Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

13.janvāra grautiņu lietu pret četriem baušķeniekiem tiesa turpinās izskatīt maijā

Vienu no izdalītajām 13.janvāra grautiņu krimināllietām, kurā apsūdzēti četri baušķenieki, Rīgas apgabaltiesa turpinās izskatīt 13.maijā plkst.10.Krimināllietas izskatīšana tika atlikta, jo slimības dēļ nebija ieradies viens no lieciniekiem.Kā ziņots, uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdušies Lauris Krasņikovs, Ingus Zaharčenoks, kā arī brāļi Lauris un Jānis Tijoni. LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Tomēr vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk. Vienā no izdalītajām lietām, kurā visi apsūdzētie savu vainu atzina, spriedums tika pasludināts jau 2012.gada 3.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa visiem 11 minētajā lietā apsūdzētajiem piesprieda 80-120 stundu piespiedu darbu. Lielākā daļa apsūdzēto kā sodu saņēma 120 stundas piespiedu darba. Šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo tas ir pārsūdzēts. Vēl vienā no "lielā" kriminālprocesa izdalītajā lietā - pret vienu pašu apsūdzēto Edgaru Markotu - spriedums tika pasludināts 2012.gada 14.decembrī. Rīgas apgabaltiesa viņu sodīja ar piespiedu darbu uz 160 stundām. Šā gada 25.janvārī spriedums Markota lietā stājās likumīgā spēkā. Savukārt šā gada 8.februārī Rīgas apgabaltiesa nolasīja spriedumu vēl septiņiem 13.janvāra grautiņos apsūdzētajiem. Četrus no viņiem pirmās instances tiesa sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu, divus - ar piespiedu darbu, bet vienu - ar reālu brīvības atņemšanu, tomēr cietumā viņam jāiet nebūs, jo savu sodu šis vīrietis jau ir izcietis. Šis spriedums vēl nav stājies spēkā, to varēs pārsūdzēt. Pirmās instances tiesas spriedumi atsevišķās tiesvedībās nolasīti vēl trim vīriešiem, taču viņu apsūdzības jau sākotnēji nebija iekļautas "lielajā" kriminālprocesā. Visos kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem. 2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk 2.daļa no KL 225.panta tika izslēgta. Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem." LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu. Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē