Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānis Jāņa dēls vairs nav modē 1

Latviskajai kultūrvidei nozīmīgs ir personvārds Jānis. Daudzas dainas nes šo vārdu, pulka senču saukti Jāņa vārdā. Pagaidām vēl dzīvas Jāņu svinēšanas tradīcijas. Neviena cita tauta šai saulgriežu laikā savās dziesmās nepauž tik daudz teiksmu par Dieva dēlu Jāni kā latviešu līgotāji.

Turas pie saknēm
Senču tradīcijas stipras ir tikai dažās mūspuses saimēs. Jāni Jāņa dēlu drīz varētu ierakstīt «Sarkanajā grāmatā», ja tāda būtu radīta izzūdošiem latviešu personvārdiem paaudžu paaudzēs. Krieviņu ģimene Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsaulē ir vieni no retajiem, kam savas dzimtas saknes ir svarīgas. «Mans tēvs bija Jānis, un vectēvs bija Jānis, arī senākā atzarā līdzīgi. Citādi nodēvēt savu vienīgo atvasi nemaz nemēģināju, tradīcijas nevar lauzt,» teic jaunsaulietis Jānis Krieviņš vecākais. Pamatizglītību ieguvis Jaunsaules skolā, profesionālajā gultnē ievirzīts Mežotnes arodvidusskolā, obligātā dienesta laikā divas reizes nosūtīts uz Černobiļu. Dalība atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā «iegrauzusi» Jāņa veselību, bet šo tēmu viņš labprāt izvēlas necilāt, tas ir atsevišķs stāsts.

Jānis Krieviņš apkārtnē 30 gadu ir pazīstams kā muzikants, kurš par muzikālo fonu gādā kāzās, svinībās vai citos sarīkojumos. «Uzspēlēju daudz ko, bet, ja nopietni, nemāku nekā, bet gribas. Pēdējā laikā dziedu un spēlēju sintezatoru, muzicējam kopā ar Albīnu Baļčūnu, Jāni Baueru, Mārtiņu Ružu, Raiti Sirmani un citiem,» stāsta Jānis. Uz jautājumu, kuri meldiņi paša sirdij tīkamākie un ko tagad tauta prasa, atbilde ir lakoniska – šlāgeri. «Mūsdienās gudri saka: «Kantri.» Kas ir kantri? Lūk, kad Bauskā viesojas amerikāņi, tur varam sadzirdēt autentisku šīs mūzikas veidu. Mūsējo dziesmas varētu dēvēt par šlāgeriem ar kantrisku piesitienu. Lai būtu autentisks kā amerikāņiem, vajag riktīgas stabules (kārtīgu balsi – S. D.),» smej Bauskas puses muzikants un nosaka, ka atdarināt nav vērts, jo tāpat augstāk par savu asti neuzlēks.

Izmirst un aizaug

Gadā ir tikai divas dienas – Jāņi un Jaunais gads –, kad viņš nemuzicē. «Tie ir mani svētki,» paziņo jaunsaulietis un rāda, kur strauta malā ik gadu tiek kurta jāņuguns krietna vīra augumā. Līgotāju esot arvien mazāk. Sen pagājuši tie laiki, kad tēva sētā vairāk nekā 50 ļaudis satilpuši un vienojušies dziesmās, dejās, līksmē līdz rīta gaiļiem. «Ar lāpām no kaimiņu mājām augšup kalniņā pāri strautam uz mūsu sētu nāca studenti, kas bija atbraukuši no galvaspilsētas. Šis maģiskais skats spilgti iegūlis manā atmiņā. Kas tagad?! Vien tukšums un pamestība slauka kaimiņu pagalmu. Visa apkārtne ieaugusi, ikdienā stirnas saimnieko cilvēku vietā. Agrāk šaipusē bija pulka Jāņu – Īzaku, Čerļonoku, Šimu, mans tēvs un vēl citi, bet viņi visi jau zem zemes. Toreiz svētki bija katrā sētā, līgotāji staigāja no mājas uz māju, uzkavējoties, kur lielāks trādirīdis,» pagātnes ainās ieslīgst J. Krieviņš.

Viņaprāt, svētki ir komercializējušies, daudzi aizbraukuši, un latviskais sāk bālēt. Jāni neizbrīna, ka arī bērnus vairs nevēlas saukt agrāk tik populārajā vārdā. «Eiropa un globālisms pamazām «iekožas» latviskajā identitātē. Mūsdienu stilīgie personvārdi pat grūti izrunājami. Lēkājam visam modernajam līdzi, bet, kur tas novedīs – laiks rādīs,» spriež Jaunsaules muzikants.

Jāņu nedēļā jaunsaulietis vēl nezināja, vai visu savu muzicēšanas uzparikti uz svētkiem vilks ārā vai paturēs mājā. Iespējams, fonā palaidīs Latvijas Radio 2.  Arī alu paši vairs nebrūvēs, kā to darījusi Jāņa mamma. Pats Jānis sīvo nelieto pēdējos astoņus gadus, savulaik cienastā vests miestiņš no Butautiem Lietuvā. Taču šogad, visticamāk, cienastā Jāņa bērniem galdā cels lielveikalā gādāto. Sēta saposta un izceļas kā skaista rota, Jānis pats brīnās, kur pacietība pievilcīgās ainavas veidošanā. Citi, kas atbrauc uz «Mālkalniem», ne velti šo vietu dēvējot par mazo paradīzi. Esot jau arī sievas nopelns, taču pats Jānis nevairās pielikt savu roku.

Īsteni sirdscilvēki

Tēva tēvu mājās Līgosvētkus lielākoties aizvada arī Jāņa dēls Jānis Krieviņš. Viņš gan nav jaunākais Krieviņš, bet vidējais, jo pašam pūrā arī ir piecgadīgs puika, kurš nes senču vārdu. «Man nav nekādu iebildumu pret šo vecāku doto vārdu. To es saistu gan ar svētkiem, gan ģimenes tradīcijām. Kad biju mazs un kad ome, tēta mamma, bija dzīva, viņai apsolīju – ja man būs dēls, ģimenes tradīcijas nelauzīšu. Bijušajai sievai nebija pat izvēles iespējas, bet viņa arī nepretojās,» par sava vārda nozīmi stāsta J. Krieviņš vidējais.

Viņaprāt, Jāņiem ir līdzīgas rakstura iezīmes. Cik Jāņus pazīstot, visi ir gan izpalīdzīgi, gan atvērti, gan sirsnīgi – īsti sirdscilvēki. «Daudz Jāņu zinu, ne par vienu neko sliktu nevaru teikt,» nosaka vidējais Krieviņš, kurš dzimtā tiekot dēvēts arī par Garo Jāni, jo arī brālēns esot Jānis un arī Krieviņš, tikai Īsais.

Citiem nereti ir jautājums – cik tad jūs tie Krieviņi tur esat? Bijis ne mazums kuriozu. Jānim parasti pārpratumi bijuši ar paša brālēnu. «Kad sastrādā pigorus, man grib piešūt viņa grēkus un otrādi. Arī automašīnas mums līdzīgas, tikai krāsa nedaudz atšķiras. Ne reizi vien kļūdaini atsūtītas vēstules. Kad vēl bija mājās analogās līnijas tālrunis, kad zvanīja un prasīja Jāni, nācās jautāt, kuru vajag – jaunāko, vidējo vai vecāko, visbiežāk vaicāja pēc muzikanta,» sadzīves ainas atklāj J. Krieviņš.

Viņš pats ir latviskuma piekritējs, arī draugi bērnus biežāk saucot senlatviešu vārdos, taču par Jāni neviens nav nosaukts. Jānis secina, ka paziņu, draugu un radu lokā nevienu citu, kurš savai atvasei būtu devis vārdu Jānis, nezina. Viņš vienīgais. «Tagad dominē Meksikāņu seriālos saklausītie vārdi, cik ilgi tā turpināsies? Vai Jāņi atdzims ar savu spozmi, neesmu gaišreģis un nākotni nevarēšu atklāt,» pauž jaunsaulietis J. Krieviņš vidējais.



Ļaudis ar svētku vārdiem novados
Līdz šodienai Rundāles novadā savu dzīvesvietu deklarējuši 133 Jāņi un 25 Līgas.

Iecavas novadā ir 257 Jāņi un 55 Līgas.

Vecumnieku novadā ir 403 Jāņi un 70 Līgas.



Jāņos bez Jāņiem

Olivers, Ārons, Bendžamins, Kāleps, Lueta, Odrija – tie ir tikai daži no cittautu vārdiem, kas šogad doti Bauskas novada mazuļiem. Pašvaldības dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga atklāja, ka pēdējos divus gadus, kā arī šajā pusgadā par Jāni nav nosaukts neviens novada jaundzimušais.
«Jāņa vārds tagad ļoti reti tiek dots, modernisms nāk iekšā. Ja tā turpināsies, drīz, iespējams, Jāņos vairs nebūs, ko sveikt,» pieļauj S. Kolberga.

Kopš 2009. gada par Jāni, ieskaitot arī bērna otro vārdu, Bauskas novadā nosaukts 31 puika. Visvairāk – seši latviskā vārda nesēji – dzimuši 2009. gadā, bet pēcāk cipari mainīgi (2009. g. – 6, 2010. g. – 3, 2011. g. – 5, 2012. g. – 5, 2013. g. – 4, 2014. g. – 5, 2015. g. – 3).

Arī citās mūspuses pašvaldībās situācija ir līdzīga. Rundāles novadā vārdu Jānis vecāki devuši 2008., 2009., 2010. un 2014. gadā. Minētajos gados pa vienam zēnam tikuši pie šī vārda, informēja Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājs Edvīns Balodis.

Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļā kopš novada izveides 2009. gadā par Jāni nosaukti pieci puikas, četras reizes vārds Jānis ir likts kombinācijā ar otru vārdu.
«Skatoties pēc statistikas, acīmredzami, ka šis vairs nav populārs vārds. Neesmu novērojusi, ka būtu kāda īpaša modes tendence vārda došanā. Izteiktus ārzemju vārdus arī izvēlas ļoti reti,» tendences ieskicē Vecumnieku novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Elga Kaļķe.

Iecavas novadā pēdējo desmit gadu laikā piedzimuši 14 Jāņi (2014. g. – 3, 2015. g. – 2, 2016. g. – 3, 2017. g. – 1). Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Edīte Jančone pavēstīja, ka šogad personvārds Jānis bērniem nav reģistrēts.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Lasītāja

Paldies par rakstu! Man šķiet, ka arī par Līgām jāuzraksta. Šis vārds arī izzūd.

pirms 12 mēnešiem, 2018.07.31 09:29

Projekts «Kultūrvide novados»