Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kamēr Latvijā politiķi skalda matus, Igaunijā tukšas pudeles iet uz izķeršanu 4

Viena pilsēta divās valstīs – tā tiek raksturota Valka Latvijā un Valga Igaunijā. Taču viena no šajās pilsētās atšķirīgajām lietām ir dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, par ko Igaunijas pilsētā Valgā dzīvojošā latviete Ērika Tannenberga sašutusi pārmet Latvijas politiķiem. «Riebjas, ka no tāda sīkuma iztaisa tik lielu ažiotāžu un nevar atrisināt vienkāršu lietu! Kas tur tik daudz, ko runāt? Atnāc uz Igauniju, paskaties un dari!» spriež Ē. Tannenberga.

Proti, Igaunijā pudeļu depozīta sistēma ieviesta jau 2005. gadā, no 2016. gada tā darbojas Lietuvā. Savukārt Latvijas valdība neizlēmīgi «mīņājas» uz vietas jau vairākus gadus, neņemot vērā sabiedrības vēlmes, proti, tīmekļa vietnē manabalss.lv pērn tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu, atbalstot iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojuma nodošanu arī Latvijā.

Uz kaimiņvalsti brauc ar lieliem maisiem
Lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2017. gada nogalē sagatavoja likumprojektu «Grozījumi Iepakojuma likumā» un šogad aprīlī iesniedza Valsts kancelejā. 4. oktobrī likumprojektu izskatīja vēl 12. Saeimas deputāti, ar 65 balsīm «par» nolemjot to nodot Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Likumprojekts paredz arī Latvijā esošajai dalītajai atkritumu sistēmai papildus ieviest obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreizlietojamam dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksās papildu maksu – depozītu, kas viņam tiks atmaksāts, izlietoto iepakojumu atdodot tirgotājam.

«Igaunijā tā ir gadu gadiem, un Valgā zemē neredz nevienu pudeli. Pēc jebkura pasākuma visas tiek mudīgi nolasītas,» novērojusi Valgas iedzīvotāja Ē. Tannenberga.

Automātos var nodot tukšās plastmasas un arī stikla pudeles (izņemot vīna un degvīna) un skārda bundžas, par katru pudeli vai bundžu pretī saņemot desmit centu. Automāts saskaita pudeles un izsniedz čeku, ko var «atprečot» veikalā.

Igaunijas pudeļu depozīta automātos iespējams nodot tikai šajā valstī reģistrētas pudeles ar speciālu marķējumu, bet dzēriena iepakojumu, kas nācis no Latvijas, automāti uztver kā parastus atkritumus. Taču lietpratēji pudeles ar vajadzīgo marķējumu atrod arī Latvijā.


Ē. Tannenberga sastapusi Valgā kādu vīrieti, kurš regulāri ar vilcienu brauc no Valmieras uz Valgu, nodošanai atved četrus lielus maisus ar tukšajām pudelēm un labi nopelna. Līdzīgu piemēru zina stāstīt valcēniete Inga. Viņas radiniecei kādā Latvijas pilsētā pieder sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, radiniece sakrāj tukšās pudeles, un, nododot tās Valgā, lūdzu, – rokā bijuši 37 eiro.

«Tā ir ļoti liela motivācija šķirot atkritumus. Mūs Latvijā atkritumu apsaimniekotājs tikai mudina – šķirojiet, bet nekādas atlaides nedod. Tāpēc arī mūsu cilvēkiem nav motivācijas to darīt,» spriež Inga.

Igaunija rosina iet roku rokā
Valgas pagasta pašvaldības vides speciāliste Anni Tētsmanna skaidro, ka Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas pēc diviem principiem. Pirmais princips ir «maksā piesārņotājs» jeb atkritumu radītājs (piesārņotājs) sedz ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos izdevumus. Otrs ir ražotāja atbildības princips. Ražotāji atbild par savu produktu visā tā aprites ciklā, sākot no izgatavošanas līdz brīdim, kad tas kļūst par atkritumiem. Ražotāji arī sedz apsaimniekošanas izdevumus atkritumiem, kas veidojušies no viņu produkta.

Igaunijā depozīta dzērienu iepakojuma savākšanas sistēma ieviesta 2005. gadā un sabiedrībā labi pieņemta, uzsver A. Tētsmanna. Ar depozīta iepakojumu savākšanu un pārstrādes organizēšanu Igaunijā nodarbojas privātuzņēmums «Eesti Pandipakend  OÜ».

A. Tētsmanna uzskata, ka arī degvīna un vīna pudelēm jābūt iekļautām depozīta sistēmā, bet diemžēl pašlaik šādu iespēju nav. Šīs pudeles var aiznest un bez maksas iemest zaļajos stikla iepakojuma konteineros.

«Ņemot vērā pēdējos gados novēroto pierobežas tirdzniecības apmēru un ar to saistītās problēmas, Igaunijas Vides ministrija ir paziņojusi, ka Igaunijai ir plāns izstrādāt vienotu Igaunijas un Latvijas iepakojuma depozīta sistēmu, kas nozīmētu, ka Latvijā nopirkto dzērienu taru var atdot Igaunijā un otrādi. Es ticu, ka šī sistēma ir vajadzīga un tai būs pozitīva ietekme uz mūsu pašvaldību labiekārtojumu,» piebilst A. Tētsmanna.

Ir saprotama Igaunijas interese veidot vienotu depozīta sistēmu, jo daļa Latvijā pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, kas rada zaudējumus Igaunijas depozīta sistēmas uzturētājiem, jo tiek izmaksāta nauda, kas, pērkot dzērienu, nav bijusi iemaksāta depozītā.

Latvijā jāgaida aptuveni gads
Likumprojekts «Grozījumi iepakojuma likumā» paredz, ka Latvijā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma tiks ieviesta no 2020. gada.

Plānots, ka valstī darbosies vienota dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, ko realizēs tās operators. Par atlīdzību varēs nodot PET (plastmasas) un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas. Paredzēts, ka depozīta maksa būs desmit centu par vienu dzēriena iepakojuma vienību, ko patērētājs saņems atpakaļ, nododot iepakojumu. Pie depozīta sistēmā ietilpstošo dzērienu iepakojuma vienības cenas tiks pieskaitīta iepakojuma apsaimniekošanas maksa. Attiecīgi patērētājam veidosies sadārdzinājums par 1,2 līdz trim centiem par iepakojuma vienību atkarībā no iepakojuma veida. Depozīta sistēma arī dod iespēju savākt daudz tīrākas izejvielas, nekā tas notiek atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, un tas ir izdevīgi gan dzērienu ražotājiem, gan izlietotā iepakojuma  pārstrādātājiem, skaidro VARAM. Igaunijas pieredze rāda, ka atpakaļ tiek nodoti līdz 90 procentiem no izlietotā depozīta dzērienu iepakojuma.

Vienīgā ministrija, kas konceptuāli nav saskaņojusi depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zemkopības ministrija. VARAM skaidro, ka Zemkopības ministrijas un nozares asociāciju galvenie argumenti pret depozīta sistēmu valstī ir augstās tās izveides un darbības izmaksas. Proti, sistēmas izveidei sākotnējām investīcijām nepieciešami aptuveni 24 – 27 miljoni eiro, kas jāsedz dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Likumprojekts arī paredz pienākumu pārdevējam pieņemt atpakaļ izlietoto depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā vai nodrošināt to depozīta iepakojuma pieņemšanas vietās. Depozīta iepakojuma pieņemšanas vieta var būt cita tirdzniecības vieta, šķiroto atkritumu savākšanas laukums vai iepakojuma pieņemšanas punkts. Tirgotāji varēs izvēlēties depozīta iepakojuma pieņemšanas veidu (manuāli vai ar automātiem).

Jāņem vērā arī tas, ka Igaunijā un Lietuvā lielākā daļa depozīta iepakojuma tiek pieņemta automātos, bet Latvijā paredzēts veidot jauktu sistēmu (manuāli un automātos), kas var samazināt kopējās izmaksas. Veidojot depozīta sistēmu, ir svarīgi arī maksimāli izmantot esošo infrastruktūru – atkritumu šķirošanas laukumus pašvaldībās. Depozīta sistēma papildinās dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kurā dalīti tiek vākti papīra, stikla, metāla un plastmasas izejmateriālu sadzīves atkritumi.

Oponenti vēl nedomā padoties
Zemkopības ministrija gan uzsver, ka nav vienīgā, kas iebilst pret VARAM izstrādātajiem grozījumiem Iepakojuma likumā. Šī gada aprīlī tika sasaukta Pārtikas nozares padomes sēde, lai uzklausītu valsts iestāžu, lielāko pārtikas ražotāju un lauksaimnieku apvienojošo organizāciju, pārtikas tirgotāju, atkritumu apsaimniekotāju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un citu ekspertu viedokli par ieceri ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu Latvijā. Spriežot par šīs sistēmas nepieciešamību un ieviešanas lietderīgumu, vairums diskusijas dalībnieku nonākuši pie vienota viedokļa, ka piedāvātais modelis ir sasteigts un nepietiekami izspriests, nav novērtēta tā ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju, kā arī nav sniegts ekonomiskais pamatojums šādas otras paralēlas sistēmas ieviešanai. Tāpat secināts, ka piedāvātā sistēma ir nesamērīgi dārga un ieguvumi no tās nav samērojami ar pārtikas ražotāju, tirgotāju un patērētāju izdevumiem.

«Pastāv liela neskaidrība, kā praktiski šī sistēma darbosies, kā notiks depozīta maksas atgūšana mazajos lauku veikalos, kam būs jāsedz visas izmaksas saistībā ar depozīta sistēmas izveidi un uzturēšanu u. tml. Iespējams, ka tieši patērētāji būs tie, kuri samaksās par visu – gan par jau esošās dalītās atkritumu savākšanas sistēmas sadārdzinājumu, gan par plānoto jauno paralēlo depozīta sistēmu,» analizē Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Hi hi hi !

Nu saki vēl,ka Latvija nav Glupzeme !

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.13 17:35

Nu nezinu

Saprotams, ka tagad vietējie var nopelnīt. Bet pēc tam jau būs cena pie katras pudeles un nekāda peļņa vairs nebūs, jo katrs nesīs savas pudeles....

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.14 02:05

prātnieks

Igaunijā nav tāda VARAM: ministra Kaspara Gerharda no NA un tāpēc ziemeļu kaimiņi var turēt savu vidi tīru...

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.14 08:00

Mums zaļais Prezidents un no laukiem.
Gerhards ir no Jelgavas, tas ir vairāk ne kā no laukiem.

pirms 9 mēnešiem, 2018.10.14 10:37

Projekts «Saimnieko gudri»