Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bārbele var pazaudēt skolu, dzīvojamo māju un smilts karjeru 161

Spraigi aizritējušas pirmssvētku un svētku dienas Bārbeles pagastā. Vietējos iedzīvotājus pārsteidzis fakts, ka privātpersona Oksana Buza 3. decembrī Administratīvajā rajona tiesā ir apstrīdējusi pašvaldības lēmumus, kuros nolemts nenodot privatizācijā Bārbeles pamatskolu, dzīvojamo māju «Zemitāni» un smilts karjeru. Turklāt tiesa lēmusi par labu minētai personai. Taču līdz pat piektdienai, 21. decembrim, nav bijis protesta no pašvaldības puses, kā arī teju visiem, ieskaitot arī pašus deputātus, nebija ne mazākās nojausmas par šādu tiesas procesu. Bārbelieši pieļauj, ka šī lieta apzināti slēpta un vilcināta, jo iespējams procesā ieinteresētā persona ir pats pagasta priekšsēdētājs Oskars Reķis.  Bārbeles pagasta padomes kārtējā sēdē piektdien, 21. decembrī, nekas neliecināja, ka šāds jautājums vispār tiks skatīts. Pašvaldības priekšsēdētājs Oskars Reķis savā pārvaldes ziņojumā minēja Bārbeles pamatskolas renovāciju, pašvaldību reformu un citus jautājumus, taču ne vārda par tiesas procesu. Deputātam Ilgaram Krauzem (jāmin, ka viņš informāciju par tiesu ieguvis no citiem avotiem tikai 20. decembrī) jautājot, vai nekas nozīmīgs šajā laikā nav noticis, O. Reķis atbildēja noliedzoši. Pēc tam I. Krauze bija tiešāks un uzdeva jautājumu, kas tas bija par tiesas procesu 3. decembrī, kurā Bārbeles pašvaldība ir zaudējusi un tai uzlikts par pienākumu pieņemt lēmumus uz prasītājas (Oksanas Buzas) privatizācijas ierosinājumiem. Priekšsēdētājs nedaudz iepauzēja un turpināja uzskatīt, ka nekas ievērības cienīgs nav noticis. Vairāki deputāti aicināja uzrādīt tiesas lēmumu, bet O. Reķis uzsvēra, ka jārunā par tēmu, proti, par darba kārtībā iekļautiem jautājumiem.  Deputāts Ilgars Krauze iebilda vai tiešām tas, ka Bārbele var pazaudēt skolu, pedagogi pajumti (dzīvojamā mājā «Zemitāni» mitinās skolotāji) ir mazsvarīgs fakts? Turklāt priekšsēdētāja pienākums bija tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas (kas spēkā stājās 11. decembrī) sasaukt ārkārtas sēdi, kurā pieņemt lēmumu par sprieduma pārsūdzēšanu, uzsvēra I. Krauze.  Saskaņā ar likumu spriedums pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Tātad 2. janvāris ir pēdējā diena.  Līdz 21. decembrim šāds lēmums netika skatīts, kā arī lielākā daļa deputātu par minēto tiesas procesu nebija informēti. Turklāt dažiem varasvīriem bija pamatotas aizdomas, ka sekojošie notikumi ir rūpīgi pārdomāta shēma, kurā iesaistīts pats O. Reķis.  Pēc «Bauskas Dzīves» rīcībā esošās informācijas prasītāja Oksana Buza ir Bārbeles vietvaras vadītāja Oskara Reķa dēla Edmunda Reķa sievas - Santas māsa. Šādi fakti tika stādīti priekšā arī pašvaldības sēdes laikā, taču Reķis kategoriski noliedza, ka viņš pazīst minēto personu, kā arī to, ka O. Buzai būtu kāds sakars ar Edmundu Reķi.  Arī šādas informācijas «uzpeldēšana» nepārliecināja priekšsēdētāju mainīt sēdes darba kārtību. Tomēr «uguns pakulās» tika padota un jau pēc piecām stundām tika sasaukta ārkārtas sēde, kurā lēma par lietas pārsūdzēšanu.  Minēsim, ka tiesā bija griezusies LR pilsone Oksana Buza, kura 2006. gada 31. augustā Bārbeles pašvaldībā bija iesniegusi pieteikumus privatizācijai šādiem objektiem - Bārbeles pagasta dzīvojamajai mājai «Zemitāni» ar pieguļošo zemi, Bārbeles pamatskolas ēkai ar zemi 1.52 ha un smilts karjeram ar kopēju platību 2.1 ha. 21. septembrī Bārbeles vietvara bija pieņēmusi lēmumu O. Buzai atteikt nodot privatizācijā minētos objektus.  Tiesa, izpētot pieņemto administratīvo aktu, atzina, ka nav sniegts argumentēts pamatojums, kādu pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešami šie objekti. Arī pašai tiesai Bārbeles pagasta padome rakstveida paskaidrojumus nebija sniegusi. Turklāt tiesas sēdē pašvaldību pārstāvēja O. Reķis personīgi, nepieaicinot juristu.  Ārkārtas sēdē priekšsēdētājs jau runāja par nepieciešamību algot advokātu, kuram vajadzētu pārstāvēt pašvaldības intereses. Deputāts Ilgars Krauze ierosināja Oskaru Reķi no šī procesa atstādināt un lietu kārtošanu nodot Mārtiņam Mediņam. Krauzesprāt, priekšsēdētājs ir ieinteresētā persona. M. Mediņam iebildumu nebija, piekrita arī O. Reķis.  Rodas jautājums, kā vispār lieta varēja nonākt līdz tiesas solam. Šāds process nebūtu iesākts, ja pašvaldībai piederošie īpašumi tiktu ierakstīti Zemesgrāmatā. Lēmums par to tika pieņemts jau 2005. gadā. Tā izpilde uzdota izpilddirektoram, tas ir O.Reķim. Šajā laikā vienīgais, kas nostiprināts ir Bārbeles doktorāts, teic I.Krauze.  O. Reķis uz šo iebildi vien novīpsnāja, ka tas ir jāizpēta.  Šie notikumi satraukuši ne vienu vien bārbelieti. Svētku dienās sastaptie pagasta iedzīvotāji apgalvoja, ka laupīts ir viņu naktsmiers. Es pietiekami daudz maksāju nodokļus, lai būtu tiesīgs uzzināt kā tie tiek izlietoti. Taču Bārbelē to ir grūti izdarīt. Uzdodot jautājumus, atbildes netiek saņemtas. Uzskatu, ka tik nekrietns cilvēks kā O. Reķis, nevar būt tādā amatā - tā bārbelietis R. Karols.  Savukārt kāda cita bārbeliete, kura nevēlējās atklāties, izteica aicinājumu visiem pagasta iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri strādā pašvaldībā, nebaidīties no priekšsēdētāja represijām un runāt atklāti par visiem zināmajiem gadījumiem. «Mēs neesam ne kripatiņu Reķim parādā. Jāatceras, ka viņš nav kungs, bet nodokļu maksātāju kalps. Priekšsēdētāja bizness nav pagasta cilvēki. Tāds saimnieks, kurš drīzāk ir izsaimniekotājs, mums nav vajadzīgs. Pēdējie notikumi liecina, ka Reķa alkatībai nav robežu,» savu sašutumu pauž bārbeliete.

Pievieno komentāru

Komentāri 161

vērtē KNAB

KNAB priekšnieka A. Loskutova parakstītajā KNAB atzinumā vēstīts, ka O. Reķis, būdams Bārbeles pagasta deputāts un zemes komisijas priekšsēdētājs, piedalījies tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņa un viņa radinieku intereses. Būtībā Reķis pats sev piešķīris zemi 390,8 hektāru kopplatībā, laulātajai draudzenei – 234 hektārus, māsas vīram – 114 hektārus, turklāt daļa īpašumu piešķirti ar 27 procentu atlaidi. No soda pagasta vadītājs izsprucis tikai tāpēc, ka tolaik vēl nav bijis tāda likuma, pēc kā viņu varētu sodīt. Daļai pagasta padomes deputātu un iedzīvotāju liekas, ka skola un pedagogu dzīvojamā ēka ir "prihvatizācijas" turpinājums.


Taču O. Reķis noliedz, ka būtu pazīstams ar Oksanu Buzu. Privatizācijas pieteikums esot atsūtīts vēstulē.
Te gan jāpiebilst par Reķes kundzes īpašumu "Aizvēji" – zemi 154,4 hektāru kopplatībā un māju Bārbeles pagastā. No oficiāliem avotiem zināms, ka 2006. gadā šeit pastāvīgo dzīvesvietu bija deklarējusi Tamāra Buza. Spriežot pēc dzimšanas gada, viņa varētu būt Oksanas māte.

pirms 11 gadiem, 2008.02.12 14:59

Tautas sapulce notikusi. cilvēki atklāti gāja uz sarunu.es neesmu ne par ne pret reķi. katrs mēs ar saviem trūkumiem un ja māki sev labumu izsist lai veicas. Bet vajag mēru zināt. Un ja tu neesi vainīgs kapēc nestaigā lepni paceltu galvu un neesniedz ticamus argumentus, lai aizdomas pazūd. Ne tikai Reķim šī situācija ir nepatīkama. Domāju, ka visiem Bārbeliešiem draņķīgi ap dūšu. Ieteikums par esošo deputātu arī opozīcijas neievēlēšanu vēlreiz likās prātīgs. Man rūp skola par viņa īpašumiem...lai runā tie kam par to ir informācija.

pirms 11 gadiem, 2008.01.17 14:34

XXX

Padomu un gudrinieku ir tik daudz, ka katraa klausoties jau nelabi metas. Un kur mees esam tikushi'???

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 13:38

Arnolds

Nu vajadzēja taču padalīties arī ar Krauzi un pārējiem!

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 13:00

:-(

nu ko, kārtējo reizi var pārliecināties ka kretīnu netrūkst...

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 12:55

Guru

Varbūt var atsaukties visi rajona arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir kāda darīšana bijusi ar Bārbeles vietvaldi, tad visi sanākat kopā un izrunājāt tēmu aci pret aci, nevis blieziet komentārus.

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 10:34

Tikai mieru

Ja Bauskas prokuratūra uzrādīs apsūdzību Mežotnes pagasta pašvaldībai, tad, atlīdzinot iedzīvotājiem zaudējumus, tai būtu jābankrotē.
GAN JAU NEBANKROTĒS _ BŪS LIELAIS NOVADS UN PRĀVĀKS BUDŽETS.

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 10:19

Stefans

Cik var ņemties un rūgt par vienu tēmu?

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 10:18

Vai

Kāpēc Bdz neko neraksta par Mežotnes lietu, vai mazo cilvēku liktenis nemaz nerūp?

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 09:44

Zemnieks

Reķu puikas ar vērienu. Ko tad nabaga letiņi var padarīt lielkungam?

pirms 11 gadiem, 2008.01.05 09:41

Vajag lasīt un zināt kas notiek

Bauskas rajona policija Mežotnes pagasta iedzīvotājus atzinusi par cietušajiem sāktajā kriminālprocesā par Mežotnes pagasta pašvaldības amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu zemes īpašumu privatizācijā.

Aptuveni pirms pusotra gada, kad "Latvijas Avīzē" rakstīju par Mežotnes pagasta iedzīvotāju nedienām, Bauskas rajona prokuratūra atklāja pagasta zemes privatizācijā noziedzīga nodarījuma pazīmes un nodeva šo lietu pirmstiesas izmeklēšanai policijā. Taču nezin kāpēc ar izmeklēšanu Bauskas policijā pārlieku nesteidzās. Tikai pēc Zemgales apgabala tiesas prokuratūras un Valsts policijas priekšnieka A. Lieljukša iejaukšanās lieta izkustējās no vietas.

Cilvēkus atstāj bez zemes

Mežotnes pagasta pašvaldība un zemes komisija bija atstājusi bez ievērības iedzīvotāju iesniegumus piešķirt zemi lietošanā ar tiesībām to vēlāk izpirkt. Kopš zemes reformas sākuma Mežotnes pagasta iedzīvotāji L. Vīgante, A. Maldute, M. Čornaja, L. Austruma un citi vairākkārt bija rakstiski prasījuši pašvaldībai piešķirt zemi gan lietošanā, gan nomā. Mežotnes pagasta zemes komisijas arhīvu dokumentos ir atrodami viņu iesniegumi. Uz iedzīvotāju saglabātajām iesniegumu kopijām redzamas arī pašvaldības atzīmes par to saņemšanu. Un ir pagasta zemes komisijas lēmumi piešķirt viņiem lietošanā un nomā zemi dažādās platībās. Piemēram, zemes komisija lēmusi par 0,5 hektāru piešķiršanu lietošanā V. Šelepenokai, viena hektāra piešķiršanu A. Maldutei, trīs hektāru piešķiršanu L. Vīgantei. Lēmumi ir. Bet zemes cilvēkiem nav.

Dažu pagasta iedzīvotāju iesniegumi arhīvā pat nav atrodami. Kaut arī viņi apgalvo, ka tos rakstījuši. V. Šelepenokas, I. Ķinces, I. Krikšķūna iesniegumi vēlāk atradās Mežotnes pagasta pašvaldībā. Tas vēlreiz apliecina, kāda "kārtība" valdījusi Mežotnes pagasta pašvaldības lietvedībā.

Pašvaldība vazā aiz deguna

Neraugoties uz lūgumiem, Mežotnes pagasta pašvaldībā neienāca prātā padomāt par deviņām ģimenēm Jumpravas ciemā un 12 ģimenēm Karoga ciemā. Dzīvokļus bijušajās Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas mājās gan ļāva privatizēt, bet atstāja bez kvadrātmetra piemājas zemes. To ar vieglu roku atdeva bijušajiem zemes īpašniekiem. Taču zemes reformas likumos noteikts, ka bijušajiem nav "pirmās rokas" tiesību uz agrāk piederējušu zemi, ja uz tās iegādātas vai uzbūvētas dzīvojamās mājas. Tātad pašvaldība varēja piešķirt zemi lietošanā ar izpirkšanas tiesībām Jumpravas un Karoga ciema privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Varēja, bet nelikās ne zinis.

Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāja I. Dombrovska atbildējusi pagasta iedzīvotājiem, ka citu fizisko un juridisko personu pieprasījumi uz zemi, kas ietilpa bijušajam īpašniekam piederošās zemes platībās, neesot saņemti... Tāpēc, lūk, viņam atjaunoja īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi. Iedzīvotāji man stāsta, ka ar pašvaldības amatpersonām par to runājuši vairākkārt.

Toties turpat Jumpravā zemi zem padomju laikā uzceltas privātmājas, kas piederēja tagadējai pagasta deputātei Anitai Vismanei, bijušajam īpašniekam neatdeva. Tās vietā piešķīra kompensācijas zemi.

Bezkaunība turpinās

Pašvaldības deputātu un darbinieku bezrūpības dēļ Jumpravas ciema māju iedzīvotājiem tagad sāksies citas bēdas. Īpašuma tiesības atguvušais zemes īpašnieks uzdāvinājis šo vērtīgo zemes gabalu Lielupes krastā Bauskas rajona Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājam O. Reķim. Iespējams, uzdāvinājis fiktīvi, jo, dāvinājuma līgumu noslēdzot, māju īpašnieki nevar izmantot zemes pirmpirkuma tiesības. Šo māju iedzīvotāji, sevišķi vecāka gadagājuma ļaudis ar mazām pensijām, nobažījušies, ka tagad no viņiem prasīs lielu īres maksu.

Bet cita zemes īpašniece Karoga ciemā – Anna Markina – nomas līgumu projektos 2008. gadam iedzīvotājiem par lauksaimnieciski izmantojamas zemes viena hektāra nomu jau pieprasa 150 – 200 latus gadā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja Eleonora Maisaka vērtē, ka tādas cenas ir pārāk augstas. Lauksaimnieciski izmantojamas zemes gada noma Bauskas rajonā esot 15 – 45 lati par hektāru. Privātīpašnieks, protams, var prasīt, cik grib. Bet tas tikai vēlreiz apliecina, kādās nedienās Mežotnes pagasta pašvaldība iegrūdusi savus iedzīvotājus.

Var tikai pabrīnīties par to, cik bezatbildīgi bijuši deputāti, piemēram, 2007. gada 26. jūlijā atbildot uz Jumpravas ciema iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par viņu turpmāko likteni. Mežotnes pagasta pašvaldības vadītāja I. Dombrovska apsolījusi iedzīvotājiem par pašvaldības naudu sagatavot nomas līgumus ar O. Reķi. Vēl solīts apsvērt iespēju prasīt tiesā šo nomas līgumu noslēgšanu. Zemkopības ministrijas speciālisti zemes nomas līguma paraugu sagatavojuši jau pirms pusotra gada. Ar to ikviens var iepazīties un izdrukāt no ministrijas mājas lapas. Tāpēc nekāda līgumu gatavošana, turklāt par pašvaldības naudu, patiesībā nav vajadzīga.

Tukšs ir arī solījums "izvērtēt iespēju prasības par nomas līguma noslēgšanu iesniegšanai tiesā". Pašvaldībai vairs nav nekādu tiesību iejaukties zemes īpašnieka O. Reķa privātajos līgumos ar māju iedzīvotājiem. Šādi atbildot iedzīvotājiem, pašvaldības deputāti I. Dombrovska, A. Vismane, V. Rumba, J. Širvis, D. Lapkovska un A. Zoliņš turpina vazāt iedzīvotājus aiz deguna.

Vien atceras par "grūtiem" laikiem

Manis izjautātie galvenie zemes dalītāji Mežotnes pagastā – bijušais Mežotnes pagasta pašvaldības vadītājs Gunvaldis Rozenbaums, bijušais pagasta zemes komisijas priekšsēdētājs Andrejs Jakubenoks – neko neatceras. Vāja atmiņa ir arī bijušajam zemes komisijas loceklim, bijušajam mērniekam Aldim Zoliņam. Kopš zemes reformas sākuma pagastā cits citu nomainījuši seši mērnieki. Kurš tagad vairs labprātīgi atzīsies, ka pienākums – iemērīt cilvēkiem zemi saskaņā ar lēmumiem – nav izpildīts tieši viņa darbības laikā? Šie bijušie, kuri arī tagad sēž labos amatos Bauskā un Rīgā, vien atceras par grūtiem laikiem, kādos esot bijis jāstrādā.

Tomēr arī šajos "grūtajos laikos" šie ļaudis nekautrējās izmantot dienesta stāvokli – pagasta iedzīvotājiem aizbildinoties ar zemes trūkumu, zemi dalīja sev. G. Rozenbaums saņēma lietošanā, vēlāk izpirka 81 hektāru zemes. Pašvaldības bāriņtiesas vadītāja Helvija Greijere tika pie 10,2 hektāriem, pašvaldības deputāte Anita Vismane dabūja 15 hektārus, pašvaldības sociālā dienesta darbiniece Marija Deja – piecus hektārus.

Bijušais Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktors, 6. Saeimas deputāts un Centrālās zemes komisijas vadītājs Jānis Rāzna, kurš aizmirsa pieprasīt pašvaldībai zemi zem padomju laikā uzceltajām selekcijas un izmēģinājumu stacijas divdzīvokļu mājām, ieguva īpašumā 52,03 hektārus.

1997. gadā Aija Maldute, Līga Vīgante, Maija Maticka, Genovaite Grabužiene un citi Jumpravas ciema iedzīvotāji bija lūguši pagasta zemes ierīkotājai Ņinai Vēzei rast iespēju piešķirt zemi. Bet viņa atbildējusi, ka brīvu zemju nav. Tomēr ir liecības, ka Mežotnes pagasta pašvaldībā pēdējos 80 hektārus dalījuši vēl 2002. gadā. Pie dažādu platību zemes gabaliem tika ne tikai Mežotnes pašvaldības deputāti un darbinieki, bet arī bijušie Valsts zemes dienesta mērnieki Dace Sporāne, Ņina Vēze, tagadējā pagasta zemes ierīkotāja Genovaite Virza. Ņinai Vēzei pašvaldība piešķīra 50,2 hektārus, tostarp 42,8 hektārus lauksaimnieciski izmantojamas zemes. Zemi dabūja arī bijušais mērnieks A. Zoliņš, kurš tagad ir Mežotnes pagasta padomes deputāts.

Pašvaldībai būtu jābankrotē

Kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Aivis Leitāns teic, ka kriminālizmeklēšana Mežotnes lietā vēl nav galā. To pašlaik "rok" trīs izmeklētāji.

Pēc Bauskas rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja nodaļas inspektores Vinetas Vējas atzinuma Mežotnes pagasta iedzīvotājiem nodarīts mantisks kaitējums.

Pēc dažu manis aptaujāto juristu teiktā, cietušo statuss dod tiesības prasīt tiesā atlīdzību gan par mantisko, gan par morālo kaitējumu. Ja Bauskas prokuratūra uzrādīs apsūdzību Mežotnes pagasta pašvaldībai, tad, atlīdzinot iedzīvotājiem zaudējumus, tai būtu jābankrotē.

pirms 11 gadiem, 2008.01.04 13:05

Ak, jā

Uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu savulaik pieteicās aiz okeāna dzīvojošais tautietis Jānis A. Turķis. Nu jau viņš ir viņsaulē. Acīmredzot nospriedis, ka tēva dzimtenē nav vērts ķēpāties, nelaiķa dēls ar gudru ziņu uzdāvinājis tēva zemi tagadējam Bauskas rajona Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājam O. Reķim. Visticamāk jau, ka pārdevis, nevis uzdāvinājis. Dāvināšanas darījumā māju īpašnieki netiek pie zemes pirmpirkuma tiesībām, kuras viņi noteikti izmantotu.

pirms 11 gadiem, 2008.01.04 13:02

L

Mēģināju sameklēt šo rakstu, taču nezidevās. Kas tur rakstīts???

pirms 11 gadiem, 2008.01.04 12:58

Vietējās ziņas