BAUSKAS PILS
Bauskas pils atrodas autoceļa Bauska–Dobele labajā pusē uz pussalas starp Mūsas un Mēmeles sateku. Bauskas pils komplekss sastāv no divām daļām. Vecākā daļa - Livonijas ordeņpils - celta 15. gs. vidū, līdz mūsu dienām saglabājusies kā romantiskas drupas. Pils jaunākā daļa - Kurzemes hercogu rezidence - izbūvēta 16. gs. beigās. Pils komplekss izpostīts 18.gs. sākumā. Bauskas pils pārstāv 15. -17.gs. militāro būvju arhitektūru Latvijas teritorijā. Pils vecākā daļa ir vienīgais, speciāli ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā daļa - bastioniem, aizsardzības sienām un zemes vaļņiem nocietināta rezidences tipa pils.
Bauskas pils ir vienīgā daļēji saglabājusies pirmo Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru rezidence, vienīgā pils Latvijā, kura var ilustrēt manierisma laika arhitektūras un lietišķās mākslas izpausmes Kurzemes hercogistē.
Pagājušā gadsimta 70. gados sākta pils jaunākās daļas atjaunošana, lai iekļautu kultūras dzīves apritē valsts nozīmes vēstures un arhitektūras pieminekli un izveidot tajā muzeju, kura ekspozīcijas stāsta par Bauskas pili, Livonijas ordeņvalsts un Kurzemes hercogistes vēsturi.
90. gadu beigās sākta ordeņpils drupu konservācija. Tās mērķis saglabāt drupu informatīvo vērtību un romantisko siluetu ainavā, samazināt konstrukciju sabrukšanas tempus un padarīt drupas drošas apmeklētājiem.
Pašreiz Bauskas pils ir Bauskas rajona Padomes īpašums, to apsaimnieko Bauskas pils muzejs. Pils komplekss ir muzeja galvenais eksponāts. Muzejs organizē pils izpēti, saglabāšanu un atjaunošanu. Vienlaikus muzejs rūpējas par pils eksponēšanu un apmeklētāju uzņemšanu.
Tūristi var apskatīt ordeņpils drupas, uzkāpt centrālajā tornī, vērot pili un ainavu, novērtēt, kā teritorijā iezīmējas bijušo pils zemes nocietinājumu - vaļņu un bastionu - sistēma. Hercogu rezidences daļā muzejs piedāvā izstādi «Bauskas jaunā pils - vēsture izpēte, atjaunošana».
Pēc pils apskates taciņa tūristus aizvedīs cauri pilskalna parkam, garām brīvdabas estrādei, pāri pļavai un kanāla tiltiņam, caur ēnaino Ķirbaksalu uz vietu, kur sākas Lielupe.
Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. gada līdz 1740. gadam kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Pils celta pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli meta un viņa vadībā.
Kurzemes hercogiste pastāvēja kā Polijas vasaļvalsts no 1561. līdz 1795. gadam. 1737. gadā tajā tronī nāca Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorīts Kurzemes muižnieks Ernsts Johans Bīrons. Pēc Krievijas ķeizarienes nāves 1740. gadā hercogs tika arestēts, un pils celtniecība atsākta tikai pēc viņa atgriešanās no trimdas ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas sākumā.
Laikā no 1765. līdz 1768. gadam izveidota pils interjeru lielākā daļa. Glezniecības darbus izpildīja itāļu mākslinieki no Pēterburgas Frančesko Martini un Karlo Cuki, bet tēlniecisko apdari līdz ar sienu mākslīgo marmoru - Berlīnes meistars Johans Mihaels Grafs.
Kad 1795. gadā Kurzemes hercogisti pievienoja Krievijai, Rundāles pils piederēja grāfam V. Zubovam, vēlāk viņa brālim kņazam P. Zubovam, kura atraitne Rundāles muižu «atnesa» pūrā grāfam A. Šuvālovam. Šai dzimtai Rundāle piederēja līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā, kad tā pārgāja valsts īpašumā. Pēc pirmā pasaules kara izpostītajā pilī atradās skola un dzīvokļi. 1933. gadā pils tika nodota Valsts vēsturiskajam muzejam un izdarīts ēkas remonts. Otrā pasaules kara laikā pils necieta, taču pēc kara tās zālēs tika ierīkotas noliktavas. 1972. gadā nodibināts Rundāles pils muzejs un uzsākta pils restaurācija, kas joprojām turpinās.
Rundāles pils divos stāvos atrodas 138 telpas. Centrālo korpusu aizņem hercoga apartamenti, viss austrumu spārns paredzēts reprezentācijai, tajā atrodas Zelta - troņa zāle, Baltā - deju zāle un Lielā galerija - svētku ēdamzāle. Rietumu korpusā dzīvoja hercogiene un citi valdošās ģimenes locekļi.
Kopumā paredzēts 43 pils telpas restaurēt kā interjerus un iekārtot ar atbilstošiem 18. gadsimta priekšmetiem. Pils sākotnējā iekārta kopš 1795. gada atrodas dažādās Eiropas valstīs, un tikai daži priekšmeti atgūti kā hercoga pēcnācēju dāvinājumi.
1981. gadā pēc restaurācijas publikai atvērtas pirmās zāles austrumu korpusā,
1986. gadā - centrālajā korpusā hercoga apartamentu pirmā telpa un Rožu istaba,
1989. gadā - holandiešu telpa,
1990. gadā - pils centrālā telpa: hercoga guļamistaba un valdnieku salons,
1994. gadā - marmora zāle , bufetes telpa un rietumu puses parādes kāpņu telpa,
1998. gadā - pirmā telpa rietumu korpusā - hercogienes buduārs,
1999. gadā - hercoga audienču kabinets,
2000. gadā - itāļu salons,
2004. gadā - hercogienes guļamistaba un tualetes kabinets.
Rundāles pils ansambli veido pils ar iekšējo goda pagalmu, pusloka staļļu ēkas ar kariešu pagalmu, kurus kopā ar parka regulāro daļu - franču dārzu - ietver kanāls. Aiz kanāla turpinās mežs - medību parks.
Mežotnes pils vēsture sākās 1795. gadā, kad Krievijas ķeizariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai, 1797.gadā ķeizars Pāvils I to pārvērta dzimtīpašumā. 1799. gadā pēc ķeizara Pāvila I pavēles Š. Līvena saņēma grāfienes titulu. 1826.gadā ķeizars Nikolajs I iecēla viņu Krievijas impērijas firstu kārtā. 1797. gadā sākās pils celtniecība sakšu arhitekta Jonana Ādama Berlica vadībā. Par pamatu tika izmantots itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekts, kuru J. G. Ā. Berlics papildināja ar sānu rizalītiem. 1802. gadā pils celtniecība tika pabeigta.
Pēc Š. Fon Līvenas nāves 1828. gadā muižu mantoja viņas dēls Johans, kurš 1817. gadā pēc dienesta Krievijas armijā atgriezās Mežotnē. Firsta J. Līvena dēls Pauls, Krievijas galma virsceremonijmeistars un Vidzemes bruņniecības maršals, saviem īpašumiem pievienoja Bauskas muižu ar pilsdrupām, Derpeli un Krimuldas muižu Vidzemē. 1920. gadā agrārās reformas gaitā firsts A. Līvens zaudēja īpašumus, bet kā neatsavināmo daļu paturēja Mazmežotnes muižu, kas piederēja Līvenu dzimtai līdz 1939. gadam. 1919. gadā Mežotnes pils bija ļoti cietusi postošā Bermonta - Avalova karaspēka sirojuma dēļ. No 1921. līdz 1944. gadam Mežotnē atradās lauksaimniecības skola. 1944. gada septembrī Sarkanās Armijas apšaudes laikā daži lādiņi trāpīja pilī, to daļēji sagraujot. 1946. gadā Mežotnē tika izveidota Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu stacija. Pilī tika ierīkotas administrācijas telpas un darbinieku dzīvokļi. 1958. gada beigās sākās restaurācija. 1996. gadā Mežotnes pils tika nodota Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. 2000. gadā pilī veikts kapitālais remonts, trešajā stāvā iekārtota viesnīca.
Mežotnē ir viens no vislabāk koptajiem ainavu parkiem Latvijā. No pils logiem paveras brīnišķīgi skati uz parku un gleznaino Lielupes krastu. Senākā saglabājusies celtne Bauskas vecpilsētas daļā ir kādreiz vācu draudzei celtā Sv.Gara luterāņu baznīca. Tā celta 1591.-1594.gadā, sākotnēji bez torņa, bet ar skaistu ornamentālām joslām rotātu fasāžu apmetumu. Tornis piebūvēts rietumu galā tikai 1614.gadā, bet 1623.gadā tas ieguva skaistu noslēgumu ar kupolu un smaili. 1813.gadā gan torņa smaili nācās nojaukt, jo to bija sabojājis zibens spēriens.
BAUSKAS SV.GARA BAZNĪCA
Visā savā garajā mūžā Bauskas Sv.Gara baznīca saudzīgi glabājusi liecības par pilsētas vēsturi un pilsētniekiem un sakrājusi izcilu mākslas pieminekļu - dāvinājumu un piemiņas zīmju kolekciju. Baznīcas altāris darināts 1699.gadā, bet savu patreizējo izskatu tas ieguvis 1861.gadā pēc pārbūves, ko veica pazīstamais Jelgavas mākslinieks J.Dērings. Kanceli (1762.g.) un ērģeļu prospektu (1766.g.) baznīcai dāvināja Krievijas senators N.fon Korfs. Draudzes soli darināti 17.gs.vidū un 18.gs.sākumā. Vienā no solu galiem redzams krāsains kokgriezums - senākais Bauskas ģerboņa attēlojums (1640.g.) ar zelta lauvu sarkanā vairogā. Altāra daļā novietoti trīs grezni baroka un rokoko stila privātsoli. Gar dievnama sienām sarindotas deviņas 16.gs.beigu - 17.gs. kapaplāksnes, starp tām arī unikāli memoriālās tēlniecības pieminekļi. Epitāfija pie baznīcas dienvidu sienas uzstādīta par piemiņu Bauskas tiesas fogtam J.Henningam 1677.gadā. To gleznojis Bauskas mākslinieks D.fon Ceics, kas arī pats ieņēmis cienījamus amatus - bijis gan eltermanis, gan tiesas fogts un pat birģermeistars. Pie pretējās sienas tikai nesen atgriezusies epitāfija citam Bauskas birģermeistaram - K.J.Reimersam (1757.g.).
SKAISTKALNES KATOĻU BAZNĪCA
Skaistkalnes katoļu baznīca un kapenes atrodas Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā. Baznīcu 1692. gadā uzcela Jezuītu ordenis un iekārtoja Latvijai vēl neparastā barokālā greznībā. Tas ir nozīmīgākais katoļticības centrs Zemgalē un Latvijā, otra populārākā svētceļojuma vieta pēc Aglonas. Kopš 2001. gada baznīcā kalpo Paulīniešu mūku ordenis. Mūki pastāstīs par baznīcas vēsturi, garīdznieka tērpu un parādīs baznīcas pagrabos esošās dižciltīgo un garīdznieku kapenes. Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnē notiek Kanepene - baznīcas svētki un gadatirgus.
Dievkalpojumi svētvietā:
Svētdienās un svētku dienās:
10:45 - Vissv. Sakramenta uzstādīšana, adorācija
12:00 - Svinīgā Summa
SKAISTKALNES KARSTA KRITENES
Vecumnieku mežistrādes iecirknī, starp Kurmenes ceļu un Mēmeles krastu. Viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām Latvijā. 42.4 ha liela aizsargājamā teritorija, 1,8 km gara, 0,4 - 0,75 km plata. Viss karsta areāls ir vairāk, kā 225 kvadrātkilometru, lielākā daļa atrodas Lietuvā. Viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām Salaspils svītas ģipšos. Pamatiežus pārsedz 5 - 10 m biezas kvartāra smilts vai mālaini nogulas. Salaspils svītas ieži ir ģipšakmeni saturoši dolomīti un merģeļi. Pa iežu plaisām iefiltrējas ūdens un izšķīdina tos. Veidojas pazemes tukšumi un tiem iegrūstot - karsta kritenes. Parasti kritenes ir apaļas, ar stāvām sienām, to diametrs - 1 - 6 m, dažkārt 10 - 15 m. Lielākās kritenes ir upju tuvumā, dažās vietās to diametrs ir vairāk, kā 50 metri, dziļums līdz 10 m. Kritenes veido Kļaviņu un Kublišķu ezerus - nelielus, apaļus ezerus. Ap Spulgu mājām kritenes visizteiktākās. 1923. gadā veidojusies bedre pieplūda ar ūdeni, 1951. gadā ūdens uz brīdi pazuda, atklājot 12 m dziļu bedri. 1953. gadā ar visām zivīm pazuda Spulgu ezers.
MAZO DZĪVNIEKU DĀRZS «DOBUĻI »
Z/S «Dobuļi» atrodas Bauskas rajona Iecavas novadā aiz Dzimtmisas skolas. Atrodas 34 km no Rīgas, braucot pa Rīgas-Bauskas šoseju, pirms Iecavas, pagrieziens uz Dzimtmisu.
Saimniecība no maija līdz oktobrim piedāvā apskatīt melnās Vjetnemas pundurcūkas, Kamerūnas āzīšus, kā arī putnu dārzu, kurā ir 20 šķirņu vistas, 3 šķirnes fazānu, 2 šķirņu zosis, 2 šķirņu tītaru, paipalas, gaļas baloži. Brīvdienās iespējama eksotiska izjāde ar ēzelīti Mikiņu.
