Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šķirot mācās jau skolā

Līdz 2030. gadam Latvijā ievērojami jāsamazina nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums, palielinot šķiroto un otrreizējai pārstrādei nododamo atkritumu apjomu. Viens no veidiem, kā izglītot par to sabiedrību, ir mācīt to pareizi darīt jau pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, kuri šīs zināšanas nodod tālāk arī ģimenes locekļiem. To darīt jau 14 gadu skolās palīdz arī SIA «Zaļā josta», rīkojot otrreizējo izejvielu vākšanas konkursu «Tīrai Latvijai!». Šogad tajā piedalījās 91 352 bērni un jaunieši no 379 izglītības iestādēm Latvijā, savācot un otrreizējai pārstrādei nogādājot 1049,307 tonnas makulatūras. Nu makulatūra jau pārtapusi jaunā papīrā un citos celulozes šķiedras materiālos – olu bretēs, kartonā, ekovatē vai celulozes granulās.

Šajā rakstā vienas no akcijas dalībskolu – Alūksnes novada Strautiņu pamatskolas – pieredzes stāsts par atkritumu šķirošanu.

Vairākos mācību priekšmetos
Strautiņu pamatskolas skolotājas atzīst – vairākos mācību priekšmetos tiek apgūta tēma par atkritumu šķirošanu, piemēram, dabaszinībās, fizikā, sociālajās zinībās, audzināšanas stundās, un skolēnu teorētiskās zināšanas par šķirošanu un atkritumu otrreizējo pārstrādi ir labas. Skolēni ir piedalījušies arī dažādos konkursos par atkritumu šķirošanu. «Mācību stundās demonstrēju izglītojošas dokumentālas filmas par to, kas pasaulē notiek. Pasaulē ir astoņi miljardi cilvēku, kuri gadā katrs saražo milzum daudz atkritumu. Filmās redzēto skolēni ļoti labi izprot, tas paliek ilgi atmiņā un rosina domāt, kā darīt pareizi,» stāsta 6. klases audzinātāja Alla Jaunzema.

Trūkst iespēju
Skolas 2. klases audzinātāja Gunta Epnere uzsver, ka skolēniem priekšstatu par stāstīto rada praktiska darbošanās – dabaszinību kabinetā jau vairākus gadus atrodas lieli, stilizēti konteineri šķirotajiem atkritumiem un izvietota informācija, no kā gatavoti iesaiņojamie materiāli. «Bērniem ir liels brīnums, ka piena pakā ir folija, kas patiesībā ir metāls. Kad visu sīki izzinām, rodas priekšstats, kas ir kas. Ja vēl būtu iespēja aiziet un attiecīgā konteinerā izmest šo iepakojumu, būtu pavisam labi,» saka G. Epnere. Diemžēl Strautiņos šķirojamie konteineri ir tikai pie daudzdzīvokļu mājām un pārsvarā vienmēr pārpildīti, tādēļ bieži nemaz nav iespējas sašķirot, uzsver skolotājas. «Būtu labi, ja Strautiņos šķirojamie konteineri būtu divās vietās, arī pie skolas,» viņas saka un piebilst: problēma, ka šķiroto atkritumu konteineri netiek laikus izvesti, novērota arī citviet.

Vajag izdarīt līdz galam
«Igaunijā ir atkritumu depozīta sistēma, Latvijā tai pretojas, jo sistēma jau ieviesta, bet vajag to pilnībā īstenot, lai iedzīvotājiem ir noderīgi. Latvijā atkritumu šķirošanas kārtība – iespēja šķirot, konteineru laikus izvešana – nav pilnvērtīga,» secina G. Epnere.

Strautiņu pamatskolas direktore Ingrīda Pedece piebilst: gan skolēniem, gan iedzīvotājiem ir nostāja, ka grib šķirot atkritumus, bet trūkst iespēju to darīt. «Ja Latvijā sakārtotu sadzīves atkritumu šķirošanas sistēmu, tad nevajadzētu katru gadu rīkot Lielo talku. Kāpēc cilvēkiem gadu no gada jāvāc citu atstātie atkritumi? Parasti talkās piedalās tie, kuri vēlas, lai vide būtu tīra un sakopta, nevis tie, kuri to piegružo,» saka I. Pedece. 

Otra dzīve
Strautiņu skolā audzēkņi apgūst dažādas prasmes, arī to, kā iepakojumam rast otrreizēju izmantošanu. «Priekšmetiem dodam otru dzīvi – no plastmasas pudelēm esam veidojuši krājkasītes, trauciņus stādiem. Zinām, ka pārstrādātu plastmasu izmanto kā sakausējumu bruģa ražošanā, daži uzpērk stikla pudeles un pilda tās atkārtoti,» saka G. Epnere.

Piemērs tam ir iesaistīšanās makulatūras vākšanas akcijā – par nodoto makulatūru skolēni saņem jaunu zīmēšanas papīru, ko izmantot radošajiem darbiem. «Mēs izvēlamies zīmēšanas papīru, tā nokrāsa ir dzeltenīgāka un veselīgāka bērnu acīm. Tas, ka pretī tiek izsniegta balva, bērnus motivē,» novērojusi G. Epnere.

Vāc makulatūru un baterijas
Šogad Strautiņu pamatskola SIA «Zaļā josta» rīkotajā otrreizējo izejvielu vākšanas konkursā «Tīrai Latvijai!» savāca 1980 kilogramu makulatūras un 69,9 kilogramus izlietoto bateriju. Vākšana ritēja visu mācību gadu. Šajā akcijā Strautiņu skola piedalās jau 11 gadu. «Šķiet, ka cilvēkiem ikdienā papīra ir mazāk, jo tik daudz vairs nepērk grāmatas, retāk abonē periodiku – vairāk izmanto internetu, tomēr savācām diezgan daudz makulatūras. Tas, ka grāmatas nonāk makulatūrā, ir skaudra realitāte – bērniem ir liela cieņa pret grāmatām, viņi jautā, ko ar makulatūras kaudzē esošajām darīs. Bet nodot makulatūrā ir labāk nekā kaut kur nomētāt vai sadedzināt krāsnī,» saka I. Pedece. Izlietotās baterijas no skolēniem visvairāk savāca Ivars Masings (42,35 kilogrami), makulatūru – Annija Āboliņa (271 kg), Laima Zvirbule (182 kg), Oskars Marcinkevičs (172 kg).

Maija beigās Strautiņu skolēni devās arī uz «Zaļās jostas» Vides svētkiem Tērvetes dabas parkā, saņemot suminājumu par dalību konkursā «Mans mazais pārgājiens» par tēmu «Koka pārvērtības enerģijā». «2. klasei vadu pulciņu «Prātnieks» – pētījām kokus ap skolu, mērījām, iepazinām sugas. Iesaistījām arī vecākus. Kopā gājām pārgājienā pie karošu meistara Harija Buliņa. Latvijā ieguvām trešo vietu!» lepojas G. Epnere, sakot paldies vecākiem, sponsoriem un pašvaldībai par atbalstu.

Slinkais un ērtības mīlošais
Skolā gūtās zināšanas par atkritumu šķirošanu bērni aiznes arī uz mājām – brāļiem un māsām, vecākiem, radiniekiem. «Mēs Latvijā varam būt laimīgi, ka dzīvojam tīrā vidē, redzot, kas notiek pasaulē... Tādēļ atkritumu šķirošanai, otrreizējai pārstrādei ir ļoti liela nozīme, ir svarīgi to darīt. Izbrīna, ka daudzus atkritumus Latvijā nemaz nepārstrādā – izšķiro un ved uz citām valstīm. Šajā ziņā mums vēl daudz jāaug. Cilvēks aiz sava slinkuma un prasībām pret dzīvi, ērtībām ik dienu rada milzum daudz atkritumu – lai tā nebūtu, katram jāsāk pašam ar sevi un jāpārvērtē, vai tiešām to visu ikdienā vajag,» saka A. Jaunzema.


20180424-1752-latvijas-vides-aizsardziba

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pievieno komentāru

Projekts «Saimnieko gudri»