Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēsturisko tērpu ekspozīcija senā klētī

Amatniecības un kultūras centrs «Mazā muiža» atrodas puskilometra attālumā no bijušā Grenctāles kontrolpunkta uz Latvijas un Lietuvas robežas. Jau trešo gadu tā ir arī Elīnas Kuzņecovas, dzīvesbiedra Mareka Svetličnija un meitiņas Alises dzīvesvieta. Jaunais tūrisma objekts ir iekārtots 20. gadsimta sākumā būvētā klētī.

Zemesgabals ar «pielikumu»
Sarkano ķieģeļu būvi lauka vidū netālu no šosejas A7 nolūkoja Mareks. Jau vairākus gadus tās fasādi rotāja uzraksts «pārdod». Izrādījās, ka īpašnieks meklē pircējus vienam hektāram pierobežas zemes. Gadu desmitiem pamestā, par nevērtīgu uzskatītā klēts bija kā «pielikums». Mareks uzreiz novērtēja ēkas izmantošanas iespējas.

Vēl pirms darījuma noslēgšanas Elīna un viņas ģimene skaidri zināja, kāda būs atjaunotās ēkas funkcija. Viņa stāsta: «Mana mamma mākslas vēsturniece un gide Jeļena Forste vēl 90. gadu vidū Rundālē nodibināja vēsturisko tērpu šūšanas darbnīcu «Eleana», vēlāk sāka organizēt teatralizētus uzvedumus un tematiskas ekskursijas Rundāles pilī, dārzā un citur. Tūristu un vietējo iedzīvotāju interese bija ļoti liela. Vēsturisko tērpu rekonstrukcijas top ilgstošos pētījumos. Tās nav stilizācijas, bet precīzi atdarinājumi. Šūšanas darbnīca atrodas mūsu trīsistabu dzīvoklī Rundālē. Vienā telpā ir garderobe. Bija žēl skatīties, ka izcilie meistardarbi, kārtīgi salocīti, glabājas istabā. Jau sen bija pienācis laiks tos sakārtot pastāvīgā, publikai pieejamā ekspozīcijā. Šī iemesla dēļ iegādājāmies zemi un pamestu būvi Brunavā. Mareks uzreiz novērtēja ēkas potenciālu, mums bija pilnīgi skaidra nākotnes vīzija. Tagad viņš ir īpašuma pārvaldnieks un visu tehnisko risinājumu īstenotājs.»

Atjaunošanu sāk pašu spēkiem
Ķieģeļu būves viena daļa bija sabrukusi, palikušas tik sienas. Ar pirmo uzdevumu – elektrības un ūdenspiegādes nodrošināšanu – Mareks un viņa palīgs kaimiņš Normunds palēnām tika galā. Viena sezona pagāja, lai ēku dabūtu zem jumta.

Stāstījumu turpina Elīna: «Labi apzinājāmies, ka pašiem, ieguldot personiskos līdzekļus, vispirms ir jāpaveic maksimālais darbu apjoms, jo gluži tukšā vietā neviens fonds finansējumu neizsniegs. Tikai pēc pirmā un visgrūtākā posma izstrādājām projektu un 2016. gadā iesniedzām Lauku atbalsta dienestā. Saņēmām naudu rekonstrukcijas turpināšanai un pastāvīgās ekspozīcijas izveidei, bet projekta noslēgumā arī Lauku atbalsta dienesta pateicību par aktīvu iesaistīšanos vietējās teritorijas attīstībā. Mums ir ļoti svarīgi, ka darbs tiek novērtēts. Priecājamies par ekskursantu interesi un vienlaikus plānojam nākotnes ieceres. Visa teritorija jāizmanto lietderīgi. Mums ir idejas arī par citiem tūrisma pakalpojumiem.»

Neikdienišķi piedāvājumi
Elīnas mamma Jeļena Forste spriež: «Tagad galvenais uzdevums ir «Mazo muižu» iekļaut tūrisma apritē. Tajā iekļūt ir grūti, jo organizētās grupas no Eiropas Latvijā iebrauc caur Šauļiem, nevis Grenctāli. Tas ir tādēļ, ka maršrutā atrodas Krusta kalns – Lietuvas tūrisma absolūtais līderis. Mēs galvenokārt orientēsimies uz nelielām apmeklētāju grupām, ģimenēm. Piedāvājam ne vien aplūkot tērpus, bet arī tos uzlaikot un rīkot fotosesijas. «Mazajā muižā» tagad atrodas liels skapis ar šim nolūkam speciāli šūtiem vēsturiskiem tērpiem un aksesuāriem. Tas ir neikdienišķs pakalpojums.»

Jeļena un Elīna domā, ka ļoti laba un jau tuvākajā laikā īstenojama ideja ir izšūšanas, aplikācijas, vēsturisko masku darināšanas meistarklases bērniem. Ēkā ir atsevišķa telpa, kur darboties, netraucējot citus apmeklētājus.

Radošu cilvēku netrūkst
Tūrisma objekta jaunajiem saimniekiem piemīt mērķtiecība un liela atbildības izjūta. Elīnas un Jeļenas mākslas vēstures pamatīgās zināšanas, pētniecības un praktiskā darba pieredze nepieļauj pat sīkas novirzes no pašu izvirzītajiem augstajiem kritērijiem.

Biedrībā «Vēsturisko rekonstrukciju studija «Rokoko»» ir iesaistījušies daudzi radoši cilvēki, kuri atbalsta «Mazās muižas» attīstības ieceres. Viens no viņiem ir bijušais liepājnieks Olafs Soloveika. Nesen viņš sāka strādāt Bauskas tūrisma informācijas centrā. Vēl, būdams vidusskolnieks, viņš atsūtīja sadarbības priekšlikumu Jeļenai  Forstei. Olafs gribēja piedalīties studijas rīkotajos rokoko tērpu demonstrējumos un uzvedumos, kļūstot par izcilu, aizrautīgu modeli.


ELĪNA KUZŅECOVA

Dzimusi 1985. gadā.

Bauskā beigusi vidusskolu un Mākslas skolu.

Absolvējusi Rīgas Valsts tehnikumu.

Beigusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes programmu ar specializāciju mediju un reklāmas jomā.

Pašnodarbināta gide Rundāles pils muzejā. Vada ekskursijas angļu un franču valodā runājošām grupām.

Kopš 18 gadu vecuma piedalās vēsturisko tērpu demonstrēšanā. Apguvusi 18. gadsimta frizūru un parūku rekonstruēšanas prasmes.


Publikācija ir sagatavota ar «Latvijas Valsts mežu», Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

Pievieno komentāru

Projekts «Kultūrvide novados»