Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas pilsētas slimnīca strādā ar zaudējumiem, nesamazinot operāciju apjomu

Jelgavas slimnīcā neatceļ plānotās operācijas, taču pēdējos trīs mēnešus tā strādā ar zaudējumiem, aģentūru LETA informēja SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklis un galvenais ārsts Andris Ķipurs.Ķipurs skaidroja, ka operāciju atcelšana neatrisina problēmu, jo, samazinot pakalpojumu skaitu, nav adekvāta ietaupījuma. Algas jāturpina maksāt, tāpat nemainās komunālo maksājumu apjoms - neatkarīgi no tā, vai aizpildītas, piemēram, ir divas vai trīs gultas. Vienīgais ietaupījums veidojas uz ārstniecisko līdzekļu daļu, kura zaudējumos nav lielākā."Samazinot ārstējamo skaitu, problēma nepazudīs, ja nav naudas plūsmas, ar kuru norēķināties par darbu ar pārējiem iestādes kreditoriem," sacīja Ķipurs. Viņš informēja, ka pagaidām ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) nav noslēgts līgums ne otrajam pusgadam, ne nākošajiem trim mēnešiem, tāpēc pagaidām prognozēt neko nevar.Slimnīcas vadītājs pauda cerību, ka līdz nākamās nedēļas beigām varētu būt vairāk skaidrības par nākotni.Savukārt pēdējos trīs mēnešus, kopš valdība samazināja finansējumu slimnīcām, "Jelgavas pilsētas slimnīca" jau strādā ar zaudējumiem.Ķipurs, kurš ir arī partijas "Jaunais laiks" Jelgavas pilsētas domes deputāts, skaidroja, ka nesaskata iespējas, ka pašvaldības kaut kā spētu kompensēt valsts samazināto finansējumu."Jau tā pašvaldībām ar samazinātu budžetu nākuši klāt daudzi pienākumi, tāpēc būtu naivi cerēt, ka tās spētu ko kompensēt. Tās tikko tiek galā ar saviem pienākumiem, turklāt valstī, kur veselības aprūpes finansējums caur nodokļiem nāk no valsts, pašvaldībām nevar uzlikt par pienākumu finansēt veselības aprūpi," sacīja Ķipurs.Jelgavas slimnīcas vadītājs prognozēja, ka, reorganizējot vairākas kaimiņu slimnīcas par aprūpes slimnīcām vai ambulatorajām iestādēm, paredzams stacionāri ārstējamo slimnieku skaita palielinājums no kaimiņu novadiem, taču jau zināms, ka Veselības ministrija plāno samazināt ārstējamo skaitu slimnīcās, ar kurām slēgs līgumus par daudzprofilu diennakts stacionāro aprūpi.Katru gadu Jelgavas slimnīcā ārstējas ap 12 000 pacientu, un gaidāma dažu kaimiņu slimnīcu slēgšana, bet tiek runāts par pacientu skaita samazinājumu. Situācija veidojas pretrunīga un paradoksāla, savu nostāju pauda Ķipurs.Kā iepriekš paziņojusi Veselības ministrija (VM), ar septembri būtiski tiks samazināts slimnīcu skaits, kurās tiek nodrošināta diennakts ārstniecība.Veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, tiek noteikts slimnīcu saraksts, kurām ar 2009.gada 1.septembri tiek nodrošināts finansējums slimnīcas darba nodrošināšanai. Pārējās slimnīcās tiks finansēta ambulatorā un dienas stacionārā tipa ārstēšana.Zemgales plānošanas reģionā slimnīcas, ar kurām no 2009.gada 1.septembra tiks slēgti līgumi par slimnīcas darba nodrošināšanu, ir Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils rajona centrālā slimnīca un citas.Zemgales reģionā slimnīcas, ar kurām no 2009.gada 1.septembra slēgs līgumus kā ar aprūpes slimnīcām, ir Aizkraukles slimnīca un Bauskas slimnīca. Jelgavai kaimiņos ir Bauskas rajons, tāpēc prognozējams Bauskas pacientu pieplūdums Jelgavas slimnīcā.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē