Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Barikāžu dalībnieki sola atkal satikties

Kurmenē viena vieta ir īpaša, jo jau 1988. gada 18. novembrī atklāts piemineklis, kurā iekalti vārdi «Sarkanā terora upuriem Kurmenē». Šeit ļaudis pulcējas valsts svētkos un arī citās atceres reizēs. Kādreizējais kurmenietis Juris Sniķeris jau trešo gadu aicināja satikties vīrus un sievas, kuri 1991. gadā kopā ar viņu stāvējuši uz barikādēm Rīgā, Zaķusalā. Šajā vasarā piemiņas brīdis ieguvis plašāku skanējumu, jo J. Sniķeris uzskata, ka «svarīgi atcerēties arī Latvijas jaunās vēstures notikumus». Vēl viņš sacīja, ka šai tradīcijai jāturas tik ilgi, kamēr dzīvi būs divi barikāžu dalībnieki. No to dienu grupiņas šajā saulē vairs nav divu kurmeniešu. Andra Reingolda un Eduarda Meiera atraitnes šī gada sākumā saņēma Barikāžu piemiņas medaļas, kuras bija nopelnījuši viņu vīri. Apbalvojuma īpatnība ir tā, ka to piešķir arī pēc nāves un medaļu izsniedz tuviniekiem, sacīja J. Sniķeris.Vīriem ir dažādas atmiņas, un Latvijas otrās brīvvalsts gadi nav spējuši dzēst viņos ticību savai tēvzemei, kā tas noticis ar daudziem. Ojārs Grundmanis sacīja – viņš ir optimists un uzskata, ka bērniem būs labāka nākotne. Andris Ķīsis ir pārliecināts: «Ja vajadzēs, mūsu vīri atkal brauks uz barikādēm.» Arī pārējie tikšanās dalībnieki apliecināja, ka viņi rīkotos tāpat kā tolaik.Komunistiskā terora upuru piemiņas akmens ir spilgta liecība kurmeniešu patriotisma garam. 1988. gadā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības aktīvisti par saviem līdzekļiem gādāja akmeni, to apstrādāja tēlnieks Imants Līcis. Dainis Kozlovskis atcerējās, ka pelēkais milzenis sver 14 tonnu un nav bijis vienkārši to novietot tagadējā vietā. Vēlākos gados no bruģakmeņiem zemē ir izveidota krusta zīme kā simbols izsūtījumā izvestajiem kurmeniešiem. J. Sniķeris precizēja, ka 1941. gadā no Kurmenes izvestas septiņas ģimenes, 1949. gadā – 42 saimes. Šo informāciju savulaik sniedzis kurmenietis Imants Kviesis.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas