37

Bauskas Dzīvei

Varbūt BDz var nointervēt tieši Putnes kundzi? Dikti jau gribētos sīkāk uzzināt par viņas iestādes LIELO IEGULDĪJUMU vecpilsētas attīstībā. Kāpēc tas tiek tik rūpīgi slēpts no sabiedrības?

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 10:35

Komunisma ceļam

paprasīt Putnas kundzei? diez vai viņa zin kur ir vecpilsēta Bauskā???

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 23:09

P

Būtu tauki,varētu izcept pankokus,bet nav miltu.(neesmu autors).

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 13:17

...

Būtu cigarete, varētu uzpīpēt, bet sērkociņu nav(nēesmu autors)

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 00:22

Reāli

P tieši desmitniekā,vairāk variet nerakstīt,viss ir pateikts.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 14:00

PPP

Izrādās, ka latvieši mīl jokot. Pat bērēs...

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 15:09

Viedoklis

Ja runājam par viedokli, tad tas ir nekompetences pamatrādītājs. Mūsu valstī ir milzums daudz profesoru, vadītāju, pusvadītāju kuriem ir viedokļi, bet nav zināšanu.
Pamats ir cilvēku trūkums, to nav. Lielākā daļa ir izbraukuši. Palikuši ir veci, slimi, slinki un neuzņēmīgi cilvēki.
Aizbrauciet uz Rīgu vakarā. Nobrauciet vai noejiet pa Barona, `Čaka, Brīvības ielām un paskatieties tumšajos logos. Tur nav dzīvības, cilvēki nedzīvo. Bauska ir provinces pilsēta, te dzīvības ir vēl mazāk.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 15:12

zināšanas

https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/aculiecinieks-valsts-nodoklu-politika-ir-versta-uz-novadu-teritorijas-atbrivosanu-no-iedzivotajiem.d?id=46995343

https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/raimonds-nipers-nekompetenta-valsts-parvalde.d?id=48356251

https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/raimonds-nipers-minimala-alga-nabadzibas-slazds.d?id=49968147
https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/sabiedriba/raimonds-nipers-finansu-ministrijas-patiesie-merki.d?id=50626445

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 15:16

Pašvaldības līdzfinansējums..

"Noteikumi paredz, piemēram, ēkas arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai 100% pašvaldības finansējumu, bet ne vairāk kā 400 eiro; ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai – līdz 75% no tāmes, bet ne vairāk kā 5000 eiro".
Jautājums, vai pašvaldība apzinās to, ka māksliniecisko invenetrizāciju LV veic aptuveni 5-15 cilv., kuru pakalpojums nemaksā 400 eiro? Un vēsturiskās fasādes atjaunošanas projekta, dokumentācijas izstrādes izmaksas (jo nepieciešami skaņojumi ar VKPI), ir vairāki tūkstoši eiro.

Būtu labāk izstrādājuši ceļa kartes namu īpašniekiem - te ir īpašums, lai atjaunotu Jums jādara šitas un tas, maksās tik un tik, šīs pozīcijas ņemam uz sevi (līdzfinansējam), šajās pozīcijās mums ir spēcīgi cilvēki (palīdzēsim ar dokumentāciju), vecpilsēta mums ir vērtība un jāienes dzīvība (nodokļa atlaide renovētām mājam un darbībām tajās), ja nevariet neko no šī pacelt un ēkas iet bojā, par tik un tik izmantosim pirmpirkuma tiesības un ēku nopirksim.. nu kaut kā tā.
Ceru, ka ar šo sanāksmi šis jautājums ir sakustējies un kaut kas tiks darīts uz priekšu.
Pieļauju arī, ka netikai D.Putnas "birojam" šobrīd nav redzējums un saprašana kā rīkoties, daudzas "iestrādes" jau bijušas Paklona laikā, kuram viss bija pie vienas kājas šajā ziņā.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 15:37

baušķenieks

Ļoti jau gribētos dzirdēt arī mūsu pirmo personu viedokli. Ko par šo visu domā Jātnieks, Čačs un citi novada spicē? Bauskas Dzīve nevar paņemt interviju?

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 23:11

sdrāv

tur vajag kantrī centru, apmaksātu no pašv. budžeta. lai stāv un dzied zināmās personas.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.10 23:14

Egijai

Tā nu gan nav taisnība par tūristiem.Tūristu vecpilsētā vasarā ir ļoti daudz.Pat vēl vēlā rudenī.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 06:07

pētījums

Kas ir bomži?Varbūt skaidrojumu varētu.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 06:12

komunikācija ar iedzīvotājiem

Ja rūp apkārtne kur tu dzīvo,labāk neko neteikt.Būsi sliktais un kašķīgais.Diemžēl un skumji.Te neiet runa par novada vadību,tie vēl uzklausa.Bet par atbalstu...nu tā.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.11 06:45

ieteikums

Sasēdināt visus vienā telpā un rādīt filmiņu "Mērijas ceļojums".Likt skatīties tik ilgi,kamēr saprot,kas ir savas tautas vēsture,tās vērtības,par kurām jārūpējas un jāsaglabā.Filmā rādīja,kā jauna meitene,kura ļoti mīlēja savu Latviju apbrīnojami rūpējās par tās kultūras vērtību izglābšanu.Un tad varbūt radīsies kaut 1% no stratēģijas.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.13 06:31

par vecpilsētu

Bauskas pilsētai nav saimnieka.Kāpēc jautājumu par vecpilsētu neskata domes sēdēs.Vai deputātiem pašiem nav kauns ne par Rīgas ielu,ne par Kalēju ielu.Brīnos.Izbrauciet tā lēnām pa Rīgas ielu visā tās garumā un papētiet ēkas.Varbūt tam esat par lepniem.Kas Bauska,salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām ir par brīnumpilsētu,kur neko nevar izdarīt.Par Videss servisu vispār nav ko runāt.Bet tas jau deputātu lielāko daļas pusi apmierina.Pat Raiti.

pirms 3 mēnešiem, 2018.12.14 12:44

Projekts «Kultūrvide novados»