Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atkritumi – pārstrādei, elektrībai un muzejam 1

Eiropas statistikas biroja «Eurostat» dati liecina, ka Latvija ieņem 18. vietu ES dalībvalstu vidū atkritumu šķirošanā, sašķirojot vien piekto daļu jeb 21,2% no visiem saražotajiem atkritumiem. Šķirošana un atkritumu otrreizēja izmantošana mums jāattīsta aizvien vairāk, tālab vienmēr noder kāda cita pieredze. Šoreiz ieskatam – kā un kur tiek izmantoti atkritumi Liepājas pusē.

«Liepājas RAS» 2017. gadā savācis aptuveni 39,6 tonnas atkritumu. Tie galvenokārt nāk no Dienvidkurzemes iedzīvotājiem, kuri izmet visu, sākot no vecas pārtikas, beidzot ar auto riepām, elektrotehniku un pat klavierēm. No savāktā uzņēmumam izdevies saražot «zaļo» elektrību 3403 megavatstundu apmērā.

Iespējams nodot tekstilu
Pareizas atkritumu apsaimniekošanas būtību skaidro SIA «Liepājas RAS» valdes loceklis Normunds Niedols un vides pārvaldības jaunākā speciāliste Laima Lapiņa.

Atkritumu jaunā dzīve sākas jau pie pašiem uzņēmuma vārtiem. Rindās salikti šķirošanas konteineri, kuros atkritumus var izmest jebkura privātpersona. Tur iespējams nodot stiklu, metālu, plastmasu, sadzīves tehniku un divas īpašas atkritumu grupas – tekstilu un logu stiklu. «Tekstila atkritumu nodošana ir jaunums. Šo atkritumu kļūst arvien vairāk, jo iedzīvotāji iegādājas jaunu apģērbu, mājas tekstilu un līdzīgus audumus, bet tos nevar mest pie parastajiem atkritumiem. Liepājas tuvumā šī ir vienīgā vieta, kur nodot tekstilu,» skaidro N. Niedols. Tāpēc «Liepājas RAS» izveidojis jaunu konteineru, kurā iespējams mest visu, sākot ar vecām zeķēm, beidzot ar segām, pārvalkiem un ziemas jakām. Arī logu stiklu nodošana pēdējā laikā kļuvusi populāra, un to labprāt izmanto cilvēki, kuriem ir siltumnīcas. Vienīgais noteikums ir atdalīt stiklu no rāmjiem, lai koku varētu ielikt citā konteinerā.

Abi uzņēmuma pārstāvji atzīst, ka pašrocīga atkritumu nodošana poligonā un atkritumu šķirošana kļūst arvien populārāka. Cilvēki kļuvuši atbildīgāki un paši izrāda iniciatīvu, tāpēc iespēja bez maksas nodot šķirotos atkritumus tiek novērtēta. «Privātpersonas atkritumus bez maksas var nodot poligona darba laikā, tikai lūgums pirms izmešanas ir pieiet pie lodziņa un pieteikties dežurantam. Var vest visu, kas nav krimināls un bīstams,» joko N. Niedols.

Iegūst gāzi un siltumu
«Liepājas RAS» Dienvidkurzemē savāktos atkritumus šķiro. Plastmasas pudeles tiek sapresētas klučos, lai tālāk pārdotu pārstrādātājiem. Lielākā daļa atkritumu nonāk lielajā kalnā, kur tos saber slāņos un pūdē, lai iegūtu gāzi. «Nevajag domāt, ka visu vienkārši samet čupā, tā sen vairs nav. Mēs rūpējamies par pareizu atkritumu apsaimniekošanu, tāpēc kalns ir izbūvēts vairākos slāņos, ar drenāžu, akmeņiem, ģeotekstilu,» stāsta L. Lapiņa. Šie slāņi palīdz aizturēt piesārņojumu un izdalīt to, kas paliek pāri no satrunējušiem atkritumiem, piemēram, infiltrātu, kas veidojas no atkritumu šķidrumiem un lietusūdens, ko vēlāk var attīrīt līdz
tīram ūdenim, un gāzi, kas tiek savākta caurulēs, lai vēlāk no tās ražotu elektrību un siltumu. «Gāze veidojas, atkritumiem pūstot, bet gaisā to nedrīkst izlaist, jo tā būs videi kaitīga. Mēs to savācam sistēmā un vēlāk pārstrādājam «zaļajā» enerģijā,» skaidro L. Lapiņa. Gāzes pārstrādes iespējas, kā uzsver «Liepājas RAS» pārstāvji, ir tikai divās vietās visā Latvijā – «Getliņu» izgāztuvē un «Ķīvītēs».

«Ziemā mums paliek pāri aptuveni puskilovats siltuma. Nevaram atrast nevienu agronomu vai zivju audzētāju, kas gribētu to ņemt. Teritorijas mums šeit ir gana, esam pat sākuši iznomāšanas procesu. Tik lieli apjomi kā «Getliņiem», kas paši siltumu izmanto tomātu un gurķu audzēšanai, mums nav,» atklāj uzņēmuma valdes loceklis.

«Liepājas RAS» darbojas, ievērojot ES noteiktās regulas un domājot par tādu atkritumu apsaimniekošanu, no kuras paliek pāri pēc iespējas mazāk. Tāpēc aktīvi tiek domāts arī par fermentācijas projektu, kas ļautu sapūdēt atkritumus daudz ātrākā tempā un ar mazāku pārpalikumu. «Kontrolēts mitrums, siltums un baktērijas, kas ļauj žūt un pūt daudz ātrāk,» stāsta N. Niedols un piebilst, ka pašlaik uzņēmums gaida projekta apstiprinājumu, lai varētu realizēt fermentācijas ideju.

Izmestās vērtības
Dalot atkritumus sekcijās, «Liepājas RAS» darbinieki atrod daudz interesantu priekšmetu. Līdzīgi kā ar grāmatām, kas saliktas lielajos ledusskapjos, arī šos priekšmetus ir žēl nodot pārstrādei. Tāpēc jau vairākus gadus uzņēmumā darbojas Nenovērtēto lietu muzejs, kurā tiek nolikti visi īpašie atradumi. Tur ir gan vērpjamais ratiņš, pūralāde, pastalas un apavi, gan dažādas šujmašīnas, televizori un radio. Interesants ir 19. gadsimta sieviešu tualetes skapītis, kurā saliktas vecas parfīma pudelītes, dažādi vēsturiski dokumenti, skolas liecības un dienasgrāmatas. Tāpat daudz ir izmestu fotogrāfiju, skaņuplašu, rotaslietu. Īpaši izceļams ir 1960. gadā gleznots Ļeņina portrets masīvā zeltītā rāmī. No lielākajiem atradumiem svara ziņā noteikti ir divas klavieres.

Bieži ekskursijā ierodas skolēni, kas ir stāvā sajūsmā par atradumiem un bieži vien brīnās par lietām, kas pieaugušajiem nemaz nešķiet tik vecas. Piemēram, tirgus svari, kas ļoti populāri bijuši padomju gados, tagad bērniem šķiet kā aizvēsturisks muzeja eksponāts. «Muzeju veidojām ne tikai tāpēc, ka tām lietām ir vērtība, bet arī tāpēc, lai parādītu, kāds cilvēks ir patērētājs, kas pieradis izmest to, ko vairs nevēlas lietot,» muzeja ideju stāsta L. Lapiņa.


UZZIŅAI

SIA «Liepājas RAS» atrodas Grobiņas pagasta «Ķīvītēs», dibināts 2000. gada 24. februārī.

Pamatdarbība – atkritumu apsaimniekošana un elektroenerģijas ražošana, kas ir galvenais ieņēmumu avots. Uzņēmums nodrošina atkritumu noglabāšanu, priekšapstrādi pirms noglabāšanas un biogāzes ieguvi bioenerģētiskajās šūnās.


Nodarbināti 48 strādājošie, to skaitā administrācija, inženieri, tehniskie darbinieki, ēku un teritorijas uzraugi un strādnieki.


20180424-1752-latvijas-vides-aizsardziba

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

hi hi hi

Ne jau visi pārstrādei,jo atsevišķi derīgi valsts vadošajos beņķos ...

pirms gada, 2018.06.10 16:49

Projekts «Saimnieko gudri»