Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zviedrijas pilsētas un Sigulda zaudē cīņā par ziemas olimpiskajām spēlēm

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja. "Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni," paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. "Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaule savus spēkus un prasmes."

Līdz ar to Itālijā atgriezīsies Ziemas olimpiskās spēles, kur tās iepriekš notika 2006.gadā Turīnā, kā arī 1956.gadā Kortinā. Itālijas kandidatūrai bija arī liels vietējo iedzīvotāju atbalsts - 83%.

2026.gadā Ziemas Olimpiāde norisināsies no 6. līdz 22.februārim, bet paraolimpiskās spēles būs no 6. līdz 15.martam.

Zviedrija cīņā par olimpiskajām spēlēm sakāvi cieš jau astoto reizi pēc kārtas, turklāt tā līdz šim uzņēmusi tikai 1912.gada Vasaras olimpiskās spēles.

Stokholmas-Ores kandidatūru Lozannā pārstāvēja ap 70 delegātu, no kuriem pieci bija Latvijas pārstāvji, starp kuriem arī 1988.gada olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs. Bez Vrubļevska un Ķipura uz Lozannu devās arī Siguldas mērs Uģis Mitrevics un "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Laura Skrodele, bet valsti pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Atbalstu Stokholmas-Ores kandidatūrai iepriekš jau pauda Zviedrijas premjers Stēfans Lēvens un Stokholmas pilsētas galva Anna Kēniga Jerlmira, kā arī tādu slaveno zīmolu kā "Telia", "Spotify", "Ericsson", "Scania", "Tele2", "H&M", "SEB Group" dibinātāji un vadītāji. Šomēnes Stokholmas-Ores kandidatūra atbalstu ieguva arī no trim reģioniem, kuri paredzēti kā Olimpiādes sacensību saimnieki Zviedrijā. Kopēju atbalsta vēstuli atbalstījuši Stokholmas, Herjedālenas un Dālarnas lēņu reģionālo izpildkomiteju vadītāji.

Pērnā gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati Kazahstānā.

Ir vilšanās par Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu piešķirt 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanas tiesības Itālijas pilsētām Milānai un Kortīnai d'Ampeco, jo Latvija un Sigulda bija pelnījusi uzņemt daļu no ziemas sporta svarīgākā četrgades foruma, aģentūrai LETA teica Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs.

"Šī bija unikāla iespēja mazajai Latvijai tikt pie pieciem olimpiskajiem apļiem un būt vienai no Stokholmas sadarbības partnerēm, tomēr SOK nobalsoja citādāk," vilšanos neslēpa Dukurs, kurš piebilda, ka pirmdien pieņemtais lēmums bijis nedaudz negaidīts. "It kā šķita, ka Stokholmas pieteikums ir spēcīgāks. Kad kandidatūru atsauca Kalgari, likās, ka tieši zviedri varētu būt tie, kuri uzvarēs balsojumā. Tomēr bija mirkļi, kas lika arī aizdomāties. Zviedru vēsums un attieksme brīžiem lika būt uzmanīgiem, vismaz tā jutos iekšēji. Savukārt itāļi ir ar citiem apgriezieniem, redzējumu un pieeju. Varbūt tas pietrūka zviedriem, lai gan viņi savu darbu paveica godam."

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, aģentūrai LETA teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

Pievieno komentāru

Sports