Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bārbelē piemin uz Sibīriju izvestos 1

Vecumnieku novada Bārbelē 25. martā notika 1949. gada represiju atceres pasākums «Es sapni par dzimteni pagalvī liku». Pirms 67 gadiem izvestos pieminēja gandrīz 40 iedzīvotāju.

Pasākumā bija skatāma videoprezentācija par represijām Bārbelē. Operācijas «Krasta bangas» laikā 1949. gadā iedzīvotājus no Latvijas izveda 33 ešelonos, no Bauskas apriņķa izsūtīja 1539, viņu vidū bija 83 bārbelieši. «Ar Dievu, Latvija, mūs projām ved kā lopus,» rakstīts izvesto atmiņās.

Represiju atceres sarīkojums sākās ar piemiņas brīdi pie represēto bārbeliešu piemiņas akmens. Sanākušie nolika ziedus, skanēja Vecumnieku mākslas un mūzikas skolas pedagogu koncerts. Tikšanās turpinājās tautas namā.

Dzejoļus un izvesto atmiņu stāstus lasīja Elīna Jegorova un Sarmīte Flugina. Skanēja rindas, kas skāra klausītāju sirdis: «Ļaunuma dēmons spēlēja savu uvertīru Latvijā. Deportācijas – cik parasts nosaukums noziegumam!» Atmiņu rindas lika atgriezties gandrīz 70 gadu pagātnē. Daži izsūtāmie prasīja, lai viņus nošauj māju pagalmos. Bet tas netika darīts – viņiem bija jāstrādā Sibīrijā.

Piemiņas sarīkojumā piedalījās arī vēsturnieks un Saeimas deputāts Edvīns Šnore. Viņš uzsvēra, ka 25. marts ir ne tikai sēru diena, bet arī brīdis, kad varam lepoties ar latviešu varonību un spēju nepadoties. «Operācijas rīkotāji atzina, ka šos cilvēkus sarakstos iekļāva tāpēc, ka viņi nepieņēma PSRS okupācijas režīmu. Izveda tos, kas varētu radīt pretošanās kodolu Baltijas valstīs,» skaidroja E. Šnore. Viņš pauda viedokli, ka šajā dienā reizē atzīmējam arī latviešu varonību – spēju klusi pretoties režīmam un gadu desmitiem saglabāt sirdīs cerību par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

Vēl vienu vēstures lappusi pavēra represētais Jānis Kalējs. Viņa ģimeni izveda 1941. gadā. Latvijā viņš atgriezās 1946. gadā – speciālā bērnu ešelonā, kas šurp atveda bērnus, kuri Sibīrijā bija kļuvuši par bāreņiem. Ar to padomju režīma ņirgāšanās nebeidzās – pēc dažiem gadiem atģidās, ka bāreņi tomēr tie paši ieslodzītie vien ir, tāpēc jāved atpakaļ. J. Kalēju izdevās nosargāt, bet 513 bāreņi vēlreiz mēroja ceļu uz Sibīriju.

«Mammu, vectēvu un vecvecmāti izveda no «Lejasbūbļiem». Kad māte atgriezās, viņa par to laiku gandrīz neko nestāstīja. Baidījās no jaunas izsūtīšanas. Atgriezās ar sliktu veselību un drīz aizgāja viņsaulē,» stāsta bārbeliete Rita Simsone. Viņa atzīst, ka daudz ko par notikumiem Sibīrijā uzzinājusi tikai Atmodas laikā.

Bārbelieši pauda viedokli, ka jāpublicē gan «čekas» maisu informācija, gan citi pētījumi par tautas nodevējiem.

Sarunās starp iedzīvotājiem un deputātu E. Šnori izskanēja viedoklis, ka «Krasta bangu» laika represijas nav pagātne. Tā ir tagadne, ko atkal ir saviļņojuši Ukrainas notikumi – Krievijas okupētā Krima un karadarbība Donbasā. «Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Krimas agresijas, kad Krievija pierādīja, ka turpina pārkāpt starptautiskās saistības, līgumus un solījumus,» uzsvēra E. Šnore.

Deputāts uzskata, ka pašiem jādomā par savas valsts aizsardzību, nevis jāpaļaujas tikai uz sabiedroto atbalstu, taupot militāros izdevumus. «Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā notika diskusijas par to, vai vērts cīnīties par Baltijas valstu neatkarību. Lords Halifakss pamatoja, kāpēc to nevajag darīt – 1940. gadā Baltijas valstis okupācijai nepretojās, tātad pieņēma Krievijas virskundzību kā pašsaprotamu,» par vēsturisko laiku stāstīja E. Šnore. Lai šāda situācija neatkārtotos, Latvijai jābūt pilnvērtīgai NATO loceklei. «NATO līguma piektais punkts ir tikai dokuments. Vēsture rāda, ka sabiedrotie nāk palīgā vienīgi tiem, kas savu neatkarību gatavi aizstāvēt praksē,» teic vēsturnieks.

Bārbelieši pauda uzskatu, ka jāmācās no pagātnes notikumiem un nedrīkst klusēt. «Mēs visi kopā varam kopt Latvijas vēsturi un tā censties to nodot nākamajām paaudzēm,» uzsvēra pasākuma organizatore, Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

no Bauskas

Labi,ka Bārbelē atceras savus represētos novadniekus un Krievijas noziegumus. Tikai tā būs iespējams izvairīties no kaut kā tāda nākotnē. Deputāta Šnores domas, ka valsts neatkarība ir jāaizstāv vispirms mums pašiem ir neapšaubāmi pareizas.

pirms 2 gadiem, 2016.03.27 10:48

Vietējās ziņas