Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aivars Okmanis: 10 gadi ES sekmējuši ekonomisko drošību, bet bremzējuši mazos uzņēmējus 2

Desmit gadi ES sekmējuši ekonomisko stabilitāti un drošību, bet bremzējuši mazos uzņēmējus un mazos lauksaimniekus, aģentūrai LETA paudis Rundāles pašvaldības vadītājs, izvērtējot desmit gadus, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES).

Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ("Cilvēkiem un zemei") uzskata, ka patiesi novērtēt, cik Latvijai ir bijis liels ieguvums vai zaudējums no iestāšanās ES, būs iespējams tikai daudz ilgākā laika periodā.

"Šobrīd mēs varam runāt tikai par acīmredzamajiem procesiem, kas noris sabiedrībā tagad. Iestāšanās ES, pirmkārt, sniegusi kopējo drošību, tostarp finanšu palīdzību krīzē un cerību nenokļūt atkal totalitāra režīma "savienībā"," pauda Okmanis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, patiecoties ES, ir kļuvis iespējams realizēt dažādu fondu projektus, uzlabot infrastruktūru un iedzīvotāju dzīves kvalitāti lauku teritorijās.

"Tomēr ir arī zaudējumi. Pirmkārt, mēs pazaudējām tos cilvēkus, mazos ražotājus, kuri savā viensētā audzēja lauku produkciju un realizēja vietējā tirgū, tika aizvērtas kautuves, gandrīz likvidēta lopkopības nozare. Zemnieki pārkvalificējās uz graudu un rapša audzēšanu, izveidojot lielsaimniecības. Mazie lauksaimnieki, kuri nespēja pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem, vai nu aizgāja pagrīdē, vai pārtrauca savu eksistenci," skaidroja Okmanis.

Viņaprāt, robežu atvēršana sekmēja iedzīvotāju aizplūšanu uz citām ES valstīm. Darbu laukos atrast ir kļuvis gandrīz neiespējami, tāpat kā darbaspēku. Ar katru gadu samazinās skolēnu skaits, apdraudēta ir šo lauku skolu turpmākā pastāvēšana. Lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, īpašumus sāk izpirkt ārzemnieki. Šie zaudējumi nav noslēpums daudziem.

"Gandrīz katrā ģimenē kāds tuvinieks, draugs, paziņa strādā Vācijā, Īrijā, Anglijā. Šobrīd mēs sākam runāt par nepieciešamību atgriezt šos cilvēkus atpakaļ, vienlīdz labi apzinoties, ka piedāvāt tādus pašus darba un dzīves apstākļus šā brīža Latvijas ekonomika nevar," skaidroja Rundāles novada domes priekšsēdētājs.

"Kāda būtu Latvija, ja tā nebūtu iestājusies ES? Lielākais ieguvums - mēs paši varētu lemt par daudziem svarīgiem jautājumiem. Tikai - vai mums pietiktu vieduma un prāta lemt pareizi? Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Iespējams, ka pirms desmit gadiem mums šķita, ka tas nav mums pa spēkam," secina Okmanis.


Pievieno komentāru

Komentāri 2

Uzņēmējs

Pašvaldības ierēdņi tālu stāv no uzņēmējdarbības ,bet atceroties attieksmi ar kādu vienaldzību noraudzījās uz katru aizbraucēju gribas pajautāt,ko esam darījuši lai situāciju mainītu ? Pamatos vis balstās uz katra indivīda aktivitāti un sapratni mērķtiecīgi strādāt .Tautas pasākā Sprīdītis mūžīgi klīdis Pasaulē laimi meklēdams un tādu laimes meklētaju, ātras naudas pelnītāju Latvijai netrūkst Mums trūkst uzņēmīgu cilvēku, kuri grībētu strādat vairāk par astoņām stundām un uzņemties atbildību par savu biznesu.Spēcīgai ekonomiskai izgītošanai jābūt jau pamatskolā ,kas motivēta uz praktisko darbību .Nepatīkami, ka A.Okmanis izmanto lielo Rundāles čīkstētāju psiholoģiju par mazajiem un lielajiem uzņēmējiem ,katrs no viņiem ir tāds, cik neatlaidības strādāt.

pirms 4 gadiem, 2014.05.05 15:37

Nu ja

....faktu konstatētājs!

pirms 4 gadiem, 2014.05.05 15:43

Vietējās ziņas